Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In memoriam |
|
|
|
|
In memoriam |
|
|
|
Boriss Koļesņikovs (1946. g. 16. maijā–2026. g. 14. aprīlī) – Latvijas fotožurnālists un redaktors. 2016. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni |
Ivans Petrovs
Ivans Petrovs (1941. g. 2. decembrī Krāslavas apriņķī, Ostlandes reihskomisariātā/ Latvijā – 2021. g. 1. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – tehnisko zinātņu kandidāts, Rīgas Politehniskā institūta (RPI) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. RPI Tūristu kluba dibinātājs.
Ivans
Petrovs ir dzimis Krāslavas apriņķa Udinovas sādžā, nacistiskās Vācijas
okupācijas laikā. Viņa tēvs Ivans Petrovs (pirms dēla piedzimšanas) devies
līdzi atkāpjošajai Sarkanajai armijai un gājis bojā frontē 1943. gadā .
1959. gadā Ivans Petrovs
absolvējis vidusskolu. Tajā pašā gadā viņš uzsāka savas darba gaitas, strādājot
par jūrnieku peldošajā bāzē. 1960. gadā Ivans Petrovs atstājis darbu peldošajā
bāzē un iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI; kopš 1990.
gada – Rīgas Tehniskā universitāte, RTU). Būdams students, viņš izgājis
praksi Rīgas dīzeļdzinēju rūpnīcā un VEFā.
1966. gadā Ivans Petrovs tika pieņemts darbā par vecāko laborantu RPI “Mašīnu detaļu, mašīnu un mehānismu teorijas” katedrā. 1966. gadā viņš absolvējis RPI, iegūdams inženiera mehāniķa diplomu. Tā paša gada septembrī viņš tika iecelts iepriekšminētās katedras asistenta amatā.
1968. gadā Ivans Petrovs stažējies Mašīnbūves apvienībā Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga, KF). 1972. gadā viņš sācis strādāt par vecāko inženieri Rīgas Politehniskā institūta Mašīnu un mehānismu dinamikas problēmu laboratorijā. 1979. gadā Petrovs tika iecelts par Būvražošanas katedras vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. Viņš bija sagatavojis un aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju, 1984. gada decembrī iegūdams tehnisko zinātņu kandidāta zinātnisko grādu. Ivans Petrovs vadījis zinātnisko un praktisko darbu pulvermetalurģijas jomā.
1991. gada augustā Ivans Petrovs pēc paša vēlēšanās aizgājis no darba Rīgas Tehniskajā universitātē.
Tomēr daudzu, kas viņu pazinuši, piemiņā viņš palicis ne tikai kā pasniedzējs un zinātnieks, bet arī kā aizrautīgs tūrists. 1967. gada rudenī Ivans Petrovs izveidojis RPI Tūrisma sekciju, kas vēlāk pārtapa par RPI Tūristu klubu. Tūkstošiem jauniešu – ne tikai institūta studentu, bet arī viņu draugu – devušies pārgājienos šā kluba izveidoto grupu sastāvā. Tie bija dažāda sarežģītības līmeņa pārgājieni - gan kājām, gan ar laivām pa ūdens takām, gan kalnos, gan braucot ar velosipēdu, gan slēpojot.
Paši stiprākie, tajā skaitā pats Ivans, kļuvuši par bijušās PSRS sporta meistariem. Katru gadu Tūristu klubā iestājās jauni dalībnieki un iesaistījās šajā aizraujošajā nodarbē. Klubs darbojies RPI Fiziskās kultūras katedras paspārnē, Petrovs un vēl vairāki tūristi līdztekus bija šīs katedras pasniedzēji.
Piedaloties tūrisma pārgājienos, RPI pasniedzējs Ivans Petrovs nopietni aizrāvās ar mineraloģiju. No pārgājieniem viņš parasti atvedis glītas formas un nokrāsas akmeņus un pats tos apstrādājis.
Atšķirībā no citiem studentu tūrisma klubiem, lielākā daļa absolventu palikusi RPI Tūristu klubā arī pēc institūta absolvēšanas. Pēc straujām pārmaiņām, kas notikušas 1990. gadu sākumā, RPI Tūristu klubs bija zaudējis savu saikni ar institūtu, taču palicis par masveida neformālo organizāciju. Daļa no Tūristu kluba dalībniekiem bija emigrējuši, un tagad viņu tūrisma pārgājieni notiek ne tikai bijušās Padomju Savienības teritorijā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs.
Lielākā daļa tūrisma cienītāju tieši RPI Tūristu klubā bija atraduši savus dzīvesbiedrus. Piemēram, Ivana Petrova sieva Jeļena, ar kuru kopā viņš nodzīvojis 49 gadus, arī bija aizrautīga tūriste. Viņu meitas - Olga un Aleksandra, tāpat kā citi tūristu ģimeņu bērni, kopā ar vecākiem devušies pārgājienos, sākot jau no pirmajiem dzīves mēnešiem.
2017. gadā Tūristu klubs atzīmējis 50 gadu jubileju, piedaloties 240 cilvēkiem no septiņām valstīm. Tie tūristi, kam tas fiziski ir iespējams, joprojām turpina piedalīties pārgājienos.
Diemžēl pēdējo divdesmit sava mūža gadu laikā Ivans Petrovs slimojis un viņam bija grūti piedalīties Tūristu kluba pasākumos. Taču viņš palika par galveno autoritāti visiem RPI tūristiem. Viņa loma kā šīs organizācijas dibinātājam un ideologam ir nenoliedzama. Cilvēki skaidri apzinās, ka viņu stiprā draudzība vairāku desmitu gadu garumā lielā mērā ir kolektīvu radījušā Ivana Petrova nopelns.
Ivans Petrovs ir aizgājis mūžībā 79 gadu vecumā 2021. gada 1. septembrī. Pēdējā gaitā uz Jauno Bolderājas kapsētu viņu pavadījuši galvenokārt draugi no Tūristu kluba.
