Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Dievnamu um klosteru» sadaļā |
|
 |
Kalsnavas Svētā Apustuļa Jāņa Teologa baznīca Jāņukalnā (Madonas novads) |
Jaunumi «Dievnamu un klosteru» sadaļā |
|
|
|
|
Jaunumi «Galeriju» sadaļā
|
|
 |
Foto no krievu studentu korporācijas Fraternitas Arctica arhīva |
Jaunumi «Personu sadaļā» |
|
 |
Tatjana Kačalova (dzimusi Rozenšilde-Paulina, 1915-2010) – habilitētā mākslas zinātņu doktore (Dr. habil. art.), Latvijas Mākslas akadēmijas profesore |
Joanns Trubeckojs
Joanns (Ivans) Trubeckojs (1911. g. 9. /22. maijā Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī, Krievijas impērijā – 1991. g. 22. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – virspriesteris.
Joanns (Ivans) Trubeckojs ir dzimis pareizticīgo priestera Ņikanora Trubeckoja ģimenē. Bērnības un jaunības gadi, kas pavadīti priestera ģimenē, arī noteikuši Ivana Trubeckoja turpmāko dzīves ceļu. Tāpat dzīve dievticīgajā ģimenē ietekmējusi arī citu viņa brāļu – Nikolaja, Mihaila un Pāvila, kā arī divu māsu – Marijas un Jevfrosīnijas – turpmākos likteņus (ģimenē bija četri brāļi un piecas māsas). Tieši ģimene arī bija devusi viņiem visiem dziļus tikumiskos un reliģiskos pamatus, kas turpmākajā dzīvē palīdzējuši pārciest daudzas likteņa nolemtās grūtības.
1931. gadā Joanns (Ivans) Trubeckojs sekmīgi absolvējis Ludzas pilsētas valsts krievu ģimnāziju, 1933. gadā – Rīgas Garīgo semināru.
1934. gadā Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis (Pommers) iesvētījis Joannu Trubeckoju par pareizticīgo priesteri. No 1934. gada t. Joanns Trubeckojs sācis kalpot sv. Nikolaja Brīnumdara baznīcā Šķeltovas ciemā, 1935. gadā viņš kalpojis Piedrujas sv. Nikolaja Brīnumdara dievnamā (Krāslavas novads), bet no 1941. gada – sv. Polockas Jefrosīnijas dievnamā Kārsavā. No 1944. līdz 1948. gadam t. Joanns kalpojis Ludzas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas dievnamā.
Par svarīgu pamatposmu t. Joanna garīgajā darbībā kļuva tas, ka Otrā pasaules kara gados viņš palīdzēja padomju karagūstekņiem, kas bija nokļuvuši nacistiskajā nometnē “Malnava”.
1948. gada 23. maijā Iekšlietu Tautas komisariāta represīvie orgāni arestējuši t. Joannu Trubeckoju. Viņš tika notiesāts uz desmit gadiem ieslodzījuma labošanas darbu nometnēs. Lielāko daļu no sava ieslodzījuma termiņa viņš pavadījis tālajā Mordovijā, Potjmas nometnē, kas atradās netālu no Sarovas pilsētas. 1956. gadā, tā saucamā Hruščova “atkušņa” laikos, pēc amnestijas viņš tika atbrīvots. Pēc tam kādu laiku t. Joanns kalpojis par priesteri Udmurtijā.
1964. gadā t. Joanns atgriezās Latvijā, viņš tika iecelts protojereja kārtā. No 1964. līdz 1981. gadam t. Joanns (Trubeckojs) bijis Rīgas Visu Svēto baznīcas virspriesteris; 1965. gadā viņš kalpojis Jelgavas Vissv. Dievmātes Aizmigšanas baznīcā; vēlāk – Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā un sv. Pravieša un Priekšteča Jāņa baznīcā Rīgā.
Tēvs Joanns Trubeckojs ir miris savā 80-tajā dzimšanas dienā – 1991. gada 22. maijā, apbedīts Rīgas Kristus Debesbraukšanas draudzes kapos.
Dzīvesbiedre: Milica (dz. Piļaja; 1912–1977)
Bērni: Taisija (1937–2022), Anastasija (1941-2001) un Dimitrijs (1948).
Mazdēls: Aleksejs (1978. g. dz.).
Brāļi:
Nikolajs (1907–1978) – virspriesteris; Mihails (1917–1974) – virsdiakons; Pāvels (1919–1983) – Virsdiakons.
Tekstu sagatavojis Sergejs Coja
Sk. video: https://drive.google.com/file/d/105-pRJgsbGDJ47aMRhVqej3snIiR1yj8/view
Informācijas avoti:
Священник Голиков Андрей и Фомин Сергей. Кровью убеленные: Мученики и исповедники Северо-Западной России и Прибалтики (1940-1955). – Москва: Паломник, 1999. [Priesteris A. Goļikovs, S. Fomins. Asinīm balinātie. Ziemeļrietumu Krievijas un Baltijas mocekļi un ticības apliecinātāji (1940–1955). M.: Palomņik, 1999. g.] 162.–164. lpp.;
Цоя С.А. Рижская Православная Духовная семинария в межвоенные годы (1926–1936). В сб. статей: Латвийский православный хронограф. Вып. I. Прот. Олег Пелевин (ред.). – Рига: Синод Латвийской православной церкви, 2015. [S. Coja. Rīgas Pareizticīgo Garīgais seminārs starpkaru gados (1926–1936). Rakstu krājumā: Latvijas pareizticīgais hronogrāfs. I izlaidums. Prot. Oļegs Peļevins (red.). Rīga: Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinode, 2015. g.] 86. lpp.
