Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Margarita Demjanoka (1978) – baletdejotāja, horeogrāfe un baleta pedagoģe. 2016. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
|
Aleksandra Astaškeviča
Aleksandra Astaškeviča (1891. g. 13.maijā Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā – 1954.g. 2.augustā Rīgā, Latvijas PSR) – pamatskolas skolotāja.
Aleksandras Astaškevičas māte Vera Petrova (dz. Marhiļa) dzimusi garīdznieka ģimenē, strādājusi par skolotāju baznīcas skolā. Tēvs Iļja Petrovs (pēc izcelsmes Krimas tatārs, viņa vecāki bija pareiztīcīgie), strādāja par ierēdni.
A. Petrova pabeidza Smoļenskas eparhijas sieviešu garīgo skolu (ar pamatskolas mājskolotājas tiesībām). No 1912. gada 1. oktobra līdz 1916. gada 23. novembrim strādāja Vitebskas guberņas Polockas apriņķa Vladičinas baznīcas skolā (aizvietoja slimo māti).
No 1916. gada 23. novembra līdz 1918. gada 1. oktobrim strādāja par skolotāju Valevas baznīcas skolā, no 1919. gada 19. decembra līdz 1920. gada 1. martam – Ludzas apriņķa Goliševas pamatskolā (Latvija).
1917. gada 26. aprīlī Pleskavas pilsētas Butirku Vissv. Dievmātes Aizmigšanas baznīcā A. Petrova salaulājās ar skolotāju Iļju Astaškeviču, pēc izcelsmes zemnieku. No 1920. līdz 1929. gadam A. Astaškeviča ģimenes apstākļu pēc nestrādāja – 1918. gada 20. februārī piedzima meita Tatjana, 1922. gada 17. augustā – dēls Leonīds.
1929. gadā Latvijas Izglītības ministrijas Cenzu komisija apstiprināja A. Astaškeviču par pilntiesīgu krievu pamatskolas skolotāju. No 1927. gada 15. decembra līdz 1936. gada 15. martam A. Astaškeviča strādāja Ludzas apriņķa pamatskolās.
1930. gada 14. martā Latvijas Izglītības ministrijas Krievu nodaļas inspektors Arsēnijs Formakovs inspicēja A. Astaškevičas stundu un deva tai augstu novērtējumu.
1938. gadā Latvijas izglītības ministrijas Cenzu komisija atkārtoti atzina A. Astaškeviču par pilntiesīgu krievu pamatskolu skolotāju, lai gan viņa vēl nebija nokārtojusi latviešu valodas eksāmenu (termiņu pagarināja līdz 1940. gada 3. jūlijam).
Trīsdesmito gadu beigās A. Astaškeviča strādāja par Lauderu sešgadīgās pamatskolas skolotāju, kā arī pasniedza rokdarbu stundas Pudinovas pamatskolas meitenēm.
Pēc kara līdz pat aiziešanai pensijā A. Astaškeviča dzīvoja un strādāja Rīgā par sākumskolas skolotāju.
Aleksandra Astaškeviča mirusi 1954. gada 2. augustā Rīgā, apglabāta Pleskodāles kapos.
Tatjana Feigmane
Informācijas avoti:
LVVA, 1632. f, 1. apr., 897. l.
Meitas Tatjanas Pāveles (dz. Astakevičas) atmiņas
