Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Sveicam jubilāru!
|
|
 |
|
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Ivans Fridrihs (1902–1975) – Latgales krievu folkloras krājējs, dažu grāmatu autors |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Jeļena Bessudnova (1984. g.) – balerīna, Latvijas Nacionālās operas soliste |
Jaunums grāmatu plauktā
|
|
 |
Grāmata veltīta Sergejam Antonovam, izcilam krievu māksliniekam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē Autori: Ludmila Pestova un Jānis Lejnieks Izdevniecība «Neputns» 2021. gads |
Sergejs Feoktistovs
Sergejs Feoktistovs (1939. g. 28.jūlijā – 2015. g. 13. februārī Pleskavā, Krievijas Federācijā) – tehnisko zinātņu kandidāts, Rīgas Politehniskā institūta docents, no 1980. gada – Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta docents.
S. Feoktistovs dzimis kalpotāju ģimenē. Viņa māte strādāja par ārsti – neiropatoloģi Jūrmalā.1956. gadā Sergejs Feoktistovs beidza Rīgas 16. vidusskolu un līdz 1958. gadam strādāja par atslēdznieku-komplektētāju Rīgas Elektromehāniskajā rūpnīcā (RER). Šajā gadā viņš iestājas Ļeņingradas Meža tehnikas akadēmijas 1. kursā, bet 1959. gadā tika pārcelts uz Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Elektroenerģētikas fakultātes 2. kursu. Pēc studiju beigšanas 1963. gadā saņēma elektrisko mašīnu un aparātu inženiera diplomu. 1963. gadā S. Feoktistovu pieņēma darbā institūta Modelēšanas problēmu laboratorijā par vecāko laborantu, bet 1964. gadā – par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1966. gadā S. Feoktistovu ievēlēja par Teorētiskās elektrotehnikas laboratorijas jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku. Šajā gadā viņš iestājas Ļeņingradas Politehniskā institūta klātienes aspirantūrā, uz laiku pārtraucot darbu RPI. 1970. gadā S. Feoktistovs beidza aspirantūru un konkursa kārtībā tika ievēlēts par RPI Elektroenerģētikas fakultātes vecāko pasniedzēju. Pēc septiņiem gadiem viņš sekmīgi aizstāvēja disertāciju un ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu. 1978. gadā S. Feoktistovu nosūtīja darbā par pasniedzēju uz jaunattīstības valstīm. 1980. gada septembrī viņu atbrīvoja no amata RPI sakarā ar ievēlēšanu par docentu Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā. Šos pienākumus viņš turpināja apvienot ar darbu RPI.
Kopš pirmās darba dienas Aviācijas institūtā S. Feoktistovs apliecināja sevi kā lielisku teorētiķi elektrotehnikas jomā, iekļāvās fakultātes zinātniskajā kolektīvā (J. Lukins, V. Orehovs, A. Lukašenoks, N. Ļisicins, M. Paļčihs, G. Utehins u.c.). 1986. gadā S. Feoktistovu ievēlēja par Teorētiskās elektrotehnikas katedras vadītāju.
1992. gadā dzīvesbiedri Feoktistovi pārcēlās uz Pleskavu, Krievijā, kur turpināja pasniedzēja darbu Ļeņingradas Politehniskā institūta filiālē.
2015. gada 13. februārī Sergejs Feoktistovs aizgāja no dzīves.
Sergejs Čuhins, Vladimirs Šestakovs
