Latvijas krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» vēsture
1880. gadā izveidojās jauna krievu studentu korporācija «Fraternitas Arctica», kura aktīvi darbojusies līdz pat brīdim, kad 1940. gadā to slēdza padomju varas pārstāvji. 1990. gadā korporācija «Fraternitas Arctica» tika atjaunota. Patlaban tā ir vienīgā krievu studentu korporācija pasaulē.
Oficiālais korporācijas dibināšanas datums: 1880. gada 7. novembrī Rīgā.
Korporācijas krāsas: zelts – melns - sarkans.
Krāsas deķelī: melns - zelts — sarkans.
Korporācijas devīze: P.C.T. (latviski - Turi doto vārdu).
Korporācija “Fraternitas Arctica” tika dibināta 1880. gada 21. oktobrī Rīgā. Korporāciju dibinājuši “Baltijas Politehnikuma” studenti, tolaik tā bija privātā tehniskā augstskola, vēlāk tā kļuva par valsts Rīgas Politehnisko institūtu. Lielākā daļa dibinātāju agrāk bijuši nesen slēgtās studentu korporācijas “Borysthenia” (no grieķu Dņepras upes nosaukuma - Borisfena) sastāvā, kura apvienojusi gan vāciešus no Krievijas iekšzemes, pirmkārt, dienvidu guberņām, gan krievus.
Tā kā visas studentu korporācijas savā simbolikā izmantoja trikoloru, tad “Fraternitas Arctica” dibinātāji par savām krāsām izvelējās: zelts – pelēks – sarkans. Par devīzi tika izvēlēts sengrieķu izteiciens — Τά τον φιλον κοιηον. Taču iepriekšminētās krāsas jau tika reģistrētas citai studentu korporācijai Vācijā, un “Fraternitas Arctica” nācās mainīt krāsas: zelts-melns-sarkans, bet par devīzi kļuva senslāvu alfabēta burti - P.C.T. (Рцы Слово Твёрдо), kas latviski nozīmē: “Turi doto vārdu” jeb “Vīrs un vārds”.
Pirms Pirmā pasaules kara Rīgā studentu korporācijai bija jāsaņem oficiāla atzinība no visām tajā brīdī jau atzītajām korporācijām — Chargierten Convent, tas ir no Šaržēto (ievēlēto) Konventa, saīsināti: C!C!. Tādēļ “Fraternitas Arctica” iesniedza savu iesniegumu, kas tika apstiprināts jau 1880. gada 6. novembrī (pēc vecā stila). Tā paša gada 7. novembrī “Fraternitas Arctica” konvents saņēmis paziņojumu no С!С! seniora par uzņemšanu, un tieši šo dienu korporācija arī uzskata par savu dibināšanas datumu.
Pēc uzņemšanas konvents izlēmis jautājumu par izšuvumiem uz deķeļa (studentu korporācijas biedra cepure): deķeļa virsdaļas vidū atradās zeltā izšūts korporācijas cirķelis ar izsaukuma zīmi, ko veido vienpadsmit zelta punkti, kuri simbolizē dibināšanas mēnesi (novembri). Cirķelim apkārt izšūti septiņi vijumi, kas savienoti nepārtrauktā līnijā, simbolizējot dibināšanas dienu (7.). Deķeļa krāsu izvietojums atšķiras no trikolora — uz deķeļa: melns – zelts - sarkans.
Pirmajā prezidijā tika ievēlētas šādas amatpersonas: seniors - komilitonis Dāvids Rihters (ing.), viceseniors – komilitonis Viktors Brokmillers, sekretārs – komilitonis Ivans Jeveckis, oldermanis – komilitonis Kārlis Kohs (ing.).
