Sākumlapa > Tēmas > Personas
Olga Beatere

Olga Beatere

Olga Beatere (1862. g. 24. novembrī Maskavā, Krievijas impētijā – 1948. g. 14. novembrī Rietumu Berlīnē) – pedagoģe, Rīgas krievu Privātās ģimnāzijas īpašniece.

Olga Beatere 1880. gadā Kijevā absolvēja tā saucamo Fundukļeja ģimnāziju. (Šī ģimnāzija tika atvērta 1859. gadā un nosaukta Kijevas gubernatora I. Fundukļeja vārdā. Savulaik šo prestižo privāto ģimnāziju bija absolvējušas izcilā dzejniece Anna Ahmatova, operdziedātājas М. Kļimentova-Muromceva un N. Zabelo-Vrubeļa). 1885. gadā Kijevā Olga Beatere absolvēja Augstāko Sieviešu kursu Vēstures un Filoloģijas nodaļu, specializējoties vēsturē. Kopš  1887. gada viņa sāka strādāt Rīgā par vēstures, ģeogrāfijas un krievu valodas pasniedzēju E. Reinšas privātskolā (Leiterin der Schule E. Reinsch).

Kopš 1907. gada 1. jūnija Beateres pārziņa pārgāja kāda no Rīgas privātskolām. Šo mācību iestādi sāka dēvēt par O. Beateres krievu Privāto ģimnāziju un pamatskolu. Olga Beatere ne tikai bija šīs skolas vadītāja, bet arī pati pasniedza tajā. Sākotnēji skolā mācījās tikai ebreju tautības meitenes. Ģimnāzijas un pamatskolas ēka atradās Aleksandra ielā (vēlāk Brīvības ielā 40) un tika uzbūvēta 1910. gadā. (Šī bija skolas adrese kopš 1882. gada, ēkas īpašnieks bija Fridrihs Hogansons.)

Pirmā Pasaules kara laikā mācības ģimnāzijā tika pārtrauktas 1915. gadā un tikai uz vienu gadu  – 1916. gada septembrī mācības tika atjaunotas. Kopš 1925. gada vasaras mācību iestāde no Latvijas Izglītības ministrijas Krievu nodaļas pārgāja Ebreju nodaļas pārziņā. Taču, neskatoties uz to, šajā mācību iestādē mācījās dažādu tautību skolnieki. Tostarp, ģimnāzijas audzēkņu sarakstā bija bērni no pazīstamajām ģimenēm – Didkovsku, Krivošapkinu, Viperu. Dažus gadus šeit mācījās nākamais profesors Boriss Infantjevs. Daudzus gadus Ticības mācību skolā pasniedza protoijerejs Nikolajs Tihomirovs.

1925. gadā Olgas Beateres diploms, kuru viņa bija saņēmusi, absolvējot Augstākos Sieviešu kursus, Latvijas Universitātē tika atzīts par dokumentu par augstāko izglītību. 1931. gada oktobrī Latvijas Izglītības ministrijas Cenzu komisija atzina viņas diplomu, kas deva viņai tiesības pasniegt vidusskolā. Tomēr, sakarā ar ekonomisko krīzi un grozījumiem Izglītības likumā, mācību iestāde tika slēgta 1934. gada vasarā.

Olga Beatere audzināja audžumeitu Violu-Mariju Beateri, kura bija dzimusi 1912. gadā Berlinē. Viola-Marija 1930. gadā absolvēja savas audžumātes ģimnāziju. Jauniete bija apdāvināta ar gleznotājas talantu, dažus gadus viņa mācījās akadēmiķa Sergeja Vinogradova studijā. 1935. gadā Viola-Marija iestajās Latvijas Mākslas Akadēmijā.  1937. gadā Cenzu komisija piešķīra viņai tiesības pasniegt zīmēšanu un mākslas vēsturi audžumātes mācību iestādē.

Saskaņā ar ziņām par vācu tautības personām, kuras 1939. gadā izceļoja uz pastāvīgo dzīves vietu uz Vāciju, Olga Beatere saņēma izceļošanas atļauju 1939. gada 15. novembrī.

Olga Beatere mirusi Berlīne 1948. g.14. novembrī. Apglabata Tēgeles pareizticīgo kapos Berlīne.

Svetlana Kovaļčuka

Informācijas avoti:

Архив храма Святых Елены и Константина в Берлине.
http://pogost-tegel.info/index.php?id=153

LVVA, 1632.f., 1.apr., 1580., 1581.l.;

2125.f.,  1.apr.., 435., 813., 814.l.;

3195.f., 1.apr. – O. Beateres skolas fonds (1895 - 1932).

Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts. [Rīga] 1940. 65.lpp.

Ilustrācijas tēmai