Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Projekts «Latvijas krievi» veltīts Latvijas Republikas dibināšanas simtgadei. Lasīt tālāk

Jaunumi

LATVIJAI - 100 !

Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm

Jauns raksts «Reliģijas nodaļā»
	Rīgas Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa pareizticīgo baznīca

Jauns raksts «Reliģijas nodaļā»
	Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle

Jauns raksts «Reliģijas nodaļā»
	Vissvētas Dievmātes Aizmigšanas baznīca Balvos

Jaunumi «Personu» nodaļā
	Igors Sikorskis (1889-1972) - pasaules slavu ieguvušais aviokonstruktors, viens no krievu lidmašīnu būves pamatlicējiem

Staļina režima upuru piemiņai

Димитрий Левицкий. "Национальность жертв не существенна для коммунистической власти..."

Тамара Никифорова. Баржа на Оби

Галина Петрова-Матиса. Звезда, погасшая до срока

Борис Равдин. Е.М. Тихоницкий. Просветитель на перепутье эпох

Неправый суд над правоведом Якоби. Публикация Ю. Абызова и Т. Фейгмане

Борис Евланов и его собственноручные показания. Публикация Т. Фейгмане

о.Георгий Тайлов. За проволокой

Татьяна Фейгмане. Сергей Иванович Трофимов

Татьяна Фейгмане. «Следственое дело НКВД» на И.Н. Заволоко

Елена Францман. «Но слишком рано твой ударил час...» (памяти В.В. Преображенского)

Aktuālais raksts

Arhibīskaps Jakovs (Karps)

Jakovs (Jēkabs Karps) (07.08.1865., Cesvaines pag. - 13.10.1943., Rīgā) - arhibīskaps.

Jēkabs Karps ir dzimis 1865. gadā Cesvaines pagastā latviešu zemnieku ģimenē. Viņš ir absolvējis Rīgas Garīgo semināru, pēc tam kalpojis par psalmotāju (ķesteri) Koknesē un strādājis par skolotāju.

1902. gadā J. Karps ticis iesvētīts par ijereju un turpināja kalpot Koknesē. 1905.-1906. gadā viņš glāba daudzus vietējos iedzīvotājus no soda ekspedīciju terora, par ko pie vietējiem varas pārstāvjiem iemantojis „revolucionāra” reputāciju. Pēc dažiem datiem, tieši tolaik viņš ticis slepeni arestēts un aizvests uz Rīgas policijas pārvaldi, pēc arhibīskapa Agafangela lūguma līdz tiesas prāvai ticis atbrīvots par galvojumu.

Pirms Pirmā pasaules kara Jēkabs Karps kalpojis Saikavā, Lazdonā, Jēkabpilī. Pirmā pasaules kara laikā viņš bija karavīru mācītājs. Pēc kara J. Karps atkal atgriezās Koknesē. Vēlāk viņš ticis iecelts par Pareizticīgās baznīcas apriņķa uzraugu. 1936. gadā J. Karps tika izvirzīts par kandidātu Latvijas metropolīta vēlēšanās.

1936. gada 27. septembrī Rīgas Metropolīts Augustīns (Pētersons), Igaunijas Metropolīts Aleksandrs (Pauluss), Pečoru arhibīskaps Nikolajs (Leismans) un Somijas arhibīskaps Germans (Āvs) iesvētīja Jakovu (Jēkabu Karpu) par Jelgavas bīskapu. 1942. gadā Eksarhs Metropolīts Sergijs (Voskresenskis) iecēla Jakovu arhibīskapa kārtā.

Jakovs (Karps) miris 1943. gada 13. oktobrī Rīgā, apbedīts Koknesē.

Sastādīts, pamatojoties uz šādiem informācijas avotiem:

laikraksts «Segodņa» – 1933, № 178; 1936, № 84;

Синодик Псковской миссии (Pleskavas misijas sinodiks). // СПб. епарх. вед. 26-27. 9. lpp.;

Иаков (Карп) [Jakovs (Karps)].// Русское православие: Архиереи (Krievu pareizticība: Arhijereji)–http://www.ortho-rus.ru/cgi-bin/ps_file.cgi?2_6449

Jurijs Sidjakovs