Nikolajs Preobraženskis

Nikolajs Preobraženskis (1937. 2. martā Rīgā, Latvijas Republikā) – fizkultūras/sporta skolotājs Rīgas 10. vidusskolā (1958–2009), vairākkārtējs Latvijas čempions trīssoļu lēkšanā, Vissavienības kategorijas tiesnesis.

Nikolajs Preobraženskis dzimis Rīgā pazīstamā pedagoga un sabiedriskā darbinieka Vasilija Preobraženska (1897–1941) ģimenē. Viņa māte Antoņina Preobraženska (1907–1989) – Latvijas Universitātes vēstures nodaļas absolvente, savas aktīvās dzīves lielāko daļu strādāja par latviešu un vācu valodas skolotāju Rīgas skolās.

1941. gada 14. jūnijā tēvu deportēja uz Soļikamsku, kur viņš 1941. gada 23. oktobrī mira. Mātei un dēlam no izsūtīšanas izdevās izbēgt.

Pēc galvaspilsētas atbrīvošanas no nacistu okupantiem 1944. gada beigās Nikolajs iestājās Rīgas 65. septiņgadīgajā skolā (Altonavas ielā), uzreiz 2. klasē. To pabeidzis, pārgāja uz pilsētas 26. vidusskolu. Pēc vidusskolas absolvēšanas 1954. gadā Nikolajs Preobraženskis iestājās Rīgas pedagoģiskā institūta Dabas zinātņu fakultātē. 1958. gadā studijas beidza, saņemot fiziskās audzināšanas speciālista diplomu, un tūlīt rudenī sāka strādāt par skolotāju Rīgas 10. vidusskolā. Pavisam šajā mācību iestādē viņš aizvadīja 51 darba gadu.

Mīlēt sportu Nikolajam iemācīja māte, ar to viņš aizrāvās jau kopš agras bērnības. Kad dēlam palika 16 gadi, māte viņu aizveda pie trenera Imanta Liepiņ (1930–2001) uz „Daugavas” stadionu, kur jaunais audzēknis nopietni pievērsās vieglatlētikai. Liepiņa vadīts, N. Preobraženskis atjaunoja Latvijas jaunatnes rekordus tāllēkšanā, augstlēkšanā un trīssoļu lēkšanā. Paralēli N. Preobraženskis aizrāvās ar volejbolu, sasniedzot tādus panākumus, kas ļāva iekļūt Latvijas jaunatnes volejbola izlasē.

Jau strādājot par skolotāju, N. Preobraženskis apvienoja darbu skolā ar treniņiem un piedalīšanos sacensībās, tostarp vissavienības un starptautiskās. 1960. gadā viņš izpildīja sporta meistara normas trīssoļu lēkšanā, strādājot ar jauno treneri Genadiju Fridrihu. 1958.–1959. gadā N. Preobraženskis spēlēja volejbola klubā „Radiotehnika”. Taču savienot volejbolu ar vieglatlētiku nebija viegli. Ne velti treneris nostādīja viņu dilemmas priekšā: vai nu volejbols, vai vieglatlētika. N.Preobraženskis izvēlējās palikt pie pēdējās. Septiņus gadus  pēc kārtā izpildīja sporta meistara normu. Iekļuva Latvijas izlasē, kandidēja uz vietu PSRS izlasē. N. Preobraženskis 12 reizes izcīnīja pirmās vietas dažādos vieglatlētikas veidos Latvijas čempionātos. Bija PSRS Arodbiedrību spartakiādes čempions. Sešas reizes uzvarēja Baltijas sacensībās. N. Preobraženskis bija sporta kluba „VEF” biedrs un četrkārtējs uzvarētājs PSRS sporta klubu trīssoļu lēkšanas čempionātos. Beidza savu sportista karjeru 1972. gadā.

