Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Stepanovs

Aleksandrs Stepanovs

Aleksandrs Stepanovs (1886. gada 1. janvārī Lomžā, Polijas Karalistē – 1972. gada  11. decembrī Rīgā) –  zvērināts advokāts, skolotājs

Aleksandrs Stepanovs dzimis Lomžā krievu armijas pulk­veža un gleznotāja Aleksandra Stepanova ģimenē.  Pēc ģimnāzijas beigšanas Suvalkos (tagad – Polijas Republika) 1905. gadā uzsāka studijas Pēterburgas Universitātes Juri­diskajā fakultātē, kuru pabeidza 1910. gadā. Studiju laikā 1905.–1910. gadā darbojās Krievijas sociālistu revolucionāru (eseru) partijā. 1905. gadā Pēterburgā viņu apcietināja sakarā ar grāmatas “Za svobodu” izdošanu, pēc trim mēne­šiem viņu atbrīvoja, tomēr tika paturēts policijas uzraudzībā. 1906. gada sākumā demonstrācijas laikā viņu apcietināja vēlreiz. Astoņus mēnešus  A. Stepanovs bija ieslodzīts Šliselburgas cietoksnī, atbrīvots 1906. gada rudenī.

No 1910. gada A. Stepanovs bija Kauņas apgabaltiesas jaunākais tiesamatu kandidāts, no 1912. gada – vecākais tiesamatu kandidāts, prokurora sekretārs, vecākais tiesamatu kandidāts arī Kutaisi apgabaltiesā un izmeklēšanas tiesnesis Batumi. No 1915. gada janvāra viņš bija prokurora biedrs Erivaņas (Erevānas) apgabaltiesā, no 1915. gada novembra strādāja Permas apgabaltiesā, no 1916. gada maija – Arhangeļskas apgabaltiesā, no 1917. gada augusta līdz 1918. gada vasarai  – Ņižņijnovgorodas apgabaltiesā.

1918. gada vasarā viņš atgriezās Polijā,  kur  strādāja par skolotāju krievu privātģimnāzijā. 1918. gada beigās viņš pārcē­lās uz Lietuvu, bija krievu privātās sieviešu ģimnāzijas skolotājs Kauņā.

1919. gadā A. Stepanovs apmetās uz dzīvi Latvijā. Sākumā strādāja Krievu skolotāju biedrības ģimnāzijā Liepājā.

1921. gada 28. septembrī sāka strādāt par zvērinātu advokātu Liepājā, no 1925. gada – Jaunlatgalē (Abrene, Pitalova), no 1931. gada oktobra –  Rēzeknē, no 1939. gada 8. marta – arī Zilupē. 1940.  gada jūnija sākumā pārcēlās uz Rīgu.

No 1940. gada 3. jūlija A. Strepanovs  praktizēja Rīgā. No 1941. gada 27. janvāra ieņēma    advokāta vietu Rīgas 3. juridiskajā konsultācijā. 1940.–1941. gadā bija Fiduciārās izceļošanas akciju sabiedrības (Umsiedlung-Treuhand-Aktiengesellschaft mbH-UTAG) juriskonsults.

Nacistu okupācijas laikā viņu ieskaitīja advokatūras sastāvā, bija zvērināts advokāts Rīgā, no 1943. gada 6. marta – Rīgas jūrmalā.

Tūlīt pēc kara viņš strādāja par juriskonsultu piena kombinātā. 1946. gadā A. Stepanova uzņemšana Advokātu kolēģijā tika noraidīta, jo viņš neesot “piemērots padomju advokāta dar­bam”. 

Aleksandrs Stepanovs miris 1972. gada 11. decembrī Rīgā.

Informācijas avoti:

LVVA, 7354. f., 1. apr., 738. l.;

LVVA, Politiskās policijas kartotēka;

LVA, 1986. f., 2. apr., P-183. l.;

Rīgas pilsētas DzNA.

Latvijas advokatūra 1919–1945. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. Rīga, 2007, 455.–456. lpp.