Sākumlapa > Tēmas > Personas
Melita Grīne

Melita Grīne

Melita Eiženija Adele Grīnberga (dz. Gartjē) (arī Milica Grīna; Militsa Green; 1912.14.02., Pēterburgā - 1998.28.02., Edinburgā, Skotijā) - juriste, Dr.phil., Ivana Buņina mantojuma pētniece.

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. - Sast. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Dr.hist. Valters Ščerbinskis. - Rīga, 2007., 211.-212.lpp.

Dzimusi 1912. g. 14. febr. Pēterburgā ārsta, profesora ģimenē; tēvs - Eduards, māte - Eiženija Lidija (dz. Vērta). Krieviete (1940. g. dokumentos - “nenoteicama”), ev. reformāte.

1930 beigusi O. Ļišinas-Bočagovas krievu ģimnāziju Rīgā. 1930 uzsākusi tieslietu studijas LU (beigusi 1935, atstāta LU Civil­tiesību katedrā gatavoties zinātniskam darbam). No 1935 II jaunākā tiesamatu kandidāte Rīgas apgabaltiesā, no 1936 Rīgas pilsētas bāriņtiesas sekretāra palīdze. Darbojusies Latvijas Juristu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā no 1940. g. 31. jūl. zv. advokāta N. Bērziņa palīdze. Bijusi arī krievu valodas lektore LVU un Jūrnie­cības pārvaldē. 1944 devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc 2. pasau­les kara trimdā Austrijā, no 1951 - Lielbritānijā. No 1953 lektore, vecākā lektore un docente Slāvu valodas katedrā Edinburgas uni­versitātē. Ieguvusi filosofijas doktora grādu. Mirusi 1998. g. 28. febr. Edinburgā.

Precējusies 1936 ar juristu, zinātnieku Juri Grīnbergu (1906. g. 24. jūn.-1976. g. 3. aug. Edinburgā, Skotijā), meita Marina.

D. Graded Russian Reader. - New York, 1963 (kopā D. Vordu); Устами Буниных: дневники Ивана Алексеевича и Веры Николаевны и другие архивные материалы - Frankfurt am Main, 1977-1982. - T. 1-3. (sastādītāja un redaktore).

A. LVVA, 7354. f., 1. apr., 249.д.; 2996. f., 7. apr., 32225.l.; 7427. f., 1. apr., 14881.l.; 13. apr., 528.l.; LUAJ.

http://www.geni.com/people/Militsa-Eduaordovna-Gartier-Greene/6000000018182175061