Sākumlapa > Tēmas > Personas
Boriss Popovs

Boriss Popovs

Boriss Popovs  (1871. g. 30. jūlijā/11. augustā Rīgā – 1950. g.  Stokholmā) –  no 1920. gada līdz 1944. gadam  bija Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes  Mineraloģijas katedras profesors.

Boriss Popovs ir dzimis  netālu no Rīgas (Nikolino muižā) pazīstamu krievu tirgotāju ģimenē, kurai piederēja firma “Brāļi Popovi”. Borisa tēvs bija  Rīgas pilsētas goda pilsonis Anfirs Popovs.  Mazo Borisu  kristīja Rīgas Pārdaugavas Svētās Trijādības pareizticīgo baznīcā.

Absolvējot 1891. gadā Rīgas pilsētas ģimnāziju, B. Popovs iestājas Pēterburgas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Dabaszinību nodaļā. 1897. gadā B. Popovam saņēma pirmās pakāpes diplomu un sāka gatavoties docētāja darbam Mineraloģijas un ģeoloģijas katedrā. Kopš 1899. gada 1. marta B. Popovs bija Ģeoloģijas kabineta vadītājs. No 1905. gada 1. marta līdz 1914. gada 31. decembrim B. Popovs strādāja Pēterburgas Politehniskā institūta Mineraloģijas katedrā.  Bet no 1915. gada 1. janvāra līdz 1917./1918. mācību gada pavasara semestrim  viņš bija Petrogradas (bij. Pēterburgas) Universitātes Ģeoloģijas kabineta asistents. Tolaik viņš  bieži brauca zinātniskos komandējumos uz ārzemēm –  uz Norvēģiju, Vāciju, Austriju un citām zemēm.

1920. gadā viņš atgriezās (no Norvēģijas) dzimtajā Rīgā  un ieņēma profesora vietu Latvijas Augstskolas (no 1922. gada – Latvijas Universitāte) Ķīmijas fakultātes Mineraloģijas katedrā. Kopš tā laika visa viņa darbība līdz pat aizbraukšanai no Latvijas 1944. gada septembrī bija saistīta ar Latvijas Universitāti. Lai arī  B. Popovam bija tiesības iegūt Latvijas pilsonību, viņš līdz pat 1940. gadam bija Krievijas pavalstnieks (viņam bija Nansena pase).

Nepilnos 14 gados (no 1920. gada līdz 1934. gadam) viņš bija uzrakstījis 14 zinātniskus darbus, to vairākums bija rakstīti vācu valodā (publicēti Vācijā). Tajā  laikā B. Popovs, tāpat kā iepriekšējos gados, bieži brauca zinātniskos komandējumos, īpaši uz Korsikas salu. Tolaik, kad Latvijas Universitātē norisinājās mērķtiecīga politika – lasīt lekcijas tikai latviešu valodā un nelatviskas izcelsmes docētājiem nācās savās lekcijās vai nu pāriet uz latviešu valodu, vai arī aiziet no darba savās katedrās, B. Popovs palika vienīgais, kas nepakļāvās šai prasībai. 1927. gadā viņam tika ieteikts lasīt lekcijas latviešu valodā. Taču viņš atteicās to darīt. Vēstulē Latvijas Universitātes rektoram viņš pamatoja savu pozīciju ar faktu, ka tad, kad viņu uzaicināja darbā universitātē, viņam netika izvirzītas prasības mācīt studentus latviešu valodā. Nelīdzēja arī universitātes juriskonsulta  profesora Augusta Lēbera iejaukšanās, norādot, ka 1922. gadā pieņemtie universitātes statūti paredz studentu mācīšanu valsts valodā un tikai izņēmuma gadījumos ir atļauts lasīt lekcijas citās valodās. Profesors bija nelokāms un turpināja  lasīt lekcijas un pieņemt eksāmenus vācu valodā.  Ārī krievu studenti kārtoja eksāmenus  pie profesora vācu valodā. Pat autoritārā režīma apstākļos Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Padome atļāva Borisam Popovam lasīt lekcijas vācu valodā līdz 1940. gada 30. jūnijam.  Tas liecina par B. Popova atzīstamo kvalifikāciju un arī  par to, ka Latvijas  Universitātē tolaik trūka speciālistu, kas būtu spējīgi viņu aizstāt.  B. Popova personas lietā  nav ziņu par to, ka viņš būtu aizstāvējis doktora disertāciju.

Boriss Popovs bija krievu studentu korporācijas  “Sororitas  Tatiana” un “Fraternitas Arctica” goda filistrs.

1940. gada 1. oktobrī B. Popovu iecēla par  Latvijas Universitātes Mineraloģijas un petrogrāfijas katedras vadītāju.  Nacistu okupācijas gados viņš turpināja darbu Latvijas Universitātē.

B. Popovs 1892. gada 4. novembrī, vēl students būdams, slēdza laulību ar Nadeždu Bajovu, dzimušu Kurskā. Nav ziņu par šajā laulībā dzimušiem bērniem.

Būdams atraitnis,  1943. gadā  Boriss Popovs otrreiz savā dzīvē stājās laulībā ar PSRS pilsoni Tatjanu Popovu, dzimušu Pēterburgā 1906. gada 25. aprīlī.

Boriss Popovs dzīvoja dzimtas mājā Rīgā, Visvalža ielā 8.

1944. gada vasaras beigās viņš aizbrauca uz Vāciju. Vēlāk pārcēlās dzīvot uz Zviedriju, kur arī beidza savu dzīves gājumu.

Informācijas avoti:

LVVA,  f. 7427,  apr. 13,  l.  1350.

Latvijas universitāte desmit gados. - Rīga: Latvijas universitāte, 1929.

Latvijas universitāte divdesmit gados. - Rīga: Latvijas universitāte, 1939.

http://bioslovhist.history.spbu.ru/component/fabrik/details/1/581-popov.html

                                                              Tekstu sagatavoja  Tatjana Feigmane

Ilustrācijas tēmai