Sākumlapa > Tēmas > Personas
Mihails Beggrovs

Mihails Beggrovs

Mihails Begrovs (Beggrow)(1881.g. 7.aprīlī  Sanktpēterburgā - 1945.g. 5.februārī Kresinas pilsētā Meklenburgas zemē, Vācijā) -  pedagogs, skolas direktors.

Mihails Begrovs (Beggrow) dzimis galma padomnieka ģimenē. Viņa dokumentos ailē tautība tika norādīts – krievs , ailē ticībaluterānis. M. Begrovs absolvēja Sanktpēterburgas Nikolaja Kadetu korpusu, 1902. gadā – Nikolaja Inženieru skolu. Līdz 1906. gadam viņš strādāja sākumā par inženieri kādā kara daļā, pēc tam Galvenajā inženierpārvaldē. Līdz 1914. gadam viņš strādāja par jaunāko lietvedi Valsts Muižnieku Zemes bankā. Mihailam Begrovam bija kolēģijas asesora civildienesta pakāpe. Kopš Pirmā Pasaules kara sākuma - 1914. gadā viņš tika mobilizēts, apguva paātrinātu kursu virsnieku gaisa kuģošanas skolā. Pēc diviem mācību gadiem viņš jau pats pasniedza lidotāju skolā. M. Begrovam bija poručika militārā dienesta pakāpe, viņš izpildīja bataljona adjutanta pienākumus. Apbalvots ar Sv. Vladimira 4. pakāpes, Sv. Annas 2. pakāpes, Sv. Staņislava 2. pakāpes un citiem ordeņiem.  

1918. gada beigās M. Begrovs pārceļoja uz Latviju, no 1919. gada janvāra līdz maijam strādāja par lietvedi Rīgas-Orlas dzelzceļā un par skolotāju J. Landau skolā. Kopš 1919. gada septembra  sākās viņa pastāvīgā pedagoģiskā darbība Rīgas J. Landau ģimnāzijā, kurā M. Begrovs pasniedza matemātiku, izpildīja inspektora un direktora pienākumus. Šī mācību iestāde tika uzskatīta par prestižu, to apmeklēja turīgo ebreju ģimeņu atvases, pasniegšana šeit pārsvarā notika krievu valodā.  Krievu valodu un literatūru skolā pasniedza profesors K. Arabažins un viņa dzīvesbiedre М. Arabažina (dzimusi Bičkova). Skola atradās Alberta ielā 10, bet kopš 1927. gada 15. augusta – Lielajā Peldu ielā 22. 1932. gada vasarā skola tika slēgta. Pēc tās aizvēršanas M. Begrovs aizgāja pensijā un skolās vairs nepasniedza.   

Mihaila Begrova dzīve un darbība Rīgā bija cieši saistīta ar vēl vienu mācību iestādi. M. Begrovs deva savu ieguldījumu Krievu Universitātes Kursu (KUK) (kriev. abreviatūra – РУК) vēsturē. Šos kursus 1921. gada rudenī dibināja prof. K. Arabažins un viņa domubiedri. Spriežot pēc arhīva dokumentiem, KUK valdes sastāvā M. Begrovs skaitījās kopš 1923. gada. Pēc prof. K. Arabažina nāves 1929. gada rudenī M. Begrovs jau atradās KUK pagaidu valdē. Vēlāk viņš kļuva par Akadēmiskās Izglītības Veicināšanas Biedrības (Обществo Содействия Академическому Образованию) valdes locekli. Biedrība vispusīgi palīdzēja šīs mācību iestādes darbībai, kuru kopš 1930. gada sāka dēvēt par Universitātes Zinību Krievu institūtu (UZKI) (Русский институт университетских знаний - РИУЗ). 1937. gadā M. Begrovs bija šīs mācību iestādes likvidācijas komisijas sastāvā. KUK (UZKI) pastāvēšanas laikā Mihails Begrovs ilgus gadus vadīja zīmēšanas metodiku Pedagoģijas nodaļā un pasniedza komerciālu aritmētiku Komercijas un Ekonomikas fakultātē. Nereti M. Begrovs veiksmīgi rīkoja labdarības vakarus mācību iestādes atbalstam.

Mihaila Begrova dzīvesbiedre Olga Begrova (dz.1881.g.) tāpat, kā vīrs savos dokumentos norādīja savu tautību kā krievu, bet luterticīgo. 1903. gadā viņa absolvēja Sanktpēterburgas Ļiteinaju sieviešu ģimnāziju, iegūdama mājskolotājas specialitāti. Rīgā viņa pasniedza krievu valodu О. Beateres mācību iestādē. Begrovu ģimenē bija 4 bērni: Tatjana (dz.1906.g.), Mihails (dz.1908.g.), Jurijs (dz.1909.g.), Ņina (dz. 1914.g.). Mihails un Jurijs mācījās Krievu Universitātes Kursos. Ņina absolvēja Rīgas vācu ģimnāziju, pēc tam 1935. gadā absolvēja Fiziskās audzināšanas institūtu un IzM Cenzu komisija pielaida viņu pasniegt skolā.

Saskaņā ar datiem par vācu tautības personām, kuras bija izceļojušas 1939. gadā, Begrovu ģimenes locekļi saņēma atļauju izceļošanai uz Vāciju. Saskaņā ar Heinriha Grosena datiem,  Begrovu ģimene izceļoja no Latvijas un devās uz Vāciju 1941. gada 27. februārī.

Mihails Begrovs bija krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» filistru biedrības goda filistrs.

Mihails Begrovs miris 1945. gadā 5. februārī Vācujā.

 

Avoti un literatūra:

LVVA, 1632. f., 1.apr., 1624., 1625., 1626. l.;

LVVA, 2125.f., 4.apr., 307., 308., 309., 310. l.

Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts. [Rīga] 1940. 68. lpp.

Гроссен Г. Жизнь в Риге // Даугава. № 4. С. 190.

Гроссен Г. Жизнь в Риге // Даугава. № 4. С. 190.

http://kraeved.lfond.spb.ru/assets/files/sbornik/Sedov.pdf

 

Svetlana Kovaļčuka

(saīsināts tulkojums no krievu valodas)