Sākumlapa > Tēmas > Personas
Marija Agapova

Marija Agapova

Marija Agapova (dz. Vasiļova) (1864. gada 30. decembrī/1865. gada 11. janvārī Pleskavā – 1934. gada 8. martā Rīgā) - Sankt-Pēterburgas Bestuževa Augstāko sieviešu kursu absolvente, privātās ģimnāzijas īpašniece Pleskavā, skolotāja Rīgā. 

M. Agapova (Vasiļova) dzimusi Pleskavā valsts padomnieka, pazīstama novadpētnieka I. Vasiļova (1836 - 1901) ģimenē. 1883. gadā viņa beidz Pleskavas Marijas sieviešu ģimnāziju un iestājas Sanktpēterburgas Bestuževa Augstākajos sieviešu kursos, kur fizikas un matemātikas nodaļā noklausās pilnu četrgadīgo matemātikas un fizikas kursu. 1887. gadā saņem apliecību par mācību iestādes beigšanu un uzsāk pedagoģisko praksi. Šāds jaunās sievietes solis tolaik tika uzskatīts par ekstraordināru, jo augstākā izglītība bija vīriešu privilēģija.

1893. gadā Oldenburgas prinča slimnīcas baznīcā Marija salaulājās ar Alekseju Agapovu (1861), Sanktpēteburgas universitātes Juridiskās fakultātes absolventu, Pleskavā pazīstamas tirgotāju dzimtas atvasi.

Taču meitiņu Jeļizavetas (1893) un Annas piedzimšana, kā arī tēva slimība ļāva atgriezties pie aktīvas pedagoģiskās darbības tikai 1903. gadā. Viņa saņēma atļauju atvērt privāto mācību iestādi, kas pēc trim gadiem ieguva proģimnāzijas statusu, bet 1907. gadā – privātās sieviešu ģimnāzijas tiesības.

Līdz 1919. gadam M. Agapova strādāja savā Pleskavas privātģimnāzijā, izpelnoties patiesu pilsētnieku cieņu.

No 1919. gada februāra līdz septembrim M. Agapova strādāja Pleskavas 2. pakāpes četrgadīgajā pamatskolā.

Ne mazāk godāts pilsētā bija arī viņas dzīvesbiedrs. 1905. gada maijā, revolucionāro notikumu krustugunīs, A. Agapovs kļuva par pilsētas galvu un veica šos pienākumus līdz 1917. gada vasarai, paliekot visiem labā atmiņā.

1919. gadā Agapovu ģimenei nācās emigrēt uz Latviju.

Sapnis par privātģimnāziju bija jāaizmirst. Par pirmo darbavietu Latvijā M. Agapovai kļuva P. Dzeņa reālģimnāzija, kur viņa strādāja no 1919. līdz 1923. gadam. Vienlaicīgi no 1921. gada līdz 1925. gadam viņa mācīja Rīgas pilsētas ebreju ģimnāzijā, N. Vinzarājas – Verškanskas, E. Lihtarovičas un G. Binca privātģimnāzijās.

Tā kā M. Agapovai nebija Latvijas pavalstniecības, 1924. gadā viņu gribēja atlaist no darba. Taču par viņu labu vārdu aizlika skolu vadības, kurās viņa strādāja, un 1926. gadā M. Agapova ieguva Latvijas pavalstniecību.

Būdama vispusīgi izglītota sieviete, M. Agapova skolā pasniedza ne tikai matemātiku, bet arī ģeogrāfiju, kosmogrāfiju, krievu un franču valodu.

1927. gadā M. Agapova devās pelnītā atpūtā.

Kā redzams no dokumentiem, viņas dzīvesbiedrs Aleksejs Agapovs bijis viņas apgādībā.

Marija Agapova mira Rīgā, 1934. gada 8. martā, apstāvēta Pokrovas baznīcā.

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA,  1632.f., 1. apr., 258.l.

Сегодня,1934,  8 марта, №67.

http://pleskov60.ru/oktyabrsky-10.html

http://izd.pskgu.ru/projects/pgu/storage/PSKOV/ps08/ps_08_13.pdf

http://guides.rusarchives.ru/browse/guidebook.html?bid=502&sid=1445860

Н.Ф. Левин (Россия). Агапов Алексей Алексеевич (02.10.1861- ?)

Ilustrācijas tēmai