1862. gadā darbu sāka Rīgas Politehnikums, mācības notika vācu valodā. 1896. gadā Politehnikumu pārveidoja par Politehnisko institūtu, kurā studijas notika krievu valodā. 1919. gadā uz tā bāzes nodibināja Latvijas Universitāti.

1869. gadā Troņmantnieka bulvārī tika uzcelts Rīgas Politehnikuma galvenais korpuss. Tagad tā ir Latvijas Universitātes galvenā ēka.

1958. gadā tika atjaunots Rīgas Politehniskais institūts, 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti.

Rīgas Tehniskās universitātes galvenā ēka Kaļķu ielā 1. >>

Latvijas Universitāte tika dibināta 1919.gadā uz  agrāk eksistējušā Rīgas Politehniskā institūta bāzes. >>

Krievu universitātes kursu pasniedzēji un klausītāji. 1. rindā ceturtais no kreisās profesors Konstantins Arabažins. >>

Pašos neatkarīgās Latvijas pirmsākumos, 1919. gadā, uz Rīgas Politehniskā institūta bāzes nodibināja Latvijas Universitāti (LU), kas kļuva par zinātnes un pedagoģiskās darbības centru. Mācībspēku vidū izcēlās neliela krievu akadēmiskās inteliģences grupa. Dažādos laika posmos universitātē strādāja no 11 līdz 20 krievu pasniedzēju. Viņu vidū bija gan pirmskara Rīgā veidojušies speciālisti, gan emigranti no Padomju Krievijas, gan jaunās paaudzes pārstāvji, kas izglītību jau bija ieguvuši Latvijas Universitātē. >>

Maršala S. Birjuzova vārdā nosaukta augstākā miiltāri-politiskā skola Rīgā. >>

Rīgas medicīnas institūta studenti, 1950 gads. >>

Krievijas un Padomju Savienības teritorijā pirmā aviācijas tehniskā mācību iestāde, kuras pēdējais statuss Latvijas Republikā - Rīgas Aviācijas universitāte (RAIAKS – RCGVII- RCAII – RAU). >>

Latvijas Universitātes Krievu filoloģijas nodaļa dibināta 1940. gadā. >>

Latvijas Mākslas akadēmijā ir strādājuši arī krievu pedagogi:Alberts Goltjakovs, Tatjana Kačalova, Vladimirs Kozins, Georgs Kruglovs, Aleksejs Naumovs (rektors),  Igors Vasiļjevs, Boriss Vipers un citi. >>

Lomonosova iela. - Šajā ēkā darbojas Baltijas Starptautiskā akadēmija (līdz 2006. gadam Baltijas Krievu institūts). >>