Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Sveicam jubilāru!
|
|
 |
|
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Ivans Fridrihs (1902–1975) – Latgales krievu folkloras krājējs, dažu grāmatu autors |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Jeļena Bessudnova (1984. g.) – balerīna, Latvijas Nacionālās operas soliste |
Jaunums grāmatu plauktā
|
|
 |
Grāmata veltīta Sergejam Antonovam, izcilam krievu māksliniekam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē Autori: Ludmila Pestova un Jānis Lejnieks Izdevniecība «Neputns» 2021. gads |
Aleksejs Tkačs
Aleksejs Tkačs (1926. g. 11. janvārī Piejūras novadā [Primorskij kraj], Krievijas PFSR – 2011. g. 29. novembrī, Rīgā, Latvijas Republikā) – Latvijas Jūras kuģniecības tālbraucējs kapteinis.
Aleksejs Tkačs ir dzimis Piejūras novada Pograņičnojes rajona Pograņičnoje sādžā (bijusī Grodekovas sādža), daudzbērnu zemnieku ģimenē. 1941. gadā viņš pabeidzis septiņgadīgo skolu. Otrā pasaules kara laikā, kad nacistu karaspēks bija iebrucis Padomju Savienības teritorijā, Alekseja tēvs – Ivans Tkačs, un vecākais brālis kā brīvprātīgie devušies uz fronti. Alekseju frontē neņēma, jo tajā laikā viņš vēl bijis pārāk jauns.
1943. gadā Aleksejs, saņēmis komjaunatnes ceļazīmi, bija nonācis flotē. Pēc triju mēnešu kursu beigšanas viņš kā matrozis bija veicis reisus uz ASV Lendlīzes programmas (Lend Lease Act) ietvaros.
1944. gada beigās A. Tkačs ticis komandēts uz Baltijas Valsts jūras kuģniecību, kas bija uzsākusi savu darbību pēc Ļeningradas (patlaban – Sanktpēterburga) blokādes. Līdz 1945. gada jūlijam viņš kā matrozis kuģojis uz tvaikoņa “Oranienbaum”, bet pēc tam ticis nosūtīts mācīties uz stūrmaņu kursiem. Saņemdams stūrmaņa diplomu, viņš kuģojis kā trešais kapteiņa palīgs, pēc tam – otrais kapteiņa palīgs.
1948. gada septembrī A. Tkačs pārgājis strādāt Latvijas Valsts jūras kuģniecībā, kurā nostrādājis līdz pat aiziešanai pensijā.
No 1949. līdz 1950. gadam A. Tkačs mācījies vidējā komandējošā sastāva kursos Odesas Jūrniecības skolā, pēc tam viņš neklātienē pabeidzis Kuģu vadīšanas nodaļu.
Pēckara gados viņš daudz strādājis, veicinot Latvijas tirdzniecības flotes atdzimšanu, kuģojot ar tvaikoņiem “Daugava”, “Anrijs Barbiss”, “Kirov”, “Dmitrij Donskoj”, “General Bagramjan”, “Kotlas” un motorkuģi “Kokand”.
No 1959. līdz 1963. gadam A. Tkačs – tankerkuģa “Ventspils” kapteinis. 1963. gadā viņš ticis iecelts par motorkuģa “Bauska” kapteini. Šajā amatā viņš strādājis līdz pat aiziešanai pensijā 1986. gadā.
Par nopelniem darbā Aleksejs Tkačs ticis apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.
Aleksejs Tkačs bija precējis kopš 1945. gada. Dzīvesbiedre – Ņina Tkača (dz. Kodolova) ir dzimusi 1927. gadā, pēc profesijas ir stūrmane, no 1946. gada braukusi jūrā ar kuģiem “Evirana” un “Daugava”. Vēlāk viņa strādājusi Latvijas Kuģniecības Navigācijas kamerā.
Ņina Tkača
Ilustrācijas tēmai