Jaunā korporācija, kuras sarakstos bez krieviem bija arī citu tautību pārstāvji, draudzīgi nostājās pirmo latviešu buršu pusē, kuri toreiz cīnījās par tiesībām atklāti nēsāt savas krāsas. 1897. gadā “Fraternitas Arctica” kopā ar poļu korporācijām Arconia (patlaban – Arkonia) un Veletia (patlaban - Welecja) balsojusi par latviešu korporācijas Selonija, kas tika dibināta tajā pašā 1880. gadā, atzīšanu un uzņemšanu Rīgas C!C!.
Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, Rīgas Politehniskais institūts (agrāk - Rīgas Politehnikums), vācu karaspēka tuvošanās dēļ, tika pārcelts sākumā uz Tērbatu (patlaban – Tartu), bet pēc tam - uz Maskavu. Tur pārcēlusies arī korporācija “Fraternitas Arctica”, kura oficiāli darbojusies Maskavā līdz 1916. gada pirmā semestra beigām. Šajā laikā korporācijas dzīve nav bijusi aktīva, jo daudzi tās biedri tika iesaukti armijā.
Krievijas Revolūcijas sākumā korporācija pārtrauca savu darbību. Kara un revolūcijas laikā korporācija “Fraternitas Arctica” bija zaudējusi daudz komilitoņu un filistru. Kad 1921. gada decembrī Rīgā tika nodibināta Fraternitas Arctica Filistru (korporācijas neaktīvie locekļi, kuri pabeiguši savas studijas) biedrība, izrādījās, ka korporācijas biedru skaits samazinājies no 455 līdz 55.
1922. gada 8. februārī korporācija triju krāsnešu un viena fehtbodista sastāvā atjaunoja savu darbību pie Latvijas Universitātes. Tā paša gada 31. oktobrī “Fraternitas Arctica” tika uzņemta Prezidiju Konventā (saīsināti – P!K!) - visu studentu korporāciju apvienībā, kas bija nomainījusi C!C!. 1922. gada rudens semestrī korporācijā tika uzņemti 26 fukši. 1940. gada maijā korporācijas biedru skaits bija sasniedzis 180.
«Fraternitas Arctica» bija noslēgusi karteļlīgumus (līgumus par draudzību) ar krievu korporāciju Neo-Ruthenia (Sanktpēterburgā); igauņu korporāciju Vironia un krievu korporāciju Fraternitas Aeterna (Tērbatā; patlaban - Tartu) un korporācijām Fraternitas Ergonia, Boeteia (Tallinā); korporāciju Fraternitas Slavia (Prāgā). No visām karteļa korporācijām patlaban pastāv un Tallinā, Tartu un Toronto sekmīgi darbojas igauņu studentu korporācija Vironia. Korporācija Fraternitas Arctica vadījusi P!K! darbību (prezidējusi) 1924. gada II. semestrī, otrreiz - 1933. gada I. semestrī; pēc korporācijas darbības atjaunošanas Latvijā Fraternitas Arctica prezidējusi P!K! 2011. gada II. semestrī.
1940. gadā padomju varas pārstāvji, anektējot Latvijas valsti un inkorporējot Latvijas PSR Padomju Savienības sastāvā, pārtrauca krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» darbību. Korporācijas darbība tika atjaunota Vācijā pēc Otrā pasaules kara beigām. Kad palielinājās Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz aizjūras zemēm, 1950. gados, Fraternitas Arctica globālais C! tika pārcelts uz ASV, kur tobrīd jau darbojusies Latvijas Korporāciju apvienība (L!K!A!). No 1988. gada janvāra studentu korporācijas Konventa atrašanas vieta bija Kanāda.
Latvijā krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» darbība turpinājusies pagrīdē, kaut gan daudz mazākos mērogos. Tomēr regulāri notikušas arktu sapulces, tika uzņemti jauni biedri – fukši, un pat tā dēvētajā “samizdatā” izdota dziesmu grāmata.
1990. gada 19. maijā Rīgā, sapulcē, kas notikusi “Fraternitas Arctica” vēsturiskajā namā (adrese: Mazā Smilšu ielā 8), pirmskara filistru grupa pieņēma lēmumu par korporācijas darbības atjaunošanu Latvijā, pamatojoties uz pastāvošajiem statūtiem, jau kā oficiāli reģistrētās organizācijas.
