Sergejs Šutovs
Sergejs Šutovs (1867. g. 26. oktobrī Rīgā, Krievijas impērijā – 1931. g. 4. maijā Rigā, Latvijas Republikā) – zvērināts advokāts.
Sergejs Šutovs
ir dzimis 1867. gada 26.
oktobrī Rīgā,
bagāta tirgotāja un namīpašnieka Ignātija Šutova
ģimenē.
No 1905. gada 19. februāra Sergejs Šutovs – zvērināta advokāta
palīgs Rīgā, vēlāk zvērināts advokāts turpat. Viņš bijis Rīgas-Orlas dzelzceļa juriskonsults.
Sergejs
Šutovs publicējis savus rakstus
laikrakstā “Rižskij vestņik”.
Šā
laikraksta akciju turētājs bijis viņa tēvs Ignātijs Šutovs, un
pēc tam – māsa Nadežda Jordane-Šutova.
Par savu ģimeni Sergejs Šutovs rakstījis šādi: “Jau pagājušajā gadsimtā krievu tirgotāju sētā „Gostinij
dvor” mans vectēvs un pēc tam arī tēvs tirgojuši audeklus, taču pārsvarā dzelzs
izstrādājumus un speķi. Savulaik viņu tirdzniecības lietas risinājušās labi,
ieņemot tālu ne pēdējo vietu citu starpā, un viņu firma izmantojusi lielu
kredītu un ieguvusi atpazīstamību.[..] Vectēvs bijis ļoti pazīstams cilvēks ne
tikai Rīgā - savējo un svešo tirgotāju vidū, bet arī Maskavas tirgotāju vidū,
viņš bijis apdāvināts ar neparastām dabas dotībām un apstākļu, lietu un cilvēku
izpratni.”
Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā frontes līnijai
tuvojoties, Sergejs Šutovs evakuējies uz
Orlu
(Krievija).
1921. gadā Sergejs Šutovs atgriezies Rīgā. No 1921. gada 17. marta viņš
– zvērināts advokāts Rīgā; no 1921. gada 19. marta – Zvērinātu advokātu padomes
loceklis, Zvērinātu advokātu padomes pirmais bibliotēkas pārzinis.
S. Šutovs bijis 3. Rīgas savstarpējās kredīta biedrības padomes
loceklis.
Sergejs Šutovs ir miris 1931. gada 14. maijā Rīgas Vācu slimnīcā no
sirdskaites, apbedīts Rīgas Pokrova kapos.
Sergejs Šutovs nebija precējies. S. Šutova
māsa Nadežda
(1863-1938) bija precējusies ar pārkrievojušos Saksijas muižnieku
Mihailu Jordanu.
Informācijas avoti:
LVVA, 7354. f., 1. apr., 788. l.; 2996. f., 17. apr., 58612. l.;
Latvijas advokatūra 1919-1945.
Biogrāfiskā vārdniīca. Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist.
Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2007., 492.-493. lpp.
Сегодня, 1931,15 мая;
Абызов Ю. Русское печатное слово в Латвии. Био-библиографический справочник. – Stanford, 1990. - Часть 4. C. 365.
Покровское кладбище. Слава и забвение. Составители С. Видякина и С. Ковальчук. – Рига: Multicentrs, 2004, стр. 111-112.