No pirmās darba dienas skolā N. Preobraženskis piesaistīja audzēkņus jaunam sporta veidam – handbolam (rokas bumbai). Spēle bērniem ļoti patika, līdz kļuva par viņu fiziskās audzināšanas neatņemamu sastāvdaļu. 1989. gadā N. Preobraženskis noorganizēja pirmo turnīru, atzīmējot šī sporta veida 30. gadadienu 10. vidusskolā. Pieteicās 18 komandas. Vēlāk šīs sacensības izvērtās par tradīciju. Īstenojās ideja izveidot 10. vidusskolas izlases komandu, kas piedalītos Rīgas mēroga sacensībās. 1993. gadā Preobraženska komandu uzaicināja uz Vispasaules Makabiādi (Vispasaules ebreju sporta spēlēm) Izraēlā, kur tā izcīnīja otro vietu.

Apbalvojumi

1976. gadā tika apbalvots ar krūšu nozīmi „Tautas izglītības teicamnieks”.

1982. gadā N. Preobraženskim piešķīra Vissavienības kategorijas tiesneša nosaukumu vieglatlētikā.

1986. gadā N. Preobraženskis ieguva skolotāja–metodiķa kvalifikāciju.

1996. gadā N. Preobraženskis saņēma sporta pedagoģijas maģistra grādu.

2006. gadā Rīgas Dome N. Preobraženski atzina par Gada labāko skolotāju.

Vairāk nekā 40 gadus Nikolajs Preobraženskis iesaistījās pedagoģiskajā darbībā Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā (tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija).

Ģimene

Pirmoreiz precējies 1960. gadā. Meita Tatjana Krukovska (1960.) – skolotāja Rīgas 71. vidusskolā.

Otro reizi precējies 1987. gadā. Meita Anastasija Preobraženska (1988).

Nikolaja Preobraženska stāstīto pierakstīja Tatjana Feigmane

2014. gada 9. decembrī

Fotogrāfijas un dokumenti no Nikolaja Preobraženska ģimenes arhīvā

Nikolajs Preobraženskis bijušo audzēkņu atmiņās: (Skat. Brīnišķīgie skolas gadi… Rīgas 10. vidusskolas absolventu un pasniedzēju atmiņas. – Rīga, 2014) (См. Школьные годы чудесные...Воспоминания выпускников и преподавателей 10-й средней школы г.Риги. – Рига, 2014).

Grigorijs Zubarevs: žurnālists, TV raidījumu vadītājs, 1968. gada absolvents:

"Nikola – Nikolajs Preobraženskis, fizkultūras skolotājs. Viņš bija viens no nedaudzajiem šī priekšmeta pasniedzējiem, kuru nedēvēja nicinošajā vārdā - „fizkuļturņiks”. Vairākkārtējs Latvijas čempions trīssoļlēkšanā, viņš mūs, pusauga puikas, audzināja par vīriešiem: ja arī tev būs septiņas gudrības krokas pierē, tu nekļūsi autoritāte 10. vidusskolā, ja nespēlēsi kādā no skolas sporta komandām. Un patiesi: tie, kuri guva panākumus pie Nikolas sporta laukumā, parasti izvirzījās priekšgalā arī kādā citā zinību jomā, bez kā tavs labais vārds nebūtu ieskanējies.”

„Juris Rozenvalds, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors, 1970. gada absolvents:

 "Manas īsās atmiņas būtu nepilnīgas, ja es nepieminētu fizkultūras skolotāju Nikolaju Preobraženski. Mūsu, toreiz puišeļu, acīs viņš – Latvijas čempions trīssoļlēkšanā – bija vīrišķības un iznesīguma paraugs.”

Ludmila Zadornova, 1959. gada absolvente:

«Esmu pārliecināta, ka fizkultūras skolotājam Nikolajam Preobraženskim skolas zēnu dzīvē bija īpaša loma. Viņš bija sporta meistars vieglatlētikā, ne tikai skolotājs, bet arī republikas un vissavienības sacensību dalībnieks. Viņš pasniedza fizkultūru gan Mišam (Mihailam Zadornovam – T.F.), gan manam dēlam Aļošam. Absolventi, arī jau sen skolu beigušie, vēl tagad regulāri pulcējas, lai kopā ar viņu paspēlētu rokas bumbu.”