Korporācijas “Fraternitas Arctica” darbību Latvijā atjaunoja šādi filistri:
• Aleksejs Dogadkins (mech. et arch., uzņemts korporācijā Rīgā, 1924. gada rudens semestrī);
• Аleksandrs Putniņš (rer. nat., uzņemts korporācijā Rīgā, 1932. gada rudens semestrī);
• Аndrejs Titovs (ing., uzņemts korporācijā Rīgā, 1934. gada pavasara semestrī);
• Kirils Molčanovs (ing., uzņemts korporācijā Rīgā, 1934. gada pavasara semestrī);
• Boriss Krivošapkins (ing., uzņemts korporācijā Rīgā, 1934. gada rudens semestrī);
• Vladimirs Šeļegovs (arch., uzņemts korporācijā Rīgā, 1934. gada rudens semestrī);
• Viktors Karpovskis (agr., uzņemts korporācijā Rīgā, 1937. gada rudens semestrī);
• Leonīds Osipovs (chem., uzņemts korporācijā Rīgā, 1938. gada rudens semestrī);
• Viktors Putņevs (mech., uzņemts korporācijā Rīgā, 1939. gada pavasara semestrī);
• Eižens Upmanis (arch., uzņemts korporācijā Rīgā, 1980. gada rudens semestrī).
Pirmajā prezidijā pēc korporācijas atjaunošanas ievēlēti šādi arkti: seniors – ph! Leonīds Osipovs; viceseniors – ph! Аleksandrs Putniņš; sekretārs – ph! Eižens Upmanis; oldermanis – ph! Boriss Krivošapkins (viņš bijis arī pēdējais Fraternitas Arctica oldermanis 1940. gada pavasara-vasaras semestrī pirms korporācijas slēgšanas).
Pēc savas atjaunošanas krievu studentu korporācija “Fraternitas Arctica” imatrikulējās Rīgas Politehniskajā institūta, patlaban - Rīgas Tehniskā universitāte. Kopš tā brīža “Fraternitas Arctica” turpina savu darbību pilnā apjomā, tajā skaitā arī P!K!, kurā tā prezidējusi 2011. gada II semestrī. Patlaban krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» darbība ir izplatījusies arī uz Tartu pilsētu, kur Tartu Universitātē tika uzņemta fukšu grupa, kuri ar karteļkorporācijas Vironia palīdzību iegūst nepieciešamās zināšanas un pārņem buršu tradīcijas. Korporācijas “Fraternitas Arctica” darbība ārpus Latvijas robežām tika pārtraukta 1991. gadā, jo ārvalstīs jauni biedri praktiski netika uzņemti.
“Fraternitas Arctica” pastāvēšanas laikā Konventā tika uzņemti aptuveni 800 studenti, no tiem pēc studiju beigšanas filistrējušies vairāk kā 400 biedri. Lai gan “Fraternitas Arctica” ir krievu studentu korporācija, tās biedru sarakstos ir arī latvieši, poļi un citu tautību pārstāvji, kam ir tuva krievu kultūra un valoda.
Studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” pazīstamākie biedri:
- grāfs Mstislavs Tolstojs, Sanktpēterburgas vicegubernators;
- tēlnieks, grafiķis un lietišķās mākslas meistars, barons Konstantīns Raušs fon Trautenbergs;
- krievu rakstnieks un publicists Mihails Prišvins;
- Latvijas krievu gleznotājs Nikolajs Bogdanovs-Beļskis;
- Latvijas Universitātes profesors, tiesību zinātņu teorētiķis Vasilijs Sinaiskis;
- akadēmiķis, entomologs Arvīds Barševskis – Daugavpils Universitātes rektors no 2007. līdz 2018. gadam;
- kā arī daudzi citi zinātnes un mākslas darbinieki, militārpersonas un politiķi.
Informācijas avoti:
Studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” biedru saraksts;
