Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Oļegs Peka (1966) – žurnālists, radio ētera vadītājs, vēsturnieks-arhīvists |
Ludmila Kolosova
Ludmila Kolosova (1891. gada 18./ 31. oktobrī Rīgā/ pēc citām ziņām – Valkas apriņķī, Krievijas impērijā – 1983. g. Rīgā, Latvijas PSR) – vingrošanas un mājturības skolotāja.
Ludmila ir dzimusi 1891. gada 18./31. oktobrī pareizticīgo priestera Аlekseja Kolosova (1864–1935) ģimenē. 1907. gadā viņa absolvējusi Ilūkstes sieviešu Garīgo skolu, iegūdama tiesības strādāt par mājskolotāju.
No 1909. līdz 1911. gadam Ludmila Kolosova strādājusi par skolotāju M. Priedītes-Jurēvičas privātajā sākumskolā Rīgā, Dzirnavu ielā 15.
1911. gada 18. martā saskaņā ar lēmumu, ko bija pieņēmusi Krievijas impērijas Baltijas guberņu Padome pareizticīgo lauku tautskolu lietās, Ludmila Kolosova tika norīkota darbā uz Rīgas Pārdaugavas Sv. Trijādības baznīcas draudzes skolu par otro skolotāju, vēlāk viņa saņēmusi vecākās skolotājas amatu.
Visa 1913. gada laikā L. Kolosova apguvusi teoriju un praksi jautājumā, kas attiecas uz vingrošanas lomu cīņā pret skoliozi (mugurkaula izliekumu). 1914. gada 23. maijā Vidzemes guberņas Tautas skolu departaments izsniedzis viņai dokumentu par vingrošanas skolotāju kursu pabeigšanu.
Pēc Rīgas apriņķa Mācību apgabala kuratora priekšlikuma Ludmila Kolosova tika norīkota darbā uz Limbažu sieviešu proģimnāzijas sagatavošanas klasi par skolotāju. Pēc tā paša kuratora 1916. gada 8. janvāra priekšlikuma viņa kļuvusi par Limbažu ģimnāzijas sagatavošanas klases skolotāju. Līdztekus tam viņa vadījusi vingrošanas stundas.
Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gadā, sakarā ar frontes līnijas tuvošanos, Ludmila Kolosova evakuējusies uz Jaroslavļu, kur iestājusies studēt evakuētajā uz to pašu pilsētu Minskas Skolotāju institūtā.
Nostudējot gadu šā institūta Dabaszinātņu un ģeogrāfijas nodaļā, L. Kolosova atgriezusies Latvijā un līdz 1925. gadam strādājusi Limbažu valsts vidusskolā.
No 1925. gada 1. augusta Ludmila Kolosova pasniegusi darbmācību un fizisko kultūru Rīgas Skolotāju institūtā.
1928. gada 21. decembrī Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Skolu departaments atzinis Ludmilu Kolosovu par pilntiesīgu vidusskolas skolotāju ar tiesībām pasniegt vingrošanu.
No 1928. gada L. Kolosova strādāja Krievu Valsts pedagoģijas kursos Rīgā; 1931./32. mācību gadā viņa strādājusi par skolotāju Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā.
No 1932. līdz 1944. gadam Ludmila Kolosova – skolotāja Rīgas krievu 13. pamatskolā (Grēcinieku ielā 28).
Turpmākais Ludmilas Kolosovas dzīves gājums nav noskaidrots.
Zināms tikai tas, ka viņa dzīvojusi un mirusi Rīgā. Apbedīta Lāčupes kapsētā.
Tekstu sagatavojusi Tatjana Feigmane
Informācijas avots:
LVVA, 1632. f., 1. apr., 10370. l.
Ilustrācijas tēmai
