Strpkaru krievu prese Latvijā
Starpkaru periodā krievu prese ieņēma redzamu vietu Latvijas laikrakstu un žurnālu tirgū, kur tolaik bija izveidojušās trīs cita citu šķērsojošas informācijas telpas – latviešu, krievu un vācu. Laikrakstus krievu valodā labprāt lasīja ne tikai krievi, bet arī latvieši, ebreji, vācieši, poļi. Vispopulārākais krievu izdevums bija laikraksts „Segodņa”, kas iznāca no 1919. līdz 1940. gadam. 1924. gadā tam pievienojās vakara izdevums „Segodņa večerom”. Laikraksts bija plaši pazīstams krievu vidē ārpus Latvijas. Savus materiālus tam sūtīja ievērojami krievu rakstnieki un dzejnieki – Arkādijs Averčenko, Konstantīns Baļmonts, Ivans Buņins, Aleksandrs Kuprins, Nadežda Teffi, Ivans Šmeļovs. Pēc krievu preses pētnieka Jurija Abizova vārdiem, „tā nebija ne emigrantu, ne ebreju, ne antiboļševistiska avīze. Tā uzskatīja sevi par Latvijas avīzi, jo apkalpoja krievu kultūras atmosfērā izaugušas republikas polietnisko sastāvu”, un tas noteica avīzes panākumus lasītāju tirgū.
1924. gada beigās klajā nāca laikraksta „Slovo” pirmais numurs (izdevējs – Nikolaja Belocvetova vadītā apdrošināšanas sabiedrība „Salamandra”), taču šis laikraksts nespēja konkurēt ar „Segodņa”, jo bija orientēts tikai un vienīgi uz labēji noskaņotiem krievu lasītājiem. 1929. gadā „Slovo” beidza eksistēt. Tāds pats liktenis piemeklēja arī citus „Salamandras” izdevumus, kuru vidū nozīmīgākais bija literāri mākslinieciskais iknedēļas žurnāls „Perezvoni”.
Dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.–30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Pēc autoritārā režīma nodibināšanas 1934. gadā žurnālisti nokļuva stingrā cenzūras uzraudzībā. 1940. gadā pēc Latvijas pievienošanas PSRS visi krievu izdevumi neatkarīgi no politiskās orientācijas tika slēgti, daudzi izdevēji un žurnālisti – represēti.
Юрий Абызов. Латвийская ветвь российской эмиграции
Юрий Абызов. 20 лет русской печати в независимой Латвии
Юрий Абызов. РИЖСКО-ПАРИЖСКИЙ ЖУРНАЛ "ДЛЯ ВАС"
Светлана Ковальчук. Судьба журнала "Закон и суд"
Людмила Нукневич. Былое и ... Разговор с историком культуры Борисом Равдиным
Ilustrācijas tēmai
