Pirmās ziņas par baltu un austrumslāvu cilšu tirdznieciskajiem sakariem bijušas jau tālajā senatnē. Par to liecina daudzu arheoloģisko izrakumu dati. >>

Latvijas teritoriju šķērsoja ceļš «no varjagiem uz grieķiem». >>

Pirms Rīgas dibināšanas Rīgas ezera krastā (tagadējais Alberta laukums) atradās lībiešu apmetne. Arheoloģiskie atradumi nepārprotami liecina, ka šo vietu apmeklējuši Novgorodas, Smoļenskas, Kijevas tirgoņi. >>

Viena no skaistākajām ēkām Rīgā. Pirmo reizi minēta 1334. gadā kā Lielās ģildes “Jaunais nams”. XIV gs. krievu tirgotājiem šā nama tuvumā bija piecas tirdzniecības nojumes. >>

Daugava bija svarīgs tirdzniecības ceļš, pa kuru Maskavas valsts uzturēja sakarus ar Rietumeiropu.

Krievijas galvenās eksporta preces Rīgā bija lini, kaņepāji, kokmateriāli, tauki, linsēklas. No Rīgas uz Maskavas valsti veda vīnus, siļķes, dzelzi, metāla izstrādājumus, sudrabu, vadmalu

Krievu namdari Rīgā. J. K. Broces zīmējums >>

Navigācijas laikā pa Daugavu uz Rīgu no Smoļenskas un Vitebskas guberņas peldēja strūgas ar precēm.

1767. gadā Rīgā bija 19 485 iedzīvotāji, no tiem 8560 (43,9%) bija vācieši, 6654 (34,1%) – latvieši, 2963 (15,2 %) – krievi, 1308 (6,8 %) – poļi. >>

Dzelzceļš – Krievijas ekonomiskā uzplaukuma pamats.  >>

Metalurģiskais uzņēmums ”Beķers un Co” bija dibināts Liepājā 1882. gadā. >>

T. H. Rikmana litogrāfija no sērijas „Ainas no rīdzinieku dzīves”, 1842. gads >>