Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In memoria |
|
|
|
Larisa Tuisova (1948. g. 14. martā – 2026. g. 7. jūnijā) – izcila baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Nadežda Demidova 30 gadus radoši strādājusi par scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī / Latvijas Nacionālajā operā |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
Zinovijs Segals (1923–2017) – Literārās daļas vadītājs Valsts Rīgas Krievu drāmas teātrī no 1958. līdz 2000. gadam |
Pāvels Seļivanovs
Pāvels Seļivanovs (1952. g. 23. jūlijā Rīgā, Latvijas PSR) – 1980. gadā Padomju Savienības volejbola izlases sastāvā kļuva par olimpisko čempionu.
Pāvels Seļivanovs piedzima 1952. gada 23. jūlijā Rīgā. 20. gadsimta sešdesmito gadu sākumā viņa ģimene dzīvoja Rīgas mikrorajonā Juglā un Pāvels apmeklēja tuvumā esošo 5. sporta skolu, kur viņš nopietni nodarbojās ar volejbolu. Jau sešdesmito gadu beigās viņš spēlēja galvenajā Latvijas volejbola komandā “Radiotehniķis” (Rīga). No 1972. līdz 1987. gadam pastāvīgi spēlēja kluba pamatsastāvā.
1984. gadā kopā ar komandu “Radiotehniķis” P. Seļivanovs kļuva par PSRS čempionu. Viņš piecas reizes izcīnīja sudraba medaļu (1973.–1975., 1986., 1987. gadā) un 1982. gadā – bronzas medaļu; trīs reizes izcīnīja PSRS kausu (1982., 1984. un 1985. gadā). Piecas reizes kopā ar komandu ieguva Eiropas čempiona kausu (1975., 1977., 1982., 1983. un 1986. gadā) un trīs reizes bija Eiropas kausu īpašnieku Kausa uzvarētājs (1974., 1975. un 1977. gadā). Padomju Savienības tautu spartakiādē Latvijas izlases komandas sastāvā kļuva par čempionu (1983. gadā), par sudraba (1979. gadā) un zelta (1975. gadā) balvas ieguvēju.
1978. gadā Pāvelam Seļivanjvam tika piešķīrts PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukums.
No 1975. līdz 1986. gadam P. Seļivanovs spēlēja PSRS volejbola izlases komandas sastāvā. 1980. gadā Olimpiādē Maskavā, spēlēdams izlases sastāvā, kļuva par olimpisko čempionu. Divas reizes pasaules čempionātos 1978. un 1982. gadā ieguva zelta medaļu, divkārtējs (1977. un 1981. gadā) pasaules kausa ieguvējs un četrkārtējs Eiropas čempions (1975., 1977., 1979. un 1983. gadā). Viņš ir arī turnīru “Draudzība-84” (1984. gadā) un “Labās gribas spēles” (1986. gadā) uzvarētājs.
Pēc 1987. gada kādu laiku spēlēja volejbolu un strādāja par treneri Beļģijā.
P. Seļivanovs studēja Rīgas Politehniskajā institūtā un ieguva radioinženiera specialitāti, bet Londonas augstskolā izglītojās mārketinga jomā.
No 2001. līdz 2005. gadam P. Seļivanovs bija Rīgas Domes deputāts.
Bijis Latvijas Volejbola federācijas izpildkomitejas priekšsēdētājs no 1999. līdz 2001. gadam, vēlāk tas loceklis. Ir Rīgas futbola skolas direktora vietnieks, Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta volejbola programmu koordinētājs, Sporta kluba “Rīga” padomes priekšsēdētājs.
Pāvels Seļivanovs apbalvots ar ordeni “Goda Zīme”, viņam piešķirtas medaļas un goda zīmes. 2017. gadā
Pāvels Seļivanovs apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Prēcējies, ģimenē ir dēls.
Sergejs Coja
