Padomju likumi, pārmaiņas ekonomiskajā un sociālajā dzīvē bija cēlonis tam, ka pakāpeniski samazinājās vecticībnieku skaits, tika slēgti lūgšanu nami, sevišķi laukos. Vienlaidu kolektivizācija, kas iznīcināja agrāko dzīvesveidu, migrācija no laukiem sagrāva tradicionālās vecticībnieku kopienas. Kopienu skaits padomju varas gados samazinājās par trešo daļu, to darbība aprobežojās ar reliģisko sfēru. >>

Pēc Latvijas pievienošanas PSRS Latvijas Pareizticīgā baznīca atgriezās Maskavas Patriarhijas jurisdikcijā. Baznīcas dzīvē sākās grūts laika posms – cīņa par izdzīvošanu ateistiskās valsts apstākļos. Tika slēgti un iznīcināti dievnami. Daudzus garīdzniekus represēja. Baidoties no vajāšanas, daļa ticīgo novērsās no baznīcas. Taču arī šādos sarežģītos apstākļos Pareizticīgā baznīca turpināja nest cilvēkiem ticības gaismu. >>

„Sovetskaja molodjož” izcēlās ar dzīvu stilu, arī vārda brīvības pakāpe Baltijas republikās bija augstāka nekā pārējā PSRS teritorijā. Tieši „Sovetskaja molodjož” vienīgā no visiem padomju preses izdevumiem publicēja interviju ar opozīcijas politiķi Borisu Jeļcinu un operatīvas reportāžas par asiņainajiem notikumiem Baku un Tbilisi.  >>

Viktors Abakšins. Tā laika hronika. >>

Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal kļūst par vienu no PSRS republikām. Sākas kara sagrautās tautsaimniecības atjaunošana, kā arī atsākas sāpīgā pāreja uz sociālistisko ekonomiku. Kara gados Latvija zaudējusi gandrīz trešo daļu iedzīvotāju, tāpēc pirmajos pēckara gados bija jūtams akūts darbaspēka deficīts, trūka kvalificētu kadru. >>

Krievu kultūras darbiniekiem Latvijā vienmēr nācies strādāt sarežģītos apstākļos, pārvarot objektīvus un mākslīgi radītus ierobežojumus, bet ar savu darbu un talantu viņiem izdevies ne tikai kļūt par valsts kultūras elites daļu, bet arī veicināt Latvijas atpazīstamību ārzemēs >>

Pēc Otrā pasaules kara padomju varas apstākļos notika būtiskas pārmaiņas Latvijas krievu kultūras dzīvē.

  >>