Pareizticība Latvijā no X līdz XX gs.
Pirmās ziņas par Pareizticību Latvijā attiecas uz X gadsimtu. Pa Daugavu veda slavenais ceļš „no varjagiem uz grieķiem”. Tas bija ne tikai tirdzniecības, bet arī kristietības izplatīšanas ceļš. Tagadējās Latvijas austrumu rajonos kristietība ienāca no Senās Krievzemes kaimiņu novadiem – no Polockas, Pleskavas, Novgorodas XI-XII gs. Par Pareizticību Latvijā liecina gan arheoloģiskie izrakumi, gan rakstu avoti. Vēsturniekiem nav zināmi pareizticības vardarbīgas uzspiešanas fakti. >>
Pareiztīcīga baznīca II Pasaules kara laikā
Pareizticīgā baznīca (tajā skaitā arī Latvijas) nacistu okupētajās teritorijās no padomju rokām nonāca nacistu varas kontrolē. Baznīcai nebija tiesību pamest savu draudzi, nerēķināties ar tās interesēm un cerībām, taču tā nevarēja arī ignorēt no okupācijas varas nākušos norādījumus un prasības. Šajos apstākļos no Baznīcas tas prasīja īpaši gudru politiku, kuru pamatvilcienos arī izdevās īstenot Viļņas un Lietuvas metropolītam, Latvijas un Igaunijas eksarham Sergijam (Voskresenskim) (1897–1944). Baznīcas loma kara gados vēl aizvien līdz pat mūsdienām paliek viens no visplašāk diskutējamiem jautājumiem. >>
Pareizticīgā baznīca padomju Latvijā
Pēc Latvijas pievienošanas PSRS Latvijas Pareizticīgā baznīca atgriezās Maskavas Patriarhijas jurisdikcijā. Baznīcas dzīvē sākās grūts laika posms – cīņa par izdzīvošanu ateistiskās valsts apstākļos. Tika slēgti un iznīcināti dievnami. Daudzus garīdzniekus represēja. Baidoties no vajāšanas, daļa ticīgo novērsās no baznīcas. Taču arī šādos sarežģītos apstākļos Pareizticīgā baznīca turpināja nest cilvēkiem ticības gaismu. >>
