Krievu skolas neatkarīgajā Latvijā

Krievu skolas neatkarīgajā Latvijā

1919. gadā Latvijas Republikas Tautas padome pieņēma likumus „Par Latvijas izglītības iestādēm” un „Par Latvijas mazākumtautību skolu iekārtojumu”, saskaņā ar tiem nacionālās minoritātes ieguva autonomijas tiesības skolu veidošanā un vadīšanā. Izglītības ministrijā izveidoja nacionālās nodaļas, tai skaitā Krievu nodaļu. Vairāk nekā 10 gadus to vadīja profesors Ivans Jupatovs. Īsā laikā Latvijā radās latviešu, krievu, baltkrievu, vācu, ebreju, poļu, lietuviešu un igauņu skolas. Tādējādi tika realizētas minoritāšu tiesības iegūt izglītību, arī vidusskolas, dzimtajā valodā. Tikai Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, sākot no pamatskolas 5. klases, mazākumtautību skolās mācījās latviešu valodā.

20.–30. gados nemitīgi cēlās krievu iedzīvotāju lasīt un rakstīt prasme. 1920. gadā lasīt un rakstīt prata tikai 41,32% Latvijas krievu vecumā virs 10 gadiem, bet 1930. gadā – jau 62,74%. To veicināja krievu pamatskolu tīkla izveide, īpaši attālos Latgales nostūros. Taču ne visi krievu bērni pabeidza mācības pamatskolā, un tikai katrs 22. krievu pamatskolas beidzējs turpināja mācības vidusskolā.

Pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma pastiprinājās nacionālistiskas tendences. Varas attieksme pret nacionālajām minoritātēm krasi mainījās. Jaunais likums „Par tautas izglītību” likvidēja skolu autonomiju. Sekoja instrukcija „Par skolēnu sadalīšanu pēc nacionalitātes”, kas ierobežoja vecāku tiesības izvēlēties bērniem skolu ar viņiem piemērotu mācību valodu. Ja 30. gadu sākumā bija piecas valsts krievu ģimnāzijas (Rīgā, Daugavpilī, Ludzā, Rēzeknē un Jaunlatgalē), tad 30. gadu beigās bija palikušas tikai divas – Rīgā un Rēzeknē, kā arī krievu plūsma Daugavpils 2. ģimnāzijā. 1936. gadā slēdza pēdējo no kādreiz daudzajām privātajām krievu ģimnāzijām – O. Ļišinas ģimnāziju. 1939./40. mācību gadā atlikušajās krievu vidusskolās mācījās 568 skolēni, kas nepavisam nevarēja apmierināt krievu jauniešu pieaugošo tieksmi pēc izglītības. Latviešu ģimnāzijas bija pārpildītas un nevarēja uzņemt jaunus audzēkņus.

Юрий Абызов. Латвийская ветвь российской эмиграции

Генрих Гроссен. Жизнь в Риге

Александр Гурин. Деньги для русского вуза

Татьяна Фейгмане. Русские в довоенной Латвии

Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919-1935

Татьяна Фейгмане. Русская школа в Латвии: 1919-1940

Татьяна Фейгмане. Русское население Латвии (1920-1940): развитие образования

Сергей Цоя. К истории русского образования в межвоенной Латавии (20-30-е годы ХХ века)

Выдержки из  Русского педагогического ежегодника в Латвии. Под ред. Ю.Д. Новосёлова. - Рига, 1927.

Ilustrācijas tēmai