Nikolajs Fedorovskis
Nikolajs Fedorovskis (1927. g. 30. maijā Rīgā, Latvijas Republikā - 2016. g. 2. oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā) – pianists un pedagogs, Latvijas
Mūzikas akadēmijas profesors.
Nikolajs Fedorovskis dzimis pedagoga Mihaila
Fedorovska ģimenē. Nākamā profesionālā pianista pievēršanās mūzikai
sākās samērā agri: jau piecu gadu vecumā viņš apmeklēja klavierspēles
nodarbības pie Olgas Borovskas, bet pēc trim gadiem pārgāja mācīties pie
privātskolotājas Nadeždas Kārkliņas. 1938. gadā (11 gadu vecumā) jaunais
mūziķis iestājās Latvijas konservatorijas jaunākajā nodaļā un turpināja
mācīties profesores N. Kārkliņas klasē. Viņa muzikālās spējas tika pamanītas
ļoti ātri: jau trīspadsmit gadu vecumā viņš uzstājās radio koncertos, izpildot
Čaikovska, Šopēna un citu komponistu sacerējumus. Mācības konservatorijā
pārtrauca Otrais pasaules karš.
1944. gadā N. Fedorovskis atjaunoja mācības konservatorijā, profesora
Valērija Zosta klasē, ko 1950. gadā absolvēja ar izcilību. Saņēmis
rekomendāciju mācībām aspirantūrā, mūziķis pilnveidojās Maskavas
konservatorijā, profesora L. Raizmana vadībā (1954.-1958. gadā).
N. Fedorovskis no 1954. gada pasniedza E. Dārziņa speciālajā mūzikas skolā, bet no 1957. gada paraleli strādāja arī Latvijas Valsts konservatorijā. N. Fedorovskis
ir Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Savā pedagoga mūžā sagatavojis vairāk
nekā 50 profesionālus mūziķus. Viņu vidū – Silvija Heine, Nora Novika, Igors
Ivanovs, Veneta Miķelsone, Tālivaldis Deksnis un daudzi citi. N. Fedorovska
skolnieki apgalvo, ka profesors katram no viņiem mācēja atrast savu pieeju un
īpašās mācību metodes, bija pacietīgs un labvēlīgs attieksmē pret audzēkņiem.
Par svarīgu mācību sastāvdaļu viņš uzskatīja
prasmi uztvert atšķirīgu mūzikas stilu izpildījuma nianses un dažādu komponistu
mūzikai raksturīgās īpatnības. Tāpat daudz uzmanības pievērsa muzikālo
skaņdarbu formas izpratnei.
N. Fedorovskis bija arī viens no aktīvi koncertējošiem Latvijas pianistiem.
Viņš apstiprina, ka vislabprātāk izpilda sava mīļākā komponista Šopēna darbus. Visiemīļotākie viņam bija Friderika Šopēna skaņdarbi.
Mūzikas izpildītāja rokrakstam bija raksturīgs pārliecinošs traktējums,
filigrāni izkopta tehnika, stila izjūta, muzikālās domas skaidrība. N.
Fedorovskis bijis daudzu savas paaudzes latviešu komponistu klavierdarbu
pirmais atskaņotājs. Viņš pelnīti tiek uzskatīts par А. Кalniņa, J. Vītola un
citu latviešu komponistu – klasiķu darbu spožāko interpretētāju. Nikolaja
Fedorovska plašajā repertuārā bija latviešu, krievu un Rietumeiropas komponistu
kamermūzika, kā arī lielas formas skaņdarbi (koncerti) klavierēm ar orķestri.
Nikolajs Fedorovskis miris Rīgā 2016. gada 2. oktobrī. Apbedīts 1. Maža kapos.
Skaņuplates:
1. Spēlē Nikolajs Fedorovskis. Rīga, Melodija.
2. Jānis Ivanovs. Koncerts klavierēm ar orķestri sol
minorā. Jānis Mediņš. Poēma stīgu orķestrim do minorā.
Rīga, Melodija, 1972.
3. Jānis Ķepītis. Sonāte Nr.3 si bemol
minorā. Rīga, Melodija (1970).
Marina Mihaiļeca
Informācijas avoti:
Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. – Rīga: Liesma, 1965.
http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/musu-legjendas/profesors-ar-brinumaino-klaviertoni.-pianists-nikolajs-fedorovsk.a38783/