Maskavas forštate (kopš 2024. gada – Latgales apkaime) ir vecākā Rīgas priekšpilsēta. XIV gadsimtā (pirmo reizi tā pieminēta 1348. gadā) tagadējās Maskavas ielas sākumā radās neliela apmetne – Lastadija. Ar šo nosaukumu tā pastāvēja līdz XVIII gadsimta beigām. >>

Rīgā jaunā rātsnama būvniecības darbi tika īstenoti piešķirot līdzekļus no pilsētas budžeta. Būvniecība tika uzsākta XVIII gadsimta otrajā pusē un pabeigta 1765. gadā. Šo ēku projektēja Krievijas armijas inženierpulkvedis Johans Frīdrihs  fon Etingers (1714–1767). /Skat. rakstu/. >>

Pēc Rīgas ieņemšanas, kuru veica feldmaršala Šeremetjeva vadītais karaspēks, Rīgas rāts 1711. gadā nolēma uzdāvināt krievu ķeizaram Pēterim I namu, kas līdz šim piederēja bagātam tirgonim Hennenbergam (kas mira no mēra). >>

Rundāles pils ir viens no visievērojamākajiem un pazīstamākajiem 18. gadsimta arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Šī pils ir uzbūvēta pēc itāļu izcelsmes Krievijas arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta. /Skat. rakstu/. >>

Viesnīca «Pēterburga» Pils laukumā Rīgā. J.K. Broces zīmējums. /Skat. rakstu/. >>

Mežotnes pils ar ainavu parku gandrīz vai astoņu hektāru platumā ir tapusi pēc kņazienes Šarlotes fon Līvenas (1743-1828) pasūtījuma, kurai ķeizariene Katrīna II bija uzticējusi savu mazbērnu audzināšanu. /Skat. rakstu/. >>

1330. gadā tika likts Rīgas pils pamatakmens. Šī celtne būvēta kā Livonijas ordeņa maģistra (mestra) rezidence. 15. gadsimtā to izpostīja pilsētnieki. Rīgas pils atjaunota 1491.–1515. gadā (sk. zīmējumu). Lielas pārbūves un restaurācijas darbi tika veikti arī turpmākajos gadsimtos, t.sk.  21. gadsimtā. >>

Grebenščikova vecticībnieku draudzes Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas dievnams – Rīgā, Mazā Krasta ielā 73. >>

Par godu Krievijas armijas uzvarai pār Napoleonu, pretī Rīgas pilij, 1817. g.  bija uzstādīta Uzvaras kolonna. >>