Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Šaļins

Nikolajs Šaļins

Nikolajs  Šaļins    (1883. g. 3. decembrī Jelgavaā  –  1942. g.  8. maijā Usoļlagā) –  Latvijas Tiesu palātas loceklis, Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes loceklis

Nikolaja tēvs Ivans Šaļins (1839–1906) nodarbojās ar tirdzniecību. Māte Lidija (dzimusi Pugovišņikova, 1856–1935) bija mājsaimniece. Tēva sapnis bija, lai bērni iegūtu labu izglītību un nenodarbotos ar tirdzniecību; tā arī notika. 1903. gadā Nikolajs Šalins pabeidza Jelgavas ģimnāziju un  iestājās Kijevas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Vēl būdams students, viņš 1906. gadā apprecējās ar Annu (dzimusi Polujana, 1886. g. 19. decembrī – 1963. g. 16. oktobrī). Laulībā piedzima divi bērni: Anatolijs (1906. g. 22. novembrī – 1974. g. 6. oktobrī) un Nataļja (1909. g. 17. jūlijā – 1998. g. 07. februārī).

1907. gadā N. Šaļins pabeidza Kijevas Universitāti un uzsāka juridisko praksi Mītavā: viņš bija Apgabaltiesas sekretāra palīgs, no 1911. gada līdz 1913. gadam strādāja par tiesu izmeklētāju, no 1913. gada līdz 1915. gadam bija miertiesnesis. 1915. gadā, frontei tuvojoties, viņš kopā ar ģimeni evakuējās uz

Jurjevu (Tartu), šeit viņš bija Īpašās  komisijas zaudējumu noteikšanai Kurzemes guberņā loceklis.   1916. gadā viņu komandēja darbā uz Petrogradu – uz Satiksmes ceļu ministriju, viņš bija pilnvarotais uz dzelzceļiem veikto pārkāpumu izskatīšanā.  Pilsoņu kara gados N. Šaļins bija tiesnesis  Krievijas rietumu guberņās. 1920. gadā, atrazdamies poļu armijas ieņemtajā teritorijā, viņš nolēma atgriezties Latvijā.

No 1920. līdz 1921. gadam N. Šaļins bija Jelgavas apgabaltiesas loceklis. No 1921. līdz 1929. gadam viņš bija  Tiesu palātas kriminālās lietvedības loceklis, vienlaikus viņš bija arī  Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes loceklis.

1940.–1941. gadā viņš strādāja par juriskonsultu.  1941. gada 14. jūnijā Nikolajs Šaļins un viņa dzīvesbiedre tika deportēti no Latvijas.

Nikolaju Šaļinu  nosūtīja uz Usoļlagu (Usoļjes labošanas darbu nometni), kur pret viņu bija sākta izmeklēšana. Galvenā pret viņu vērstā apsūdzība  bija piedalīšanās tiesas prāvās pret komunistiem. 1942. gada 8. aprīlī  PSRS  Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) Īpaša apspriede izteica N. Šaļinam spriedumu – nošaut.  Taču spriedumu nepaspēja izpildīt, jo 1942. gada 8. maijā Nikolajs Šaļins nomira.

Informācijas avoti:

LVA, 1986.f., 2. apr., П-7757. lieta

Mazmeitas Jevgenijas Stroganovas (Šaļinas) stāsts.

 

 Tekstu sagatavoja Tatjana Feigmane

 

Воспоминания Николая Ивановича Шалина

Фотографии из архива семьи Шалиных

Фотографии из архива потомков семьи Полуян

Ilustrācijas tēmai