Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Margarita Demjanoka (1978) – baletdejotāja, horeogrāfe un baleta pedagoģe. 2016. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
|
Teodors Baranovs
Teodors Baranovs (1881. g. 26. otobrī/7. novembrī Jelgavā, Kurzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1946. g. Jelgavā, Latvijas PSR) – skolotājs, no 1936. līdz 1940. gadam Rīgas krievu 7. pamatskolas pārzinis.
Тeodors Baranovs ir dzimis Mītavā (tagadējā Jelgavā) pareizticīgo latviešu ģimenē. 1901. gadā viņš absolvējis Mītavas pilsētas Aleksandra skolu, pēc kuras absolvēšanas vienu gadu viņš bija dienējis Mītavas kājnieku pulkā. 1905. gadā T. Baranovs absolvējis trīsgadīgo Viļņas Junkuru skolu, iegūdams podporučika dienesta pakāpi. No 1905. līdz 1910. gadam viņš dienēja militārajā dienestā. Atstādams militāro dienestu, viņš vienu gadu strādājis par skolotāju Čitas ģimnāzijā. Pēc tam viņš atkal atgriezās militārajā dienestā.
Pēc Pirmā pasaules kara un Pilsoņu kara beigām Krievijā, Teodors Baranovs atgriezās dzimtenē un atkal pievērsās skolotāja arodam. 1919./20. mācību gadā viņš strādāja Rīgas Latviešu izglītojošās biedrības Jelgavas nodaļas Jelgavas reālģimnāzijā, no 1921. līdz 1922. gadam - Jelgavas reālģimnāzijā. No 1922. līdz 1923. gadam T. Baranovs strādāja par skolotāju Varakļānu vidusskolā. No 1927. gada 1. augusta līdz 1932. gada 1. augustam viņš strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas 2. papildskolā.
1927. gadā T. Baranovs mācījās sešu nedēļu kursos 4. Valmieras kājnieku pulkā.
1935. gadā LR Izglītības ministrijas Cenzu komisija atzina T. Baranovu par pilntiesīgu pamatskolas skolotāju.
1936. gadā, pēc Rīgas krievu 7. pamatskolas pārziņa K. Perova nāves, šajā amatā tika iecelts Teodors Baranovs. To, ka T. Baranovs tika iecelts par šīs krievu pamatskolas pārzini, var izskaidrot šādi: pēc K. Ulmaņa apvērsuma tika īstenota valsts politika izglītības jomā, kas bija vērsta uz mācību iestāžu latviskošanu un skolēnu audzināšanu autoritārās ideoloģijas garā.
1940. gadā Padomju Savienība anektēja Latviju un citas Baltijas valstis. Pēc varas maiņas, 1940. gada 4. septembrī Teodors Baranovs iesniedza atlūgumu un tika atbrīvots no skolotāja darba un atstādināts no Rīgas 7. pamatskolas pārziņa amata.
Tatjana Feigmane, Edgars Umbraško
Teodors Baranovs 20. gadsimta divdesmito gadu sākumā. Indriķa Kalcenausa (Jelgava) foto.
Informācijas avoti:
LVVA, 1632. f., 1. apr., 1419. l.
Российский государственный военно-исторический архив – далее РГВИА, ф. 400, оп. 12, д. 27033, л. 205 (документы о награждениях);
РГВИА, ф. 408, оп. 1, д. 13002, 15393 (списки офицеров по старшинству)
РГВИА, ф. 3349, оп. 1, д. 22, л. 9-10 об. (выписка из журнала боевых действий 15-го Сибирского с.п. с 1.01 по 23.02.1915.
Ilustrācijas tēmai
