Maskavas forštate ir vecākā Rīgas priekšpilsēta. XIV gadsimtā (pirmo reizi tā pieminēta 1348. gadā) tagadējās Maskavas ielas sākumā radās neliela apmetne – Lastadija. Ar šo nosaukumu tā pastāvēja līdz XVIII gadsimta beigām.

Maskavas forštate ir vecākā Rīgas priekšpilsēta. XIV gadsimtā (pirmo reizi tā pieminēta 1348. gadā) tagadējās Maskavas ielas sākumā radās neliela apmetne – Lastadija. Ar šo nosaukumu tā pastāvēja līdz XVIII gadsimta beigām. Apmetne pamazām pletās plašumā un pēc iedzīvotāju sastāva bija daudznacionāla. Pēc Rīgas pievienošanas Krievijai krievu tirgotāji, amatnieki un strādnieki galvenokārt apmetās uz dzīvi šajā priekšpilsētā, jo pilsētā aiz aizsargmūriem valdīja vācieši. 1784. gadā Rīgas priekšpilsētas sadalīja trijās administratīvajās daļās – Maskavas, Pēterburgas un Mītavas. Priekšpilsētās bija atļauts būvēt tikai koka mājas, lai, ienaidnieka karaspēkam tuvojoties, tās varētu nodedzināt, iedzīvotājiem paslēpjoties aiz pilsētas mūriem. Pēdējo reizi Rīgas priekšpilsētas, to skaitā arī Maskavas, nodedzināja kara laikā 1812. gada jūlijā. Pēc pilsētas aizsargmūru nojaukšanas XIX gs. vidū priekšpilsētas pievienoja pilsētai, saglabājot to agrākos nosaukumus.

Visdrūmāko lappusi Maskavas forštates vēsturē ierakstīja Otrais pasaules karš: jau kara pirmajos mēnešos priekšpilsētas iedzīvotājiem nācās atstāt savas mājas, un rajonā, ko norobežo Maskavas – Vitebskas (Jersikas) – Ebreju – Līksnas – Lauvas – Lielā Kalna – Katoļu – Jēkabpils – Lāčplēša ielas, tika ierīkots geto, kur sadzina vairāk nekā 30 tūkstošus ebreju, kurus 1941. gada 29.–30. novembrī iznīcināja Rumbulā.

Pēckara gados forštate kļuva par „aizmirstu” nostūri un joprojām tāda ir: mājiņas noveco un tikai pavisam nedaudzas tiek restaurētas. Taču agrāk vai vēlāk mainīsies arī šis Rīgas nostūris. Tāpēc ir svarīgi saglabāt atmiņā Maskavas forštates vēsturiskās vietas.

Text is not translated >>

Pētera I palasts (pils) Rīgā. - Palasta (Pils) iela 9. >>

Text is not translated >>

Rīgā jaunā rātsnama būvniecības darbi tika īstenoti piešķirot līdzekļus no pilsētas budžeta. Būvniecība tika uzsākta  XVIII gadsimta otrajā pusē un pabeigta 1765. gadā. Šo ēku projektēja Krievijas armijas inženierpulkvedis Johans Frīdrihs (Ivans Fridrihovičs) fon Etingers (1714-1767). >>

Viens no slavenākajiem XVIII gs. arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Būvēta pēc itāļu izcelsmes krievu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta.  >>

J.H.Broces zīmējums. >>

  >>

Text is not translated >>

Dinaburgas stacija Rīgā būvēta 1861. gadā. >>