Teodors Baranovs

Teodors Baranovs (1881. g. 26. otobrī/ 7. novembrī Jelgavā, Kurzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1946. g. 4. aprīlī Jelgavā, Latvijas PSR) – Krievijas impērijas armijas virsnieks, Sv. Jura ordeņa kavalieris, skolotājs, no 1936. līdz 1940. gadam Rīgas krievu 7. pamatskolas pārzinis. 

Тeodors (Krievijā saukts – Fjodors) Baranovs ir dzimis pareizticīgo latviešu ģimenē, viņa tēvs bija Teodors Baranovs. 1901. gadā viņš absolvējis Mītavas/ Jelgavas pilsētas Aleksandra skolu, pēc kuras absolvēšanas dienējis Mītavas kājnieku pulkā. 

1905. gada 22. aprīlī T. Baranovs absolvējis Viļņas Junkuru skolu, iegūdams podporučika militārā dienesta pakāpi. No 1905. līdz 1910. gadam viņš dienējis militārajā dienestā un tika norīkots dienēt uz 14. Austrumsibīrijas strēlnieku pulku. Piedalījies Krievijas-Japānas karā, 1905. gadā tika apbalvots ar Svētā Staņislava III pakāpes ordeni. 

1909. gada 20. novembrī T. Baranovs tika paaugstināts par poručiku (jaunākā virsnieka dienesta pakāpe – tulk. piez.). 1910. gada 14. aprīlī viņš pārgājis militārā dienesta rezerves sastāvā, pēc tam vienu gadu strādājis par skolotāju Čitas ģimnāzijā Krievijā. 

1911. gada 17. decembrī T. Baranovs atgriezies militārajā dienestā un poručika pakāpē dienējis 15. Sibīrijas strēlnieku pulkā, kopā ar šā pulka 4. bataljonu pildot dienestu Fulaerdi stacijā Mandžūrijā. 

Pirmā pasaules kara laikā Teodors Baranovs demonstrējis drošsirdību daudzās kaujās, par ko 1914. gadā tika paaugstināts par štāba kapteini; 1915. gadā – par kapteini. Viņš tika apbalvots ar 3. pakāpes Sv. Annas ordeni ar zobeniem un banti un ar 2. pakāpes Sv. Staņislava ordeņa ar zobeniem. 

Īpašu varonību Teodors Baranovs demonstrējis, piedaloties Prasnišas militārajā operācijā Augusta mežos. 1915. gada 14. februārī pie Bartņiku sādžas viņš “..pretinieka uzbrukuma laikā pirmais iebruka ienaidnieka tranšejās”. Viņa vadītā vienība “triecienuzbrukumā atņēmusi divus darbojošos ložmetējus un sagūstījusi 95 gūstekņus”, par ko ar Augstāko pavēli T. Baranovs tika apbalvots ar 4. pakāpes Sv. Jura ordeni. Taču savu apbalvojumu viņš tā arī nebija saņēmis, jo nākamajā uzbrukumā, 1915. gada 21. februārī 15. Sibīrijas strēlnieku pulks gandrīz pilnībā tika iznīcināts vāciešu apšaudes laikā. Karadarbības žurnālā bija ierakstīts: “No pulka, šķiet, nekas nav palicis.” 1915. gada 23. februārī pie Sviņaru sādžas drosmīgais virsnieks tika sagūstīts un nosūtīts uz Vāciju, kur viņš atradās līdz kara beigām. 

Pēc Pirmā pasaules kara beigām Teodors Baranovs atgriezies dzimtenē – neatkarīgajā Latvijā un atkal pievērsies skolotāja darbam. 1919./20. mācību gadā viņš strādājis Rīgas Latviešu izglītības biedrības Jelgavas nodaļas Jelgavas reālģimnāzijā, no 1921. līdz 1922. gadam – Jelgavas reālģimnāzijā. No 1922. līdz 1923. gadam T. Baranovs strādājis par skolotāju Varakļānu vidusskolā. No 1927. gada 1. augusta līdz 1932. gada 1. augustam viņš strādājis par skolotāju Rīgas pilsētas 2. papildskolā. 

1927. gadā T. Baranovs pilnveidojis militārās iemaņas sešu nedēļu kursos 4. Valmieras kājnieku pulkā. 

1935. gadā LR Izglītības ministrijas Cenzu komisija atzinusi T. Baranovu par pilntiesīgu pamatskolas skolotāju. 1936. gadā, pēc Rīgas 7. krievu pamatskolas pārziņa Kozmas Perova nāves, viņa vietā tika iecelts Teodors Baranovs (amatā apstiprināts 1937. gada 1. augustā). 

1940. gadā Padomju Savienība vardarbīgi anektējusi un okupējusi Latviju un citas Baltijas valstis. Pēc varas maiņas, 1940. gada 4. septembrī Teodors Baranovs iesniedzis atlūgumu un tika atbrīvots no skolotāja pienākumiem un atstādināts no Rīgas 7. pamatskolas pārziņa amata. 

Vēlāk Teodors Baranovs strādājis par Jelgavas 4. pamatskolas direktoru, kas atradusies Raiņa ielā 33. Šī skola atradusies senlaicīgajā ēkā: 1697. gadā šeit viesojusies Krievijas Lielā sūtniecība (diplomātiskā misija, kuras mērķis bija iepazīt Rietumvalstu dzīvesveidu un savervēt speciālistus darbam Krievijā – tulk. piez.). Otrā pasaules kara beigu posmā, 1944. gada kauju laikā par Jelgavu, šī ēka tika iznīcināta. 

Teodors Baranovs ir miris 1946. gada 4. aprīlī dzimtajā Jelgavā, apbedīts Miera kapos. Viņa kapavietā tika uzstādīts piemineklis ar Svētā Lielmocekļa Jura Uzvaras Nesēja kara ordeņa attēlu.

Tatjana Feigmane, Edgars Umbraško

Teodors Baranovs 20. gadsimta divdesmito gadu sākumā. Indriķa Kalcenausa (Jelgava) foto.

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apr., 1419. l.

Российский государственный военно-исторический архив – далее РГВИА, ф. 400, оп. 12, д. 27033, л. 205 (документы о награждениях);

РГВИА, ф. 408, оп. 1, д. 13002, 15393 (списки офицеров по старшинству)

РГВИА, ф. 3349, оп. 1, д. 22, л. 9-10 об. (выписка из журнала боевых действий 15-го Сибирского с.п. с 1.01 по 23.02.1915.