Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Aleksejs Kīzelbašs (ap 1850. g. – 1916.) – arhitekts, sabiedrisks darbinieks. Viens no Rīgas Krievu teātra dibinātājiem |
Jaunumi «Personu nodaļā»
|
|
|
|
Kirils Jankovičs (1858-1939) – ārsts, sabiedrisks darbinieks, Rīgas Domes deputāts |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Ivans Labutins (1855-1932) – Rīgas pilsētas valdes sekretārs, sabiedrisks darbinieks
|
Nikolajs Goršeņins
Nikolajs Goršeņins (20.12. 1947, Jelgavā - 13.10. 2000, Rīgā) – operdziedātājs (bass).
1975. gadā Nikolajs Goršeņins ir absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Vokālās mākslas profesora A. Viļumaņa klasi.
Kopš 1975. gada N. Goršeņins kļuva par Latvijas Operas un Baleta teātra (Latvijas Nacionālās operas) solistu. Operdziedātāja balsij bija raksturīgs spēcīgs, daiļskanīgs tembrs, viņa balss vienlīdz labi skanēja visa vokālā diapazona plašumā.
Nikolajs Goršeņins bija izcils dramatiskais aktieris un spožs basa partiju izpildītājs: Kecals (B. Smetanas operā «Pārdotā līgava»); Mefistofelis (Š. Guno operā «Fausts»); Zakarija (Dž. Verdī operā «Nabuko»), Filips (Dž. Verdī operā «Dons Karloss»); Timurs (Dž. Pučīnī operā «Turandota»), Raimondo (G. Doniceti operā «Lučija di Lamermūra”); Gremins (P. Čaikovska operā «Jevgeņijs Oņegins»), Karalis Renē (P. Čaikovska operā «Jolanta»); Boriss Godunovs un Varlāms (M. Musorgska operā «Boriss Godunovs»); Jokanāns (R. Štrausa operā «Salome»); Ramfiss (Dž. Verdī operā «Aīda»).
1983. gadā Nikolajs Goršeņins piedalījās republikāniskajā vokālistu konkursā un ieguva otro vietu. 20. gadsimta 80. gadu beigās operdziedātājs piedalījās F. Šaļapina festivālā Kazaņā.
Daudzkārt Latvijas Nacionālās operas trupas sastāvā N. Goršeņins devās aizrobežu viesizrādēs, tostarp, uz Vāciju. Viņš uzstājās ar solokoncertiem Latvijā un ārvalstīs – dziedāja Maskavā, Sanktpēterburgā, Kazaņā, Viļņā un Tallinā.
Nikolajs Goršeņins ierakstīja kompaktdisku ar operu ārijām un dažādu valstu un laikmetu komponistu romancēm.
Tuvinieku, draugu un kolēģu gaišā piemiņā viņš ir palicis kā komunikabls, pretīmnākošs cilvēks.
Nikolajs Goršeņins tika apbedīts Jāņa (Ивановское) kapos Rīgā.
Apbalvojumi:
Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts, 1997. g. , «Par izciliem mākslinieciskajiem sasniegumiem operu izrādēs»).
Prēmijas „Aldaris” laureāts (1998. g.).
Literārie avoti:
Nikolajs Goršeņins. Latvijas labākais bass : “Zeme” - 1998. - 27. marts. 2. apr. 3. lpp.
Лауреаты’ 97 о своих победах и поражениях : Панорама Латвии - 1998. - 12 марта. 6. lpp. Anna Goršeņina. Горшенина, Анна. Счастье параллельного полета. Вести сегодня - 2001. - 23 окт. 11. lpp.
Подберезина, Евгения. Памяти выдающегося баса : Ригас балсс - 2001. - 8 мая. 12. lpp.
Ilustrācijas tēmai
