Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Vladlens Dozorcevs (1939) – dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Jakovs (laicīgais vārds – Jēkabs Karps; 1865–1943) – no 1936. gada Jelgavas bīskaps, no 1942. gada – arhibīskaps |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi sadaļā «Galerijas»
|
|
 |
Foto no krievu studentu korporācijas Fraternitas Arctica arhīva |
Aleksandrs Kaškins
Aleksandrs Kaškins (1885. gada 15. aprīli Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1954. gada 2. februāri Rīgā, Latvijas PSR) – elektroinženieris.
1887. gadā Aleksandra Kaškina tēvs Semjons Grigorjevičs Kaškins ar ģimeni (sievu Glafiru Aleksejevnu dzimušu Adaburska, dēliem Aleksandru un Stepanu, meitām Annu un Jevdokiju) pārcēlās no Pēterburgas uz dzīvi Rīgā.
Pēc vidusskolas Aleksandrs studē Vācijā, sirmās tiringu zemes Altenburgas pilsētas tehnikumā. Elektroinženiera diplomu saņēma 1906. gadā un atgriezās Rīgā. Pirmā darba vieta ir uzņēmums „Licht und Kraft" („ Gaisma un spēks"), kas darbojās kopš 1883. gada, ražoja dinamomašīnas u.c. elektrotehniku. Pēc tam a/s „Union".
Precējies 1908. gadā ar Vilhelmlni Lamberti (1891–1913); bērni Oļegs (1910–1984) un Jevgeņijs (1912-2003). Sieva mirst dzemdībās.
Sākas Pirmais pasaules karš. Uz Krieviju evakuē ari a/s „Union", un A. Kaškins spiests doties uz Pēterburgu kopā ar uzņēmumu. No 1916. gada līdz 1919. gadam viņš strādā „Vispārējās elektrības kompānijas" Arhangeļskas nodaļā.
Pēterburgā Kaškins satiek Olgu Golovinsku (1893–1983). Olga nākusi no senās Polijas pilsētas Kališas (ko pieminējis jau Plinijs Jaunākais un Ptolemajs), no strādnieku ģimenes. Aleksandrs un Olga apprecējās 1916. gadā. Ģimenē piedzimst trīs meitas: Anna (1916–1995), Tatjana (1919–1983) un Nadežda (1924–2003).
Kaškinu ģimene pie pirmās izdevības atgriežas Latvijā.
Aleksandrs Kaškins nekavējoties stājas cīnītāju rindās par 1918. gada 18. novembra Latviju. Par piedalīšanos Latvijas Atbrīvošanas cīņās 1918.–1919. gadā A. Kaškins ir saņēmis ģenerāļa M. Peniķa parakstītu apliecību un piemiņas zīmi.
Pēc Bermonta armijas sakaušanas Aleksandrs Kaškins atkal sāk strādāt bijušajā darbavietā – Rīgas elektrotehniskajā rūpnīcā, ko bija pārņēmis vācu koncerns „AEG", par inženieri un tehnisko vadītāju, bet no 1926. gada līdz 1940. gadam viņš ir inženieris un elektroinstalators dažādās firmās.
Vaļasprieks viņam bija orhideju selekcija un akvārija zivtiņas. Viņš novēroja to uzvedību un īpatnības. Jau piedaloties 1910. gada izstādē „ZivkopIba un zivsaimniecība", par izstādīto „akvāriju un istabas zivtiņu kolekciju" ieguvis „zelta medāli".
1938. gadā Aleksandrs Kaškins Latvijas Amatniecības kamerā Amatu ielā ar kameras Prezidija lēmumu saņēmis „elektroinstallātora amata Meistara diplomu Nr. 2015", ko parakstījuši Amatniecības kameras priekšsēdētājs J. Lukšēvics, arodu padomes vadītājs K. Sautiņš un ģenerālsekretārs Ed. Bisenieks.
Aleksandrs Kaškins slimoja ar locītavu saistaudu iekaisumu – reimatismu, kas bija iegūts Brivibas ciņu ierakumos. Slimība progresēja: 1941. gadā viņš pats ar savām kājām iegāja slimnīcā, pēc trīs gadu ārstēšanās tomēr abas kājas tika amputētas. Ari rokas bija slimības savilktas. Aleksandrs Kaškins pensiju nesaņēma, tāpēc ka bija cīnījies par Latvijas neatkarību.
Aleksandra Kaškina meita Anna trīsdesmito gadu beigās aizprecējās uz ārzemēm, dēlu Jevgeņiju svešumā aizveda vācu armijā iesaukta karavīra liktenis. Šie abi bērni tēvam bija zuduši līdz mūža galam.
Milda Pormale
Ilustrācijas tēmai
