Sākumlapa > Tēmas > Personas
Sergejs Mihailovs

Sergejs Mihailovs

Sergejs Mihailovs (1888.g. 14.janvārī Maskavā - ?) – starpkaru periodā dzīvoja Latvijā, pasniedza dažādās mācību iestādēs, t. sk. Rīgas  Universitātes kursos.

Sergejs Mihailovs piedzima vecticībnieku ģimenē. 1913. gadā beidza Maskavas Komercinstitūtu, iegūstot komercinženiera pirmās pakāpes diplomu. Bija precējies. Sieva Nadežda (1893-?; meitas uzvārds Zīlīte) acīmredzot, bija latviskas izcelsmes. 1921. gadā ģimenē piedzima meita Kira.

XX gadsimta 20. gadu sākumā Mihailovi pārcēlās uz Latviju. Starpkaru posmā ģimenes galva strādāja par skolotāju un pasniedzēju dažādās mācību iestādēs. Divdesmitajos gados Mihailovs pasniedza Praktisko zinātņu institūtā, Rīgas krievu elementārskolā (atradās Lielā Maskavas ielā 140a). N. Okolo-Kulaka privātajā tehnikumā Rīgā. Trīsdesmitajos gados strādāja O. Lišinas krievu meiteņu privātģimnāzijā, pasniedzot rasēšanu, prečzinību, tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu organizāciju, tirdzniecības tehniku, grāmatvedību, ekonomisko ģeogrāfiju.

1927./28. mācību gadā Rīgas Universitātes kursos (turpmāk – RUK) atvēra Komercekonomikas fakultāti, kurā S. Mihailovs sāka strādāt par pasniedzēju. Te viņš lasīja lekcijas grāmatvedībā, tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu organizācijā.

Finanšu vadība S. Mihailovam bija profesionāla nodarbošanās, jo pēc izglītības viņš bija lietvedis un grāmatvedis. Acīmredzot, tieši tāpēc viņu sāka izvirzīt vadošos amatos RUK (no 1930. gada – Krievu universitātes zinību institūts, turpmāk – KUZI) un Akadēmiskās izglītības veicināšanas biedrībā, ko izveidoja augstskolas saimnieciskās dzīves vadībai. Jau 1928. gadā S. Mihailovs sāka aktīvi piedalīties RUK pārvaldē. 1929. gada sākumā viņa vārds jau bija kursu valdes un padomes locekļu sarakstos. Pēc RUK dibinātāja un pastāvīgā vadītāja profesora K. Arabažina nāves S. Mihailova loma mācību iestādes vadīšanā arvien pieauga. Pagājušā gadsimta 20./30. gadu mijā viņam bija nozīmīga loma augstskolas pārvaldē. Kādu laiku (1929. gada rudenī) S. Mihailovs bija RUK pagaidu valdes priekšgalā jeb faktiski šīs mācību iestādes galva. Vēlāk viņu ievēlēja par valdes priekšsēdētāja vietnieku, bet no 1931. gada maija līdz 1934. gada janvārim – par KUZI valdes priekšsēdētāju. Finanšu problēmu dēļ (30. gadu pasaules ekonomiskā krīze un valsts finansējuma trūkums) no 1932. gada augstskolas stāvoklis arvien pasliktinājās Netiekot galā ar radušos situāciju, S. Mihailovs oficiāli atteicās no KUZI vadības.

Pēc Latvijas neatkarības likvidēšanas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1941. gada februārī (pēc tā dēvētās vāciešu repatriācijas otrās programmas no Baltijas valstīm, kas notika saskaņā ar PSRS un Vācijas vienošanos 1941. gada sākumā) S. Mihailovs ar ģimeni pārcēlās uz Vāciju. Acīmredzot, kādam no viņa sievas vecākiem bija vācu saknes, un viņš izbrauca līdzi kā šīs ģimenes loceklis. Kā izveidojās viņa tālākais liktenis, nav zināms.       

 

Informācijas avoti:

LVVA, 1632.f, 1. apr.,  14171.lieta.

LVVA, 5901.f.,  1.apr.,  70.lieta.

H. Grosens „Dzīve Rīgā. Atmiņas  -  «Жизнь в Риге. Воспоминания».

Foto LVVA, 2996.f.

Sergejs Coja