Pārdaugavas Svētās Trijādības baznīca

Pārdaugavas Svētās Trijādības baznīca – Rīga, Meža iela 2.

19. gadsimta beigās Pārdaugava bija Rīgas strādnieku nomale. Šeit, Klīversalā, kādreiz atradusies pareizticīgo Svētās Trijādības koka baznīca, kas būvēta 1781. gadā un tajos laikos tās ēka jau bija stipri novecojusi. Tādēļ 1891. gadā citā vietā tika likti pamati jaunajam Svētās Trijādības dievnamam. Būvniecības darbi notikuši par labdaru dāsni saziedotajiem līdzekļiem, viens no ziedotājiem bijis arī tēvs Kronštates Jānis (1829-1909; kanonizēts kā Pareizticīgās Baznīcas svētais 1964. gadā).

Sākotnēji Pārdaugavas Svētās Trijādības baznīca atradusies uz mākslīgi veidotā pakalna, kas izveidots līdzenumā starp plašajām applūstošajām pļavām. Sakrālās celtnes izteksmīgi greznais siluets bija labi saskatāms arī no attāluma - jau tad, kad tikko piebrauca pie šīs teritorijas. 20. gadsimta laikā teritorija apkārt Pārdaugavas Svētās Trijādības dievnamam pakāpeniski tika apbūvēta. Padomju laikos uzbūvētais dzīvojamais kvartāls, kā mūris, aizklāja skatu uz šo kulta celtni. Netālu no dievnama altārdaļas bija uzbūvēta transformātoru apakšstacija. Applūstošo pļavu vietā patlaban atrodas gleznains parks. Kulta celtnes siluets varētu greznot arī šo jaunizveidoto ainavu, taču no attāluma ir redzams tikai zvanu torņa kupols, un tādēļ ir grūti iedomāties pareizticīgo dievnama arhitektonisko veidolu.

Pārdaugavas Svētās Trijādības baznīcas projektu izstrādājis izcilais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834-1891). Šim arhitektam raksturīgais “mākslinieciskais rokraksts” ir skaidri saskatāms sakrālās celtnes precīzi veidotajā arhitektoniskajā kompozīcijā un iekštelpu proporcionalitātē. Taču pēc arhitekta Baumaņa nāves 1891. gadā, šo darbu turpinājuši civilais būvinženieris Boriss Eppingers un Vidzemes guberņas un eparhiālais arhitekts Vladimirs Lunskis (1862-1920). Kopīgi viņi arī izstrādājuši jaunu dievnama fasāžu noformējumu, kas nav raksturīgs J. F. Baumaņa projektiem.

Sakrālās celtnes fasāžu noformējums ir risināts 19. gadsimta beigu krievu eklektisma stilā, kā 17. gadsimta Maskavas baznīcu arhitektūras stilizācija. Šis arhitektūras stils tiek dēvēts par cara Alekseja Mihailoviča (Pētera I tēva) laiku “rakstaino arhitektūru”. Kulta ēkas telpiskā kompozīcija ir precīzi un skaidri veidota tā, lai celtnes veidolu varētu labi saskatīt no visām pusēm. Pamatapjomu vainago pieci sīpolveida kupoli ar šķautņainu virsmu, vēl četri sīpolveida kupoli atrodas virs dievnama pazeminātās daļas stūriem. Desmitais nelielais jumols atrodas virs dievnama altārdaļas. No rietumu puses piebūvēto četrstāvu zvanu torni vainago augsts astoņšķautņu teltsveida kupola jumts, virs tā atrodas sīpolveida jumols ar šķautņainu virsmu, virs jumola ir krusts. Sakrālās celtnes centrālās daļas pieci kupoli ir piepacelti uz augsta čvetverika, kurā no katras puses ir trīs logi. Čvetveriks atrodas uz arkām, kas balstās uz četriem pīlāriem, kas “apslēpti” masīvajos šķērsmūros ar nelielām arkveida ejām, kas pieslejas dievnama ārsienām. Pateicoties šādam arhitektoniskajam risinājumam, dievnama interjers veido telpisko krustu, bez pīlāriem. Nelielo dievnama priekštelpu, tā dēvēto “trapeznuju” (kurā arī notiek dievkalpojumi – tulkot. piezīme) un kores virs tās sedz visai zemas krustveida velves. Zem Svētās Trijādības dievnama atrodas plašas pagrabtelpas, iespējams, ka tās ir paredzētas papildu altāru ierīkošanai. Viens no šādiem altāriem – altārgalds par godu svētajam lielmoceklim un dziedinātājam Panteleimonam - tika ierīkots 20. gadsimta beigās. 

Dievnama interjerā ir saglabājies sākotnējais trīsrindu ikonostass, kas darināts eklektikas formās. Dievnamā atrodas bagātīgi rotāti kioti, kuros glabājas Vissvētās Dievmātes ikonas “Patiesi Pienākas” (“Dostojno Jestj”) kopija un svētā lielmocekļa un dziedinātāja Panteleimona ikonas kopija, abas ikonu kopijas ir gleznotas Atona kalna klosterī 20. gadsimta sākumā. Laika gaitā abas ikonas kļuva par īpaši godināmām Pārdaugavas un citu Rīgas rajonu pareizticīgo iedzīvotāju vidū. Tā kā Pārdaugavas dievnams ir iesvētīts par godu Svētajai Trijādībai, sakrālās celtnes altārdaļas fasādē ir izvietota Svētās Trijādības ikona, ko gleznojis mākslinieks P. Zikovs.

2013. gada 22. decembrī, Dievmātes ikonas „Negaidīts Prieks” svētku dienā, Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs) pēc Dievišķās liturģijas Svētās Trijādības baznīcā kalpojis Dievmātes ikonas „Patiesi Pienākas” rizas iesvētīšanas kārtu, iesvētījis un uzlicis ikonai jaunizgatavotu dārgmetālu rizu. Ikonas „Patiesi Pienākas” kopija, kas atrodas šajā dievnamā, ir īpaša: šajā ikonā ievietota Kunga Dzīvudarošā Krusta Koku daļiņa un svētās Marijas Magdalēnas, svētā apustuļa Andreja Pirmsauktā un svētā lielmocekļa dziedinātāja Panteleimona relikviju daļiņas.

2016. gada 30. oktobrī Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs pēc Dievišķās liturģijas Rīgas Svētās Trijādības baznīcā iesvētījis un uzlicis svētā lielmocekļa Panteleimona ikonai jaunizgatavotu dārgmetālu rizu, kas darināta par draudzes saziedotajiem līdzekļiem. Jauniesvētītajai rizai ir cata, tas ir elements apvērsta pusmēness formā, ar mākslinieciski izveidotām malām un rotāts dārgakmeņiem. Kopš seniem laikiem pusmēness bijis pareizticīgās Bizantijas valsts zīme, cata simbolizējusi ķeizara varu. Cata ir piestiprināta ietvaram tā, ka novietojas zem sejas uz svētā krūtīm un ar savām malām piestiprinās pie vainaga lejasdaļas malas.

Patlaban Pārdaugavas Svētās Trijādības baznīcas pārzinis ir mitroforais virspriesteris Nikolajs Tihomirovs.

 Ludmila Kļešņina

Tekstu papildinājusi tulkotāja Irēna Ase

Informācijas avoti: 

Летопись Свято-Троицкого прихода в Задвинье г. Риги с начала основания в 1780 году до наших дней. - Рига, 2011. 200 С.

Игорь Закке. Эпизодические воспоминания о Свято-Троицкой Задвинской церкви

http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=109&id=41&lang=LV