Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Tumanskis

Vladimirs Tumanskis

Vladimirs Tumanskis (1864. g. 3. oktobrī Krievijas impērijas Orlas guberņā – miris pēc 1939. gada) - jurists. 

1890. gadā Vladimirs Tumanskis absolvējis Kijevas Universitātes Juridisko fakultāti. 

No 1890. gada decembra V. Tumanskis bijis jaunākais tiesamatu kandidāts, no 1892. g. - vecākais tiesamatu kandidāts Orlas apgabaltiesas Kriminālnodaļā; no 1891. g. - gububerņas sekretārs; no 1896. g. - kolēģijas sekretārs. V. Tumanskis vairākkārt bijis nodaļas sekretāra, Kromu un Brjanskas apriņķa iz-meklēšanas tiesneša, Orlas pilsētas 1. iecirkņa tiesneša v. i.; no 1893. gada jūlija-oktobra - Orlas apgabaltiesas prokurora biedra v. i.; no 1894. gada februāra - Novgorodas apgabaltiesas Tihvinas apriņķa iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis.
1896. gada septembrī Vladimirs Tumanskis tika iekļauts Krievijas Tieslietu ministrijas dienes¬tā, viņš bijis Novgorodas guberņas Starajas Rusas apriņķa 3. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis. No 1897. gada - titulārpadomnieks. 1902. gadā  viņš iecelts par Starajas Rusas pilsētas tiesneša v. i.
1903. gada februāra Vladimirs Tumanskis tika iecelts par Jaunjelgavas-Ilūkstes apriņķa 2. iecirkņa miertiesnesi. No 1908. gada viņš -  kolēģijas asesors; no 1909. gada aprīļa - galma padomnieks; no 1909. gada decembra - kolēģijas padom¬nieks.
1911. gada jūlijā V. Tumanskis iecelts par Rīgas pilsētas 7. iecirkņa miertiesnesi, no 1912. gada - valsts padomnieks. 1915. gada aprīlī pēc paša lūguma slimības dēļ tika atbrīvots no amata. No 1915. gada 17. jūnija V. Tumanskis - Rīgas pilsētas notārs.
Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gada jūlijā, viņš kopā ar citām tiesu iestādēm evakuējies uz Pēterpili (patlaban - Sanktpēterburga), būdams pensionārs un formāli saglabājot Rīgas notāra amatu.
No 1920. gada 9. decembra V. Tumanskis - zvērināts advokāts Rīgā. 1925.-1929. gadā viņš bijis krievu nacionāli demokrātiskā laikraksta «Slovo» līdzstrādnieks. No 1937. gada viņš dzīvojis Babītes pagasta Ušos.
1938. gadā Vladimirs Tumanskis tika apcietināts un notiesāts par krimināla rakstura pārkāpumu. Viņš tika ievietots Rīgas Centrālcietu¬mā, tiesa piespriedusi viņam astoņus mēnešus ieslodzījuma (1939. g. septembrī atbrīvots). 1939. gada 25. janvārī V. Tumanskis izslēgts no zvērinātu advokātu skaita. Viņa turpmākais liktenis nav zināms.

 

Apbalvojumi:

- Krievijas impērijas Sv. Annas II šķiras ordenis,

- medaļa «Imperatora Alek­sandra III valdīšanas laika piemiņai»;

- medaļa «Romanovu dinastijas valdīšanas 300 gadu piemiņai»;

- Sarkanā Krusta augstākais apbalvo­jums;

- Goda zīme «Tiesu Nolikumu 50 gadu piemiņai [1864-1914]».

1900. gada 30. aprīlī Vladimirs Tumanskis apprecējies ar Klaudiju Verjovkinu (dz. 1866. g. 9. maijā). Ģimenē bija dēls Nikolajs (1902. g. 18. februārī -1934. g. 16. februarī) un meita Natālija (dz. 1903. g. 5. februārī).

 

Informācijas avoti:

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. - Sast. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Dr.hist. Valters Ščerbinskis. - Rīga, 2007., 505. lpp.

Latvijas notariāts. 1889-1945. Biogrāfiskā vārdnīca. – Sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2013., 217. -218. lpp.

LVVA, 7354. f., 1. apr., 824. l.; 2996. f., 18. apr., 13176.l.

LVVA, 115. f, 14. apr., 514.l.; 1536. f, 1. apr., 84.l., 182. lp.; 2996. f, 18. apr., 13176.l.; 7354. f, 1. apr., 824.l.;

Zvērināts advokāts uz apsūdzēto sola. - Brīvā Zeme, 1938. g. 20. marts; Rīts, 1938. g. 27. okt.