Pareizticība Latvijā no X līdz XX gs.
Pirmās ziņas par Pareizticību Latvijā attiecas uz X gadsimtu. Pa Daugavu veda slavenais ceļš „no varjagiem uz grieķiem”. Tas bija ne tikai tirdzniecības, bet arī kristietības izplatīšanas ceļš. Tagadējās Latvijas austrumu rajonos kristietība ienāca no Senās Krievzemes kaimiņu novadiem – no Polockas, Pleskavas, Novgorodas XI-XII gs. Par Pareizticību Latvijā liecina gan arheoloģiskie izrakumi, gan rakstu avoti. Vēsturniekiem nav zināmi pareizticības vardarbīgas uzspiešanas fakti. >>
Arhibīskaps Jānis
Jānis Pommers dzimis 1876.gadā 6.janvārī Praulienas pagastā pareizticīgu latviešu zemnieku ģimenē. 1897. gadā viņš beidza Rīgas Garīgo semināru, bet 1904. gadā – Kijevas Garīgo akadēmiju. 1903. gadā tika iesvētīts mūka kārtā. 1907. gadā Jāni Pommeru iecēla par Lietuvas Garīgā semināra rektoru un Viļņas Svētā Trijādības klostera pārzini. 1911. gadā viņš kļuva par jaunāko bīskapu Krievijā. 1912. gadā Pommeram uztic vadīt Minskas, bet 1915. gadā – Pieazovas eparhiju. >>
Pareizticība Latvijā no pēckara gadiem līdz mūsu dienām
Pēc Latvijas pievienošanas PSRS Latvijas Pareizticīgā baznīca atgriezās Maskavas Patriarhijas jurisdikcijā. Baznīcas dzīvē sākās grūts laika posms – cīņa par izdzīvošanu ateistiskās valsts apstākļos. Tika slēgti un iznīcināti dievnami. Daudzus garīdzniekus represēja. Baidoties no vajāšanas, daļa ticīgo novērsās no baznīcas. Taču arī šādos sarežģītos apstākļos Pareizticīgā baznīca turpināja nest cilvēkiem ticības gaismu. >>
