Pirmā krievu skola Rīgā tika atklāta 1789. gadā pēc Ķeizarienes Katrīnas Otrās Rīkojuma.  >>

1862. gadā darbu sāka Rīgas Politehnikums, mācības notika vācu valodā. 1896. gadā Politehnikumu pārveidoja par Politehnisko institūtu, kurā studijas notika krievu valodā. 1919. gadā uz tā bāzes nodibināja Latvijas Universitāti.

1869. gadā Troņmantnieka bulvārī tika uzcelts Rīgas Politehnikuma galvenais korpuss. Tagad tā ir Latvijas Universitātes galvenā ēka.

1958. gadā tika atjaunots Rīgas Politehniskais institūts, 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti.

Rīgas Tehniskās universitātes galvenā ēka Kaļķu ielā 1. >>

Latvijas Universitāte tika dibināta 1919.gadā uz  agrāk eksistējušā Rīgas Politehniskā institūta bāzes. >>

Krievu universitātes kursu pasniedzēji un klausītāji. 1. rindā ceturtais no kreisās profesors Konstantins Arabažins. >>

1919. gadā Latvijas Republikas Tautas padome pieņēma likumus „Par Latvijas izglītības iestādēm” un „Par Latvijas mazākumtautību skolu iekārtojumu”, saskaņā ar tiem nacionālās minoritātes ieguva autonomijas tiesības skolu veidošanā un vadīšanā. Izglītības ministrijā izveidoja nacionālās nodaļas, tai skaitā Krievu nodaļu. >>

Pašos neatkarīgās Latvijas pirmsākumos, 1919. gadā, uz Rīgas Politehniskā institūta bāzes nodibināja Latvijas Universitāti (LU), kas kļuva par zinātnes un pedagoģiskās darbības centru. Mācībspēku vidū izcēlās neliela krievu akadēmiskās inteliģences grupa. Dažādos laika posmos universitātē strādāja no 11 līdz 20 krievu pasniedzēju. Viņu vidū bija gan pirmskara Rīgā veidojušies speciālisti, gan emigranti no Padomju Krievijas, gan jaunās paaudzes pārstāvji, kas izglītību jau bija ieguvuši Latvijas Universitātē. >>

Text is not translated >>

Text is not translated >>

Krievu skolas padomju Latvijā. >>

Maršala S. Birjuzova vārdā nosaukta augstākā miiltāri-politiskā skola Rīgā. >>