Gabriēls Menšikovs
Gabriēls Menšikovs (arī Gavrila Menšikovs; 1879. g. 4. novembrī Rīgā - 1945. g. 18. septembrī Rīgā) — jurists, Latgales apgabaltiesas loceklis.
Gabriēls (Gavrila) Menšikovs ir dzimis pareizticīgo garīdznieka Jemeļjana Menšikova ģimenē, kurš ilgus gadus kalpojis Straupes baznīcā; māte - Vera (dz. Kurmanova).
1901. gadā Gabriēls (Gavrila) Menšikovs ir absolvējis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, 1906. gadā - Pēterburgas Universitātes Juridisko fakultāti.
Pēc tam viņš bijis jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā. No 1908. gada G. Menšikovs - prokurora biedra vietas izpildītājs Opočkā, Pleskavas guberņā; no 1909. gada - izmeklēšanas tiesnesis Viļeikā, Vilnas guberņā (patlaban Viļeika atrodas Baltkrievijas teritorijā).
No 1911. gada G. Menšikovs - izmeklēšanas tiesnesis Liepājas apgabaltiesas Ventspils iecirknī, pēc tam - Liepājas 2. iecirknī.
Pirmā pasaules kara laikā Gabriēls Menšikovs atradies evakuācijā Jaroslavļā (Krievijā).
No 1919. gada Gabriēls Menšikovs - Liepājas, vēlāk - Rīgas apgabaltiesas prokurora biedrs, arī Tiesu palātas viceprokurors. No 1924. gada viņs bijis Latgales apgabaltiesas loceklis; no 1933. līdz 1941. gada janvārim - Daugavpils apgabaltiesas loceklis.
Vācu okupācijas laikā, no 1943. gada 6. marta, G. Menšikovs bijis zvērinats advokāts Preiļos. 1943. gada 20. oktobrī viņš tika atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita.
1907. gadā Gabriēls (Gavrila) Menšikovs apprecējies ar Pelageju (dzim. Dihanova; 1883. g. 5. augustā - 1974. g. 4. augustā); dzīvesbiedre bija Sanktpēterburgas Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūta absolvente.
Menšikovu ģimenē ir dzimis dēls Nikolajs (1908-1988), viņš apprecējies ar Natāliju Šaļinu, Latvijas Republikas Augstākās Tiesas locekļa Nikolaja Šaļina meitu. G. Meņšikova meita – Nadežda (pēc apprecēšanās – Astaškeviča; 1912. g. 22. aprīlī - 1996. g. 30. novembrī) strādājusi par skolotāju.
Gabriēls (Gavrila) Menšikovs ir miris 1945. gada 18. septembrī Rīgā.
Informācijas avoti:
LVVA, 7354. f., 1. apr., 515.l.; 3234. f., 32. apr., 45810.l.
Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. - Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. - Rīga, 2007., 352.-353. lpp.
