Nikolajs Šaļins
Nikolajs Šaļins (1883. g. 3. decembrī Jelgavaā – 1942. g. 8. maijā Usoļlagā) – Latvijas Tiesu palātas loceklis, Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes loceklis
Nikolaja tēvs Ivans Šaļins (1839–1906) nodarbojās ar tirdzniecību. Māte Lidija (dzimusi Pugovišņikova, 1856–1935) bija mājsaimniece. Tēva sapnis bija, lai bērni iegūtu labu izglītību un nenodarbotos ar tirdzniecību; tā arī notika. 1903. gadā Nikolajs Šalins pabeidza Jelgavas ģimnāziju un iestājās Kijevas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Vēl būdams students, viņš 1906. gadā apprecējās ar Annu (dzimusi Polujana, 1886. g. 19. decembrī – 1963. g. 16. oktobrī). Laulībā piedzima divi bērni: Anatolijs (1906. g. 22. novembrī – 1974. g. 6. oktobrī) un Nataļja (1909. g. 17. jūlijā – 1998. g. 07. februārī).
1907. gadā N. Šaļins pabeidza Kijevas Universitāti un uzsāka juridisko praksi Mītavā: viņš bija Apgabaltiesas sekretāra palīgs, no 1911. gada līdz 1913. gadam strādāja par tiesu izmeklētāju, no 1913. gada līdz 1915. gadam bija miertiesnesis. 1915. gadā, frontei tuvojoties, viņš kopā ar ģimeni evakuējās uz
Jurjevu (Tartu), šeit viņš bija Īpašās komisijas zaudējumu noteikšanai Kurzemes guberņā loceklis. 1916. gadā viņu komandēja darbā uz Petrogradu – uz Satiksmes ceļu ministriju, viņš bija pilnvarotais uz dzelzceļiem veikto pārkāpumu izskatīšanā. Pilsoņu kara gados N. Šaļins bija tiesnesis Krievijas rietumu guberņās. 1920. gadā, atrazdamies poļu armijas ieņemtajā teritorijā, viņš nolēma atgriezties Latvijā.
No 1920. līdz 1921. gadam N. Šaļins bija Jelgavas apgabaltiesas loceklis. No 1921. līdz 1929. gadam viņš bija Tiesu palātas kriminālās lietvedības loceklis, vienlaikus viņš bija arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes loceklis.
1940.–1941. gadā viņš strādāja par juriskonsultu. 1941. gada 14. jūnijā Nikolajs Šaļins un viņa dzīvesbiedre tika deportēti no Latvijas.
Nikolaju Šaļinu nosūtīja uz Usoļlagu (Usoļjes labošanas darbu nometni), kur pret viņu bija sākta izmeklēšana. Galvenā pret viņu vērstā apsūdzība bija piedalīšanās tiesas prāvās pret komunistiem. 1942. gada 8. aprīlī PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) Īpaša apspriede izteica N. Šaļinam spriedumu – nošaut. Taču spriedumu nepaspēja izpildīt, jo 1942. gada 8. maijā Nikolajs Šaļins nomira.
Informācijas avoti:
LVA, 1986.f., 2. apr., П-7757. lieta
Mazmeitas Jevgenijas Stroganovas (Šaļinas) stāsts.
Tekstu sagatavoja Tatjana Feigmane
Воспоминания Николая Ивановича Шалина
Ilustrācijas tēmai
