Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Jevdokija Finogejeva (dzimusi Mihailova; 1932. g. 14. martā Ilūkstes apriņķī, Latvijas Republikā) – ķirurģe-onkoloģe |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Sergejs Nurenbergs (1864–1933) – žurnālists, sabiedrisks darbinieks, ierēdnis |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Sergejs Šestovskihs (1977-2020) – vēsturnieks, arhīvists, klasiskais filologs |
Jaunums grāmatu plauktā
|
|
 |
Grāmata veltīta Sergejam Antonovam, izcilam krievu māksliniekam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē Autori: Ludmila Pestova un Jānis Lejnieks Izdevniecība «Neputns» 2021. gads |
Ivans Kļementjevs
Ivans Klementjevs (1960. g. 18. novembrī. Jēkabpils rajonā Buntikos, Latvijas PSR) – olimpiskais čempions (1988), vairākkārtējais pasaules čempions kanoe airēšanā, politiķis, Latvijas Saeimas deputāts no 2006. gada.
Ivans Klementjevs aizrāvās ar airēšanu jau pusaudža gados. 1979. gadā kļuva par sporta meistaru. 1981. gadā tika uzņemts PSRS izlasē. No 1980. līdz 1990. gada pirmajai pusei septiņreiz izcīnīja pasaules čempiona titulu kanoe vieninieku distancē.1988. gadā Seulas Vasaras Olimpiskajās spēlēs kļuva par čempionu 1000 m kanoe vieninieka distancē. Vēl divās Vasaras Olimpiādēs – 1992. gadā Barselonā un 1996. gadā Atlantā tajā pašā distancē ieguva otro vietu.
1994. gadā Ivans Klementjevs pēc domstarpībām ar Latvijas sporta funkcionāriem starptautiskās sacensībās pārstāvēja Poliju.
Ivans Klementjevs ir beidzis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu un līdzīgu mācību iestādi Sanktpēterburgā. 1993. gadā pabeidza Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, iegūstot pedagoģijas doktora grādu.
Sportista karjeru beidza 1990. gadu beigās, sākot strādāt par treneri un sporta funkcionāru. Vēlāk iesaistījās politikā. Iestājās partijā „Saskaņa”, pēc tam apvienībā „Saskaņas centrs”. No 2001. līdz 2005. gadam bija Rīgas Domes deputāts. В 2006. gadā kļuva Latvijas 9. Saeimas deputāts. Vēlāk tika ievēlēts 10., 11. 12. un 13. Saeimā.
Sergejs Coja
