Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Ivans Kočugovs (1892. g. Rīgā – pēc 1977. g. ASV) – kuģubūves inženieris, Rīgas Būvvaldes inženieris, pontontilta Rīgā projekta autors |
Jaunā publikācija
|
|
 |
Elektrotehnikas speciālista Nikolaja Ozmidova (1850-1938) dzīvesdarbība un devums inženierzinātnēs |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Ludmila Pestova (dzimusi Jadrova; 1938. g.) – mākslas zinātniece |
Jaunums grāmatu plauktā
|
|
 |
Grāmata veltīta Sergejam Antonovam, izcilam krievu māksliniekam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē Autori: Ludmila Pestova un Jānis Lejnieks Izdevniecība «Neputns» 2021. gads |
Nikolajs Fedorovskis
Nikolajs Fedorovskis (1927. g. 30. maijā Rīgā, Latvijas Republikā - 2016. g. 2. oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā) – pianists un pedagogs, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors.
Nikolajs Fedorovskis dzimis pedagoga Mihaila Fedorovska ģimenē. Nākamā profesionālā pianista pievēršanās mūzikai sākās samērā agri: jau piecu gadu vecumā viņš apmeklēja klavierspēles nodarbības pie Olgas Borovskas, bet pēc trim gadiem pārgāja mācīties pie privātskolotājas Nadeždas Kārkliņas. 1938. gadā (11 gadu vecumā) jaunais mūziķis iestājās Latvijas konservatorijas jaunākajā nodaļā un turpināja mācīties profesores N. Kārkliņas klasē. Viņa muzikālās spējas tika pamanītas ļoti ātri: jau trīspadsmit gadu vecumā viņš uzstājās radio koncertos, izpildot Čaikovska, Šopēna un citu komponistu sacerējumus. Mācības konservatorijā pārtrauca Otrais pasaules karš.
1944. gadā N. Fedorovskis atjaunoja mācības konservatorijā, profesora Valērija Zosta klasē, ko 1950. gadā absolvēja ar izcilību. Saņēmis rekomendāciju mācībām aspirantūrā, mūziķis pilnveidojās Maskavas konservatorijā, profesora L. Raizmana vadībā (1954.-1958. gadā).
N. Fedorovskis no 1954. gada pasniedza E. Dārziņa speciālajā mūzikas skolā, bet no 1957. gada paraleli strādāja arī Latvijas Valsts konservatorijā. N. Fedorovskis ir Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Savā pedagoga mūžā sagatavojis vairāk nekā 50 profesionālus mūziķus. Viņu vidū – Silvija Heine, Nora Novika, Igors Ivanovs, Veneta Miķelsone, Tālivaldis Deksnis un daudzi citi. N. Fedorovska skolnieki apgalvo, ka profesors katram no viņiem mācēja atrast savu pieeju un īpašās mācību metodes, bija pacietīgs un labvēlīgs attieksmē pret audzēkņiem.
Par svarīgu mācību sastāvdaļu viņš uzskatīja prasmi uztvert atšķirīgu mūzikas stilu izpildījuma nianses un dažādu komponistu mūzikai raksturīgās īpatnības. Tāpat daudz uzmanības pievērsa muzikālo skaņdarbu formas izpratnei.
N. Fedorovskis bija arī viens no aktīvi koncertējošiem Latvijas pianistiem. Viņš apstiprina, ka vislabprātāk izpilda sava mīļākā komponista Šopēna darbus. Visiemīļotākie viņam bija Friderika Šopēna skaņdarbi.
Mūzikas izpildītāja rokrakstam bija raksturīgs pārliecinošs traktējums, filigrāni izkopta tehnika, stila izjūta, muzikālās domas skaidrība. N. Fedorovskis bijis daudzu savas paaudzes latviešu komponistu klavierdarbu pirmais atskaņotājs. Viņš pelnīti tiek uzskatīts par А. Кalniņa, J. Vītola un citu latviešu komponistu – klasiķu darbu spožāko interpretētāju. Nikolaja Fedorovska plašajā repertuārā bija latviešu, krievu un Rietumeiropas komponistu kamermūzika, kā arī lielas formas skaņdarbi (koncerti) klavierēm ar orķestri.
Nikolajs Fedorovskis miris Rīgā 2016. gada 2. oktobrī. Apbedīts 1. Maža kapos.
Skaņuplates:
1. Spēlē Nikolajs Fedorovskis. Rīga, Melodija.
2. Jānis Ivanovs. Koncerts klavierēm ar orķestri sol minorā. Jānis Mediņš. Poēma stīgu orķestrim do minorā. Rīga, Melodija, 1972.
3. Jānis Ķepītis. Sonāte Nr.3 si bemol minorā. Rīga, Melodija (1970).
Marina Mihaiļeca
Informācijas avoti:
Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. – Rīga: Liesma, 1965.
Ilustrācijas tēmai
