Krievu profesūra un studenti pirmskarā Latvijā

Pašos neatkarīgās Latvijas pirmsākumos, 1919. gadā, uz Rīgas Politehniskā institūta bāzes nodibināja Latvijas Universitāti (LU), kas kļuva par zinātnes un pedagoģiskās darbības centru. Mācībspēku vidū izcēlās neliela krievu akadēmiskās inteliģences grupa. Dažādos laika posmos universitātē strādāja no 11 līdz 20 krievu pasniedzēju. Viņu vidū bija gan pirmskara Rīgā veidojušies speciālisti, gan emigranti no Padomju Krievijas, gan jaunās paaudzes pārstāvji, kas izglītību jau bija ieguvuši Latvijas Universitātē. 20. gados krievu profesoriem bija atļauts lekcijas lasīt krievu valodā, taču pakāpeniski notika pāreja uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas Universitātē un citās augstākajās mācību iestādēs krievu studentu nebija daudz, kam iemesls bija vāji attīstītā vidējās izglītības sistēma un Latvijas krievu iedzīvotāju pamatmasas nabadzība.

Līdz 1936./37. gadam universitātē diplomu bija ieguvuši 130 krievu studenti un studentes: 4 arhitekti, 3 filologi, 3 filozofi, 1 vēsturnieks, 11 inženieri, 10 ķīmiķi, 3 farmaceiti, 6 agronomi, 4 matemātiķi, 3 dabaszinātnieki, 13 inženieri mehāniķi, 24 ārsti, 3 zobārsti, 6 ekonomisti, 30 juristi un 6 veterinārārsti. Starp nedaudzajiem universitātes krievu tautības absolventiem visvairāk bija ārstu un juristu, jo krievu inteliģence Latvijā visplašāk bija pārstāvēta tieši šajās prestižajās profesijās. Taču 30. gadu otrajā pusē, pastiprinoties nacionālistiskām tendencēm, kļuva manāma krievu ierēdņu izspiešana no valsts iestādēm un izglītotiem krievu jauniešiem problēmas sāka radīt iekārtošanās darbā un turpmākā karjera.

Юрий Абызов. Латвийская ветвь российской эмиграции

Наталия Синайская. Круг жизни профессора Василия Ивановича Синайского

Наталия Синаййская. Наша alma mater - Латвийский университет

Татьяна Фейгмане. Русские в довоенной Латвии

Татьяна Фейгмане. Русские преподаватели в Латвийском университете (1919-1940 гг.)