1883. gada 2. oktobrī Rīgā nodibināja Krievu teātri.  >>

Krievu sportisti no Latvijas vairāk nekā desmit reizes kļuvuši par olimpiskajiem čempioniem. Desmitiem Latvijas krievu ir bijuši pasaules un Eiropas čempioni.  >>

2011.gadā (pēc 71 gada pārtraukuma) Rīgā tika atjaunota tradīcija organizēt Krievu kultūras dienas. >>

Pēc Otrā pasaules kara padomju varas apstākļos notika būtiskas pārmaiņas Latvijas krievu kultūras dzīvē.

  >>

80. gadu beigās PSRS sākās pārbūve. Šim laikam raksturīgs pilsoniskās aktivitātes pacēlums. Pēc ilgiem gadiem cilvēkiem pavērās iespēja pašiem brīvi veidot savas organizācijas.  >>

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada 1. maija. Valsts platība – aptuveni 64,4 tūkstoši kvadrātkilometru. Latvijā ir četri etnogrāfiskie novadi – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale. Latvijas galvaspilsēta – Rīga. Valsts valoda – latviešu. Latvijas valsts pirmo reizi tika pasludināta 1918. gada 18. novembrī. >>

Šobrīd Latvijā krievu valodā iznāk četri dienas laikraksti, 11 nedēļas izdevumi un vairāk nekā 30 visdažādākā virziena žurnālu – žurnāli sievietēm un vīriešiem, žurnāli tiem, kas interesējas par smalko aprindu dzīvi, žurnāli makšķerniekiem, autobraucējiem, ekonomistiem, grāmatvežiem >>

Text is not translated >>

Pēc Latvijas valsts neatkarības atgušanas atdzima tradicionālā vecticībnieku dzīve. >>

Pilsonība, valoda, diskriminācija – trīs sāpīgi jautājumi Latvijas krievu minoritātes un valsts attiecībās. Šobrīd puse Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju ir pilsoņi, bet pusei nav nevienas valsts pilsonības. Nepilsoņiem ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, taču, pastāvot pašreizējiem neefektīviem naturalizācijas nosacījumiem, nepilsoņu problēma nav atrisināma tuvākajos 50 gados. >>