Pēc Latvijas aneksijas jeb inkorporācijas PSRS sastāvā Latvijas Pareizticīgā Baznīca (LPB) nonāca Maskavas patriarhāta jurisdikcijā. LPB dzīvē sākās neparasti grūts cīņas par izdzīvošanu laikposms ateistiskā režīma apstākļos. Daudzi dievnami tika slēgti, izdemolēti un nojaukti. Daudzi garīdznieki tika represēti. Daļa ganāmpulka locekļu atstāja Baznīcu, baidoties no vajāšanām. Taču pat šādos sarežģītajos apstākļos Pareizticīgā Baznīca turpināja nest cilvēkiem kristīgās ticības gaismu. >>

Padomju likumi, pārmaiņas ekonomiskajā un sociālajā dzīvē bija cēlonis tam, ka pakāpeniski samazinājās vecticībnieku skaits, tika slēgti lūgšanu nami, sevišķi laukos. Vienlaidu kolektivizācija, kas iznīcināja agrāko dzīvesveidu, migrācija no laukiem sagrāva tradicionālās vecticībnieku kopienas. Kopienu skaits padomju varas gados samazinājās par trešo daļu, to darbība aprobežojās ar reliģisko sfēru. >>

„Sovetskaja molodjož” izcēlās ar dzīvu stilu, arī vārda brīvības pakāpe Baltijas republikās bija augstāka nekā pārējā PSRS teritorijā. Tieši „Sovetskaja molodjož” vienīgā no visiem padomju preses izdevumiem publicēja interviju ar opozīcijas politiķi Borisu Jeļcinu un operatīvas reportāžas par asiņainajiem notikumiem Baku un Tbilisi.  >>

Viktors Abakšins. Tā laika hronika. >>

Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal kļūst par vienu no PSRS republikām. Sākas kara sagrautās tautsaimniecības atjaunošana, kā arī atsākas sāpīgā pāreja uz sociālistisko ekonomiku. Kara gados Latvija zaudējusi gandrīz trešo daļu iedzīvotāju, tāpēc pirmajos pēckara gados bija jūtams akūts darbaspēka deficīts, trūka kvalificētu kadru. >>

Krievu kultūras darbiniekiem Latvijā vienmēr nācies strādāt sarežģītos apstākļos, pārvarot objektīvus un mākslīgi radītus ierobežojumus, bet ar savu darbu un talantu viņiem izdevies ne tikai kļūt par valsts kultūras elites daļu, bet arī veicināt Latvijas atpazīstamību ārzemēs >>

Pēc Otrā pasaules kara padomju varas apstākļos notika būtiskas pārmaiņas Latvijas krievu kultūras dzīvē.

  >>