Krievu profesūra un studenti pirmskarā Latvijā
Pašos neatkarīgās Latvijas pirmsākumos, 1919. gadā, uz Rīgas Politehniskā institūta bāzes nodibināja Latvijas Universitāti (LU), kas kļuva par zinātnes un pedagoģiskās darbības centru. Mācībspēku vidū izcēlās neliela krievu akadēmiskās inteliģences grupa. Dažādos laika posmos universitātē strādāja no 11 līdz 20 krievu pasniedzēju. Viņu vidū bija gan pirmskara Rīgā veidojušies speciālisti, gan emigranti no Padomju Krievijas, gan jaunās paaudzes pārstāvji, kas izglītību jau bija ieguvuši Latvijas Universitātē. >>
Krievu skolas neatkarīgajā Latvijā
1919. gadā Latvijas Republikas Tautas padome pieņēma likumus „Par Latvijas izglītības iestādēm” un „Par Latvijas mazākumtautību skolu iekārtojumu”, saskaņā ar tiem nacionālās minoritātes ieguva autonomijas tiesības skolu veidošanā un vadīšanā. Izglītības ministrijā izveidoja nacionālās nodaļas, tai skaitā Krievu nodaļu. >>
Vecticībnieki neatkarīgajā Latvijā
Pēc Latvijas valsts nodibināšanās iestājās jauns posms vecticībnieku dzīvē. 1920. gada novembrī notika Latvijas vecticībnieku 1. kongress, kurā izveidoja „Latvijas vecticībnieku lietu centrālkomiteju”, noteica vecticībnieku kopienu organizācijas un darbības pamatprincipus. >>
Krievi starpkaru Latvijas saimnieciskajā dzīvē
XX gadsimta 20.–30. gados ekonomiskā situācija Latvijā radikāli atšķīrās no tās, kāda bija gadsimta sākumā. Lielākā daļa uz Iekškrieviju evakuēto uzņēmumu pēc Pirmā pasaules kara Latvijā netika atgrieztās. Latvijas ekonomika vairs nevarēja rēķināties ne ar Krievijas izejvielām, ne Krievijas tirgu. Neatkarīgās Latvijas rūpniecībā pārsvarā bija vidējie un sīkie uzņēmumi, galvenokārt pārtikas un kokapstrādes. Lielākie krievu uzņēmumi bija M. Kuzņecova akciju sabiedrība, uzņēmums „Brāļi Popovi”, zeķu un trikotāžas fabrika „Brāļi Svetlanovi”, L. Ivanova Pirmā čaulīšu fabrika, Kuzubovu uzņēmums.
XX gadsimta 20.–30. gados ekonomiskā situācija Latvijā radikāli atšķīrās no tās, kāda bija gadsimta sākumā. Lielākā daļa uz Iekškrieviju evakuēto uzņēmumu pēc Pirmā pasaules kara Latvijā netika atgrieztās. Latvijas ekonomika vairs nevarēja rēķināties ne ar Krievijas izejvielām, ne Krievijas tirgu. Neatkarīgās Latvijas rūpniecībā pārsvarā bija vidējie un sīkie uzņēmumi, galvenokārt pārtikas un kokapstrādes. Lielākie krievu uzņēmumi bija M.Kuzņecova akciju sabiedrība, uzņēmums „Brāļi Popovi”, zeķu un trikotāžas fabrika „Brāļi Svetlanovi”, L. Ivanova Pirmā čaulīšu fabrika, Kuzubovu uzņēmums.
Par Latvijas ekonomikas pamatu kļuva agrārais sektors. Tika veikta zemes reforma, kuras rezultātā ievērojami samazinājās muižnieku zemes īpašumi un radās daudz jaunsaimnieku. Jaunas saimniecības izveidoja arī ne mazums Latgales krievu zemnieku. Pēc darbspējīgo iedzīvotāju skaita lauksaimniecībā krievi apsteidza latviešus, taču atpalika pēc saimniekiem piederošās zemes platības. Latviešiem, kas veidoja 80% no visu zemes īpašnieku kopskaita, piederēja 88% zemes, bet krieviem – 11% no zemesīpašnieku – piederēja 6% zemes. >>