Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Projekts «Latvijas krievi» tiek veidots, sagaidot Latvijas Republikas dibināšanas simto gadadienu. Lasīt tālāk
Jaunums grāmatu plauktā |
|
 |
Mākslinieka Nikolaja Bgdanova-Beļska izstādes (2016.gada 30.aprīlis - 19. jūnijs) katalogs Glezniecība no Latvijas un Vācijas kolekcijām Mākslas muzejā «Rīgas birža» (Domas laukums 6) no š.g.4. augusta līdz 29.oktobrim ir atverta izstāde «Krievu mākslas zelta klassika. 19. gadsimts» |
Jaunumi «Personu» nodaļā |
|
 |
Leonīds Ostrouhovs (1867-1937) - Vidzemes guberņas vicegubernators, sabiedriskais un teātra darbinieks, skolotājs |
Jaunumi «Personu» nodaļā |
|
 |
Sergejs Minclovs (1870 - 1933) - rakstnieks, vēsturisko romanu autors |
Tamāra Fomina
Tamāra Fomina (1916. g. 18. februārī, Novgorodas gub. - 1995. g. 8. novembrī, Maskavā) – klasiskās filoloģijas speciāliste, tulkotāja, pasniedzēja.
Tamāra Fomina (dzim. Kalniņa) ir dzimusi Novgorodas guberņas (patlaban – Tveras apgabals) Bologoje ciematā (kopš 1917. gada – pilsēta), Krievijā.
1934. gadā Tamāra absolvējusi Daugavpils Valsts ģimnāziju. No 1934. līdz 1940. gadam viņa studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un Filosofijas fakultātēs.
Otrā pasaules kara laikā T. Fomina nonāca evakuācijā Sibīrijā. 1944. gadā viņa absolvējusi Tomskas Universitātes Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļu. Tajā pat gadā filoloģe atgriezās Latvijā.
No 1945. līdz 1947. gadam T. Fomina ieņēma Rīgas Skolotāju institūta direktora vietnieka amatu. 1947.-1958. gados – Latvijas Valsts pedagoģijas institūta dekāne. 1958. gadā Tamāra Fomina aizstāvējusi zinātņu kandidāta disertāciju tēmā: “Cicerona filozofiskā terminoloģija (pamatojoties uz traktāta “De finibus bonorum et malorum – Par labā un ļaunā robežām” analīzes”). 1990. gadu sākumā kandidāta zinātniskais grāds ticis nostrificēts kā zinātņu doktora grāds.
No 1958. līdz 1993. gadam, kā docente, T. Fomina pasniegusi Latvijas Valsts universitātē (LVU). Viņa ieņēma Filoloģijas fakultātes dekāna vietnieces amatu. 1964.-1989. gados – vadījusi LVU Klasiskās filoloģijas katedru. Par Tamāras Fominas raksturīgāko īpašību bijusi principialitāte, viņa izvirzījusi augstas prasības studentiem.
T. Fomina ir daudzu mācību grāmatu, ievadrakstu autore un līdzautore, kā arī komentāru sastādītāja un tulkotāja. Viņa bija piedalījusies šādu grāmatu antīkajā literatūrā un klasisko autoru tekstu izdošanā:
1) Sengrieķu literatūra. Rīga: LVU, 1963;
2) Antīkās literatūras vēsture. Rīga: Zvaigzne, 1968;
3) Antīkās pasaules autori. I d. Estētiskās domas attīstība sengrieķu autoru darbos. Mācību līdzeklis. Rīga: LVU, 1977;
4) Agrā renesanse. Rīga: Zvaigzne, 1981;
5) M.T. Cicerona dzīve un daiļrade. Rīga: LVU, 1986;
6) Sengrieķu literatūras antoloģija. Rīga: Zvaigzne, 1990;
7) Senās Romas literatūras antoloģija. Rīga: Zvaigzne, 1994.
Bija precējusies, šajā laulībā piedzimusi meita. Vēlāk ir dzimis mazdēls.
Tamāra Fomina ir mirusi 1995. gada 8. novembrī, Maskavā, viesojoties pie meitas. T. Fomina ir apbedīta Rīgā, Lāčupes kapos.
Sastādīts pēc materiāliem:
1) Bankavs A., Jansone I. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. I. Rozenvalde (red.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 133. lpp. ;
2) Молчанова М.М. Во время войны. (Kara laikā.) Grāmatā: Историческому образования в Сибири 90 лет: исторический факультет Томского государственного университета в воспоминаниях и документах. Хаминов Д.В., Некрылов С.А. (сост.) Томск: изд. Томского университета, 2008. 94. lpp.
Tekstu sagatavojis Sergejs Coja
Ilustrācijas tēmai
