Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Projekts «Latvijas krievi» veltīts Latvijas Republikas dibināšanas simtgadei. Lasīt tālāk
 |
LATVIJAI - 100 !
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm |
Jaunumi «Personu nodaļā»
|
|
 |
Vladislavs Turko (1950) - inženierzinatņu doktors, speciālists aviokonstrukciju izturības jomā |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Tatjana Anufrijeva — māksliniece un pedagoģe
|
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Nikolajs Poļakovs (1894 - 1974) - pasaulslavens 20. gadsimta vidus
cirka klauns |
Jauns raksts «Reliģijas nodaļā» |
|
 |
Rīgas Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa pareizticīgo baznīca |
Aleksandra Smirnova
Aleksandra Smirnova (1881. g. 26. februārī Rīgā - 1964. g. 24. decembrī Rīgā) — zīmēšanas skolotāja.
Aleksandra Smirnova bija piektais bērns, kas ir dzimis Fjodora Smirnova ģimenē. Par oficiālo viņas dzimšanas datumu (pēc pases) tiek uzskatīts 1881. gada 26. februāris, taču Rīgas katedrāles grēksūdžu ierakstos viņas vārds ir sastopams jau no 1879. gadā. Tāpat, kā vecākās māsas, Aleksandra tika sūtīta mācīties uz Rīgas Marijas sieviešu skolu, kuru viņa absolvējusi 1895. gadā.
Iespējams, ka jau bērnības gados Aleksandra Smirnova ir konstatējusi viņai piemītošās dotības un sliecību nodarboties ar zīmēšanu. No 1895. līdz 1900. gadam viņa mācījusies Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā. Turpmākajos gados viņa turpinājusi apgūt zīmēšanas mākslu Sanktpēterburgā – barona Aleksandra Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, ko absolvējusi 1905. gadā.
Līdztekus tam, 1902. gadā Pēterburgas Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā A. Smirnova bija nokārtojusi eksāmenus vidusskolas zīmēšanas skolotājas tiesību iegūšanai. Saskaņā ar ģimenes nostāstiem, tieši šeit, Sanktpēterburgā, viņai tika konstatēta tuberkuloze, taču kaut kādā brīnumainā kārtā viņai izdevās izveseļoties.
Par skolotāju Aleksandra Smirnova sākusi strādāt 1907. gadā. Pirms Pirmā pasaules kara viņa strādājusi par zīmēšanas skolotāju Olimpiādas Ļišinas krievu ģimnāzijā. 1914. gadā A. Smirnova aizceļojusi uz Pēterpili (patlaban – Sanktpēterburga), kur gadu nostrādājusi V. Fjodorovas privātajā sieviešu ģimnāzijā.
Pēc atgriešanās Rīgā Aleksandra Smirnova dzīvojusi šeit līdz pat savai nāvei 1964. gada 24. decembrī. Viņa strādājusi par zīmēšanas skolotāju dažās Rīgas mācību iestādēs: Riharda Ģēģera komercskolā, O. Ļišinas krievu ģimnāzijā, Natālijas Vīnzarājas-Verškanskas ģimnāzijā un Krievu izglītības biedrībā, kā arī Rīgas 13. krievu pamatskolā.
1936. gada 15. novembrī Aleksandra Smirnova aizgāja pensijā.
Gandrīz vai visu mūžu skolotāja Smirnova nodzīvojusi sava tēva namā Katrīnas dambī 20a. 1930. gados viņa kopā ar savu māsu Nadeždu dzīvojusi dzīvoklī Nr. 3. Precējusies viņa nekad nav bijusi, bērnu arī nebija.
Aleksandra Smirnova ir mirusi no aterosklerozes un apbedīta Sarkandaugavas kapos. Viņas kapavieta ir saglabājusies, taču atrodas nožēlojamā nesakoptā stāvoklī. Šajā pašā vietā ir apbedīta arī viņas māsa Nadežda, ar kuru kopā viņa dzīvojusi vienā dzīvoklī Katrīnas dambī 20a, un ar kuru kopā viņa strādājusi N. Vīnzrājas-Verškanskas ģimnāzijā 1920. gados.
Andrejs Repins
Interneta lapa, kas veltīta A. Smirnovai: http://andreyrepin.com/tag/smirnova-aleksandra-fedorovna/
Ilustrācijas tēmai
