Sākumlapa > Tēmas > Personas
Genādijs Tupicins

Genādijs Tupicins

Genādijs Tupicins (1885. g. 21. jūnijā Rostovā pie Donas – 1966. g. 23. jūlijā Rīgā) – pedagogs, ģeogrāfijas un valodu pasniedzējs, sabiedriskais darbinieks.

Genādijs Tupicins ir dzimis 1885. gada 21. jūnijā Krievijas dienvidu pilsētā - Rostovā pie Donas, krievu armijas virsnieka Ivana Tupicina ģimenē.

Genādija nevaldāmā daba, neizsīkstošā enerģija un dauzdpusīgās intereses izpaudušās jau agrā jaunībā. 1904. gadā viņš iestājies Maskavas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dabaszinātņu nodaļā. 1909. gadā viņš ieguvis 1. pakāpes diplomu par universitātes absolvēšanu. Tajā pašā gadā G. Tupicins iestājies Maskavas Lauksaimniecības institūtā, kuru sekmīgi absolvējis 1913. gadā, iegūdams zinātnieka agronoma 1. pakāpes diplomu. Bez tam, 1905.-1906. gadā viņš studējis Cīrihes Universitātē (Šveicē).

Par skolotāju G. Tupicins sācis strādāt 1913. gadā, pasniedzot Oršas reālskolā (Vitebskas gub.), tur viņš nostrādājis vienu pusgadu. No 1913./14. mācību gada līdz 1919. gadam G. Tupicins strādājis Maskavas Komerczinātņu praktiskajā akadēmijā. Tajā pašā gadā viņš pusgada laikā pasniedzis Maskavas Delviga Tehniskajā dzelzceļa skolā.

1919. gadā Genādijs Tupicins izceļojis no Padomju Krievijas un pārcēlies dzīvot uz Latvijas Republiku. Rīgā viņš uzreiz sācis strādāt par ģeogrāfijas skolotāju Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā (bijusī Lomonosova ģimnāzija). Pasniedzējs strādājis arī citās Rīgas krievu (un ne tikai krievu) mācību iestādēs. Nedēļas laikā viņš noturējis 40-42 mācību stundas. Tostarp viņš noturējis mācību stundas sieviešu privātajās mācību iestādēs – N. Vinzarājas-Verškanskas ģimnāzijā, A. Klēveres ģimnāzijā; kā arī Latvijas Ebreju zinātnes un mākslas veicināšanas biedrības vidusskolā, Rīgas pilsētas ebreju skolā u.c.

Līdztekus tam Genādijs Tupicins ļoti aktīvi piedalījies sabiedriskās dzīves norisēs: viņš bija Krievu skolotāju savienības biedrs, darbojies Rīgas Krievu izglītošanas biedrībā, bija Latvijas Ģeogrāfijas biedrības, Rīgas Dabaszinātnieku biedrības, Latvijas Esperantistu biedrības u.c. biedrs. 

Genādijs Tupicins bija precējies ar Vecgulbenes ērģelnieka un skolotāja Jāņa Krastiņa meitu – Alisi-Ģertrūdi. Šajā laulībā ir dzimušas trīs meitas. Tupicinam piemītošā oriģinalitāte un untumainais raksturs izpaudušies vārdos, kurus viņš devis savām meitām: Sogdiāna-Esperanta-Veronika (dzim. 1918. g.), Līvija-Latvija-Dua (dzim.1920. g.) un Tria-Imanta-Hlorofila (dzim. 1921. g.). Otrā pasaules kara beigu posmā, 1944. gadā Sarkanajai armijai tuvojoties, dzīvesbiedre kopā ar meitām emigrējusi no Latvijas, pat nebrīdinot par to Genādiju. Tas kļuva viņam par smagu likteņa triecienu.

1952. gadā Genādijs Tupicins apprecējies ar Helēnu Leilandi.

Pēckara Latvijā G. Tupicins kādu laiku pasniedzis krievu un latviešu valodu Latvijas Valsts universitātē; līdztekus tam viņš noturējis mācību stundas arī latviešu un krievu skolās.

Pedagogs Genādijs Tupicins nekad nemēdza pielāgoties sabiedrībā valdošiem uzskatiem un dominējošai ideoloģijai, viņš allaž palicis par mūžīgo opozicionāru jebkuram režīmam.

Līdz sava mūža pēdējām dienām skolotājs Tupicins uzturējis ciešus draudzīgus kontaktus ar saviem bijušajiem skolniekiem.

Genādijs Tupicins ir miris Rīgā 1966. gada 23. jūlijā, apbedīts Meža kapos Rīgā.  Viņa kapavietā, par bijušo skolnieku līdzekļiem, tika uzstādīts kapa piemineklis, ko atveidojis tēlnieks Ļevs Bukovskis (1910-1984). 

 

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apr., 22147. l.;

Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919-1935

Обращение Геннадия Ивановича Тупицына к ломоносовцам 17 января 1959 года ( по случаю 40-летия со дня основания Ломоносовки)

 

Tatjana Feigmane

 

Ilustrācijas tēmai