Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Projekts «Latvijas krievi» veltīts Latvijas Republikas dibināšanas simtgadei. Lasīt tālāk
 |
LATVIJAI - 100 !
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm |
Jauns raksts «Reliģijas nodaļā» |
|
 |
Rīgas Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa pareizticīgo baznīca |
Jauns raksts «Reliģijas nodaļā» |
|
 |
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle |
Jauns raksts «Reliģijas nodaļā»
|
|
 |
|
Jaunumi «Personu» nodaļā |
|
 |
Igors Sikorskis (1889-1972) - pasaules slavu ieguvušais aviokonstruktors, viens no krievu lidmašīnu būves pamatlicējiem |
Nikolajs Grenners-Sokolovs
Nikolajs Grenners-Sokolovs (1885. g. 6. novembrī Liepājā – 1961. g. 4. novembrī ASV) – Latvijas armijas pulkvežleitnants.
Nikolajs Grenners-Sokolovs dzimis Liepājā muižnieka ģimenē. Beidzis Liepājas Nikolaja ģimnāziju, 1904.–1908. gadā studējis mehāniku Rīgas Politehniskajā institūtā.
1908. gadā brīvprātīgi pieteicās dienēt armijā. Viņu ieskaitīja 3. ulānu pulkā, vēlāk viņš dienēja Liepājas cietoksnī artilērijas vienībā. 1909. gadā lielkņaza Mihaila Pavloviča v.n. artilērijas kara skolā Pēterburgā izturēja pārbaudījumus virsnieka (podporučika) pakāpes iegūšanai; pēc tam dienējis Novogeorgijevskas (Moldinas) cietokšņa artilērijā, no 1911. gada – Daugavpils cietokšņa artilērijā. Viņš bija poručiks (1913), štābskapteinis (1916. gada oktobris), kapteinis (1917. gada janvāris). No 1913. gada Grenners-Sokolovs bija vieglās artilērijas 2. parka komadieris, no 1915. gada – 53. artilērijas brigādes 1. parka komandieris, 1917. gada novembrī viņu iecēla par 53. artilērijas diviziona komandieri.
1918. gada martā Nikolaju Grenneru-Sokolovu atstādināja no armijas. 1919. gada maijā iestājās 5. Kurskas robežsargu brigādē, bet augustā – Astrahaņas kazaku karaspēkā kā virsnieks-artilērists, 1919. gada jūnijā tas iekļauts Brīvprātīgo armijas sastāvā. 1920. gada oktobrī viņu iecēla par 1. īpašu uzdevumu artilērijas diviziona komandieri. Pēc Krimas krišanas viņš kājām šķērsoja Ukrainu un 1920. gada 15. decembrī pieteicās pie Latvijas militārā atašeja Polijā.
No 1921. gada 3. janvāra N. Grenners-Sokolovs dienēja Latvijas armijā kapteiņa statusā: sākumā – Daugavgrīvas artilērijas vienībā (1935. gadā to pārdēvēja par Krasta artilērijas pulku), kopš 1924. gada viņš bija saimniecības daļas priekšnieks. Pulkvežleitnanta pakāpe viņam piešķirta 1924. gadā. No 1925. gada viņš bija Daugavgrīvas artilērijas komandiera palīgs. 1926. gadā beidzis diviziona komandiera kursus, 1931. gadā – artilērijas virsnieku kursus. 1935. gada novembrī atvaļināts no dienesta armijā sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.
Vēlāk N. Grenners-Sokolovs strādāja a/s “Vairogs” par sagādes daļas priekšnieku.
1944. gadā N. Grenners-Sokolovs devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam – uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Nikolajam Grenneram-Sokolovam piešķirti šādi apbalvojumi:
a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis (IV šķiras);
b) Krievijas Svētā Vladimira ordenis (IV šķiras), Svētā Staņislava ordenis (II un III šķiras), Svētās Annas ordenis (II, III un IV šķiras).
N. Grenners-Sokolovs bija precējies ar Mariju Verteku (1886–1962). Viņu ģimenē piedzima dēls Nikolajs (1915–1977).
N. Grenners-Sokolovs bija krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” filistrs.
Nikolajs Grenners-Sokolovs miris 1961. gada 4. novembrī Filadelfijā, Pensilvānijas štatā, ASV.
Informācijas avoti:
LVVA, 5601. f., 1. apr., 2135. l.
Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 182.–183. lpp.
