Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In Memoriam |
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi – Bek-Melika Tangijeva; 1907–1965) – Latvijas baletdejotāja, baletmeistare, horeogrāfe un pedagoģe |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Vladlens Dozorcevs (1939) – dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis |
Nikolajs Jengaličevs
Nikolajs Jengaličevs (1915. g. 18. februārī, Krievijas impērijā – 1981. g. 23. jēnijā Monreālā, Kanādā) – kņazs, inženieris, šahists. Pētera Jakobi znots.
Tēvs – kņazs Nikolajs Jengaličevs (1878–1933) dienēja Kronštatē. Pilsoņu kara laikā piedalījās Balto kustībā. Padomju varas orgāni represēja viņu un savu pēdējo stundu viņš sagaidīja Solovku salās.
Kņaza dzīvesbiedrei – Anastasijai (dzimusi Freiganga, 1892–1955) Rēzeknes (Režicas) apkārtnē piederēja dzimtmuiža. Kad sākās revolucionārās jukas, māte atveda savus dēlus Andreju un Nikolaju uz šejieni – uz jaunās Latvijas valsts teritoriju.
1933. gadā Nikolajs pabeidza Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijas (bij. Lomonosova) reālnodaļu un tanī pašā gadā iestājās Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Šeit viņš ar pārtraukumiem mācījās līdz 1942. gadam, tā arī universitāti nebeidza un nesaņēma diplomu.
Trīsdesmito gadu beigās jaunais kņazs iepazinās ar jurista Pjotra Jakobi meitu pazīstamo baletdejotāju Veru Ļihačovu. Sagadījās, ka atvaļinājumā no Kongo šurp atbrauca Nikolaja brālis Andrejs, kurš iemīlējās P. Jakobi otrajā meitā Annā.
1939. gada 23. jūlijā Baldonē, tikko kā iesvētītajā Svētā Panteleimona Dziedinātāja dievnamā notika brāļu Jengaličevu laulības ar māsām Veru un Annu Jakobi.
Taču, atšķirībā no brāļa Andreja, Nikolaja ģimenes dzīve neizveidojās labvēlīgi un pēc dažiem gadiem viņa un Veras laulība izjuka.
Nikolajs Jengaličevs jau jaunībā aizrāvās ar šaha spēli un kopš 1937. gada viņš piedalījās šaha turnīros.
Pēc Otrā pasaules kara Nikolajs Jengaličevs apmetās uz dzīvi Itālijā. Viņš dzīvoja Romā, beidzot saņēma inženiera diplomu. 1947. gadā viņš uzvarēja šaha čempionātā Romā. 1957. gadā N. Jengaličeva šahista karjerā notika ievērojama tikšanās – ar Rīgas šahistiem, starp kuriem bija arī lielmeistars Aivars Ģipslis.
1958. gadā Nikolajs Jengaličevs pārcēlās uz dzīvi Kanādā. Sākumā viņš dzīvoja Toronto, vēlāk – Monreālā. Līdz pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigām viņš turpināja piedalīties šaha turnīros.
Kņazs Nikolajs Jengaličevs nomira 1981. gadā Monreālā.
Informācijas avoti:
Людмила Флам. Правовед П.Н. Якоби и его семья. Воспоминания. – Москва: Русский путь, 2014.
Ilustrācijas tēmai
