Krievi pirmskara Latvijas saimnieciskajā dzīvē

Krievi pirmskara Latvijas saimnieciskajā dzīvē

XX gadsimta 20.–30. gados ekonomiskā situācija Latvijā radikāli atšķīrās no tās, kāda bija gadsimta sākumā. Lielākā daļa uz Iekškrieviju evakuēto uzņēmumu pēc Pirmā pasaules kara Latvijā netika atgrieztās. Latvijas ekonomika vairs nevarēja rēķināties ne ar Krievijas izejvielām, ne Krievijas tirgu. Neatkarīgās Latvijas rūpniecībā pārsvarā bija vidējie un sīkie uzņēmumi, galvenokārt pārtikas un kokapstrādes. Lielākie krievu uzņēmumi bija M.Kuzņecova akciju sabiedrība, uzņēmums „Brāļi Popovi”, zeķu un trikotāžas fabrika „Brāļi Svetlanovi”, L.Ivanova Pirmā čaulīšu fabrika, Kuzubovu uzņēmums.

Par Latvijas ekonomikas pamatu kļuva agrārais sektors. Tika veikta zemes reforma, kuras rezultātā ievērojami samazinājās muižnieku zemes īpašumi un radās daudz jaunsaimnieku. Jaunas saimniecības izveidoja arī ne mazums Latgales krievu zemnieku. Pēc darbspējīgo iedzīvotāju skaita lauksaimniecībā krievi apsteidza latviešus, taču atpalika pēc saimniekiem piederošās zemes platības. Latviešiem, kas veidoja 80% no visu zemes īpašnieku kopskaita, piederēja 88% zemes, bet krieviem - 11% no zemesīpašnieku - piederēja tikai 6% zemes.

 

Ilustrācijas tēmai