Irina Saburova

Irina Saburova (1907–1970) -  rakstniece ( īstajā vārdā – Irina Kutitonska).

Radošās gaitas sāka pirmskara Rīgā. 1944. gadā emigrēja uz Rietumiem. 1947.-1949. gados sarakstīja romānu „Vecpilsētas kuģi” – vienīgo daiļdarbu par „krievu Rīgu”. Sākotnēji grāmata tika izdota vācu valodā un tikai 1972. gadā krievu valodā. 2005. gadā grāmatu pirmo reizi izdeva Latvijā.

Rakstnieces radošā biogrāfija sākās pirmskara Rīgā. 1944. gadā viņa emigrēja uz Rietumiem. 1947.-1949. gados sarakstīja romānu „Vecpilsētas kuģi”(«Корабли Старого Города») – tas ir vienīgais daiļdarbs, kas vēsta par «krievu Rīgu». Sākotnēji grāmata iznāca vācu valodā un tikai 1972. gadā tā tika izdota krievu valodā. 2005. gadā šis romāns pirmo reizi tika izdots Latvijā.

No Irinas Saburovas ievadraksta romānam „Vecpilsētas kuģi” («Корабли Старого Города»):

Romāns „Vecpilsētas kuģi” («Ко­раб­ли Ста­ро­го Го­ро­да») bija sacerēts 1947.– 49. g.g., un 1950. gadā tika izdots tulkojumā no manuskripta ar virsrakstu : «Die Stadt der verlorenen Schiffe», 647 S vācu valodā. Vēlāk oriģināla teksts tika stipri saīsināts, no tā grāmatas saturs tikai uzlabojās, jo tika izsvītrots viss liekais, bet toties pilnībā tika atstāts lugas „Kuģi” («Ко­раб­ли») atstāstījums, kas vācu tulkojumā bija stipri saīsināts. Iespējams, ka pašreiz, pēc vairāk nekā desmit gadiem es uzrakstītu savādāk un, ceru, labāk, bet pēc grāmatas nākšanas klajā, kaut arī citā valodā, manuprāt, tas vairs nav iespējams. Pēc dažiem gadiem grāmata nāca klajā arī spāņu valodā.

Turklāt, šo gadu laikā man radās iespēja pārliecināties, ka par Baltijas krieviem, acīmredzami, neviens cits neko tā arī neuzrakstīs, bet mēs taču bijām  vēsturisks un politisks kuriozs : krievu iedzīvotāji, gan vietējie, gan ieceļotāji (pēc revolūcijas), kuri dzīvoja trijās Baltijas republikās  — Latvijā, Igaunijā un Lietuvā  (apmēram pusmiljona), nonāca Rietumos, «emigrācijā», kaut arī viņi turpināja dzīvot savā dzimtenē. Būdami nevis ārvalsts kolonija, kā visi pārējie emigranti, bet gan nacionālā minoritāte ar pilnu kultūras autonomiju (savas valsts un privātās skolas, baznīca, preses izdevumi, teātris, pārstāvji Saeimā, organizācijas, un, visbeidzot, veseli apgabali, kur dzīvoja krievu viensētu īpašnieki) buržuāziski demokrātiskajā valstī, mēs kļuvām par  «emigrantiem» faktiski tikai kopš 1944. gada. Būtu arī jāpiezīmē, ka aktīvi piedaloties Baltijas republiku dzīvē, krievi šo gadu laikā pilnībā bija saglabājuši savu valodu, kultūru un visādi to attīstīja; iespējams, varētu pat teikt, ka mūsu pagātne (brīva dzīve brīvā valstī), Dievs dos, kļūs Krievijas nākotne.

Tādēļ es ļaujos cerībai, ka šī grāmata , nepretendējot, protams, uz vēsturiska darba nosaukumu, sniegs kaut kādus priekšstatus par «krievu Baltiju» vai arī vismaz atgādinās par to.( Jo vēsturisks ir tikai grāmatas «fons» un ārējie politiskie notikumi; romāna personāži, izņemot Ņezdoļinu (Ņezlobinu) un Varvaru Vereskovu (Kiru Verhovsku), tika izdomāti.)

Irina Saburova

Ирина Сабурова. Корабли старого города

Par viņu:

Юрий Абызов. Роман о русской Риге

Людмила Флам. Были и сказка 

http://www.ves.lv/rus/7sekretov/baltijskie-korabli-iriny-saburovoj/