Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Jevdokija Finogejeva (dzimusi Mihailova; 1932. g. 14. martā Ilūkstes apriņķī, Latvijas Republikā) – ķirurģe-onkoloģe |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Sergejs Nurenbergs (1864–1933) – žurnālists, sabiedrisks darbinieks, ierēdnis |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Sergejs Šestovskihs (1977-2020) – vēsturnieks, arhīvists, klasiskais filologs |
Jaunums grāmatu plauktā
|
|
 |
Grāmata veltīta Sergejam Antonovam, izcilam krievu māksliniekam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē Autori: Ludmila Pestova un Jānis Lejnieks Izdevniecība «Neputns» 2021. gads |
Ivans Bulatovs
Ivans Bulatovs (1869. g. 16. janvārī Kijevā, Krievijas impērijā – 1947. g. 19. novembrī Rīgā, Latvijas PSR) – Rīgas Krievu teātra aktieris kopš 1924. gada un biedrības «Krievu teātra garantu biedrība» loceklis.
Ivans Bulatovs ir dzimis Kijevā, tur viņš arī studēja, grasoties iegūt advokāta profesiju. Studiju laikā Ivans Bulatovs nopietni aizrāvās ar skatuves mākslu. Un tad, kad dzīve uzstādīja viņam liktenīgu jautājumu – vai pilnībā nodoties darbam advokatūrā, vai arī veltīt sevi skatuves mākslai, tad viņš bez īpašām svārstībām izvēlējās teātra skatuvi. Un nekad to nebija nožēlojis. Teātrī viņš atrada savu pasauli, sev radniecisku stihiju, jo skatuves mākslai viņš kalpoja ar tādu pašu atdevi, kā to bija darījuši vecās krievu aktierskolas skatuves mākslinieki, kas kalpojuši teātrim kopā ar izciliem krievu teātra vecmeistariem.
Ivans Bulatovs ir uzstājies Kijevā, Harkovā, Odesā, Rostovā, Jekaterinodarā (tagadējā Krasnodarā) un citur, strādājot šo pilsētu drāmas teātros. Viņa priekšā bija izvērtusies plaša spīdošas personīgās karjeras perspektīva, bet tieši šajā laikā (1917. gada rudenī) Krievijā bija noticis Oktobra apvērsums, jeb lielinieku revolūcija. Sarkanā terora un tam sekojošā Pilsoņu kara traģiskie notikumi izsita Ivana Bulatova dzīvi no ierastās gultnes, aktieris, tāpat kā daudzi citi, bija devies „bēgļu gaitās” un veica tā saucamo artistisko „ledaino pārgājienu”.
Beidzot Ivans Bulatovs bija nonācis relatīvi klusajā ostā – Rīgā, Latvijā. Šeit viņš uzstājās Rīgas Krievu drāmas teātrī, kopš šā teātra pastāvēšanas brīža. Kopš 1925. gada, kad teātris vēl bija darbojies kā Biedrība „Krievu drāmas teātris", viņš bija tā padomes sastāvā, būdams par biedrības «Обществo гарантов Русского театра» garantu. Šīs Biedrības priekšsēdētājs bija LR Saeimas deputāts M. Kaļistratovs. Kopā ar citiem skatuves māksliniekiem I. Bulatovs ziedojis teātra attīstībai pa 1 tūkstotim latu.
Rīgas Krievu drāmas teātrī pastāvēja laba tradīcija — pirms katras jaunas teātra sezonas sākuma rīkot aizlūgumu. Tieši aktieris Ivans Bulatovs pirms sezonas atklāšanas allaž bija aicinājis tēvu N. Šalfejevu un protodiakonu K. Dorinu, lai šie garīdznieki varētu noturēt aizlūgumu. Rīgā Ivans Bulatovs strādājis no 1924. līdz 1941. gadam un no 1945. līdz 1947. gadam.
Nacistu okupācijas laikā vācieši piespiedu kārtā bija aizveduši Ivanu Bulatovu uz Vāciju. Pēc tam, kad padomju armija bija atbrīvojusi Latviju no nacistiem, aktieris Ivans Bulatovs atgriezās no Austrijas uz Rīgas Krievu teātra skatuvi kopā ar savu dzīvesbiedri aktrisi A. Darjalu. Tomēr viņa veselība bija nopietni sagandēta.
Ivans Bulatovs ir miris 1947. gada 19. novembrī Rīgā. Aktiera bēru dievkalpojums tika noturēts pareizticīgo Dievmātes Patvēruma baznīcā.
Jubilejas izdevumā, kas tika veltīts Rīgas Krievu drāmas teātra simtgadei (Rīga, 1983. g.) par aktieriem I. Bulatovu un J. de Burē ir rakstīts: „Šie aktieri virtuozi pārvaldīja skatuviskās pārtapšanas mākslu, smalki izjuta dialoga valodas struktūru – ritmu, melodiku, prata uzsvērt krievu valodas fonētisko un intonāciju tēlainību.” Skatuves partneri un draugi dzīvē, viņi abi blakus arī atdusas Rīgas Pokrova kapos.
Leonīds Lencs
Ilustrācijas tēmai
