XX gadsimta 20.–30. gados ekonomiskā situācija Latvijā radikāli atšķīrās no tās, kāda bija gadsimta sākumā. Lielākā daļa uz Iekškrieviju evakuēto uzņēmumu pēc Pirmā pasaules kara Latvijā netika atgrieztās. Latvijas ekonomika vairs nevarēja rēķināties ne ar Krievijas izejvielām, ne Krievijas tirgu. Neatkarīgās Latvijas rūpniecībā pārsvarā bija vidējie un sīkie uzņēmumi, galvenokārt pārtikas un kokapstrādes. Lielākie krievu uzņēmumi bija M. Kuzņecova akciju sabiedrība, uzņēmums „Brāļi Popovi”, zeķu un trikotāžas fabrika „Brāļi Svetlanovi”, L. Ivanova Pirmā čaulīšu fabrika, Kuzubovu uzņēmums. >>

Akciju sabiedrības «Fenikss»komercijas un tehnikas nodaļas darbinieki. >>

Līdz 1930.gadu sākumam Centrāltirgus Rigā bija izvietots Daugavas krastmalā. >>

Ķeguma HES būvēja no 1936. līdz 1940. gadam >>

Valsts Elektrotehniskā fabrika (VEF) (1919-1999) bija viena no lielākajām un modernākajām Latvijas uzņēmumiem. >>

1966. gadā sāka darboties Pļaviņu HES, 1974. gadā – Rīgas HES. >>

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) sāka darboties 1946. gadā. >>

Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal kļūst par vienu no PSRS republikām. Sākas kara sagrautās tautsaimniecības atjaunošana, kā arī atsākas sāpīgā pāreja uz sociālistisko ekonomiku. Kara gados Latvija zaudējusi gandrīz trešo daļu iedzīvotāju, tāpēc pirmajos pēckara gados bija jūtams akūts darbaspēka deficīts, trūka kvalificētu kadru. >>

Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR). >>