Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jurijs Novosjolovs

Jurijs Novosjolovs

Jurijs Novosjolovs (1873. g. 31. decembrī Penzā, Krievijā – 1955. gada 14. septembrī Krāslavā, Latvijā) – pedagogs, etnogrāfs, fotogrāfs.

1896. gadā Jurijs Novosjolovs absolvējis  Maskavas 2. ģimnāziju.

1900. gadā J. Novosjolovs absolvējis Maskavas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Dabaszinātņu nodaļu. Tāpēc pamata priekšmets, ko viņš pasniedzis, bija ģeogrāfija. Viņa pedagoģiskā darbība sākās 1901. gada augustā, kad viņš uzsācis darbu Rostovas pie Donas Komercskolā.

1902. gada vasarā Jurijs Novosjolovs nokļuva Rīgā.  Kopš 1902. gada augusta līdz  1904. gada augustam viņš pasniedza Rīgas Aleksandra ģimnāzijā; kopš 1904. gada augusta – dažās Rīgas sieviešu mācību iestādēs: Lomonosova ģimnāzijā; O. Beateres, Natālijas Draudziņas un Voldemāra Maldoņa ģimnāzijās. Kopš 1910. gada papildus šim darbam pievienojās arī pasniegšana Rīgas Nikolaja ģimnāzijā.

Rīgā Jurijs Novosjolovs atrada savu personīgo laimi. Šeit viņš aizrautīgi studēja Vidzemes un Kurzemes vēsturi un ģeogrāfiju, nopietni ieinteresējās par Rīgas pilsētas vēsturi, latviešu tautas likteni un kultūru. Viņš lieliski apguva fotomākslu, jo tajos gados Rīgā aktīvi strādāja biedrība Krievu Fotoklubs. Viņa draugs un domubiedrs A. Kuzņecovs bija kļuvis par mecenātu — 1906. gadā palīdzēja Novosjolovam izdot Sanktpēterburgā grāmatu “Vecrīgā” (nosaukums oriģinālvalodā - «В Старой Риге»). Šajā izdevumā tika ievietoti kvalitatīvi paša autora, kā arī A. Kuzņecova un M. Šolca uzņemtie fotoattēli.

1911. gadā A. Kuzņecovs palīdzēja izdot nākamo Jurija Novosjolova grāmatu “Latvieši” («Латыши»). Šajā grāmatā Novosjolovs kā etnogrāfs ar dziļu cieņu bija aprakstījis latviešu tautas sadzīvi un kultūras dzīvi. Arī šajā izdevumā viņš  parādījis sevi kā lielisku fotogrāfu. Grāmatā tika ievietoti arī A. Kuzņecova, A. Malvesa un izcilā latviešu fotogrāfa J. Rieksta uzņemtie fotoattēli.  

No vēstures avotiem ir zināms, ka Rīgā brāļi Kuzņecovi bija pulcējuši entuziastus, kuru vidū bijis arī Novosjolovs, un organizējuši ekspedīciju uz Urālu kalnu ziemeļu rajoniem. Papildus šim ceļojumam Novosjolovs arī pats bija daudz ceļojis pa dažādiem plašās Krievijas Impērijas rajoniem. 1913. gadā Rīgā nāca klajā Jurija Novosjolova grāmata “Pa Krieviju” («По России»), kurai lielāko daļu fotogrāfiju bija uzņēmis pats autors.  

Pat Pirmā pasaules kara laikā Jurijs Novosjolovs turpināja savus etnogrāfiskos pētījumus. 1916. gadā Maskavā Krievijas uzņēmējs, kinoindustrijas organizators, producents, režisors, scenārists, viens no Krievijas kinematogrāfijas pionieriem Aleksandrs Hanžonkovs bija izdevis J. Novosjolova etnogrāfisko apcerējumu “Čukči”. Grāmatā tika ievietoti F. Brēmera fotouzņēmumi. Kādēļ šo grāmatu bija izdevis tieši A. Hanžonkovs? Jau 1911. – 1912. gadā uzņēmīgais Hanžonkovs bija organizējis zinātnisko nodaļu, kas uzņēma etnogrāfiskās dokumentālās filmas un notikumu hroniku.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Jurijs Novosjolovs kopā ar ģimeni bija devies evakuācijā. No 1915. gada 1. marta līdz 1916. gada augustam Novosjolovs izpildīja Jurjevpoļskas Reālskolas (atradās Vladimiras guberņā) inspektora pienākumus. No 1916. gada augusta līdz 1918. gada 1. oktobrim viņš strādāja kā direktors Valdības 4. ģimnāzijā Tiflisā (patlaban - Tbilisi, Gruzija). Pēc tam, līdz  1921. gada augustam viņš pasniedza nelielas pilsētiņas Temrjuka (Kubaņas novadā) Reālskolā.  

Jurijam Novosjolovam izdevās atgriezties Latvijā 1922. gada vasarā, jo Latvija  patiesi bija kļuvusi par viņa otro dzimteni. Šī atgriešanās kļuva par visnotaļ radoša un ražena laikposma sākumu viņa mūžā, jo viņš bija pieprasīts ne tikai kā pasniedzējs, bet arī kā pedagogs pētnieks un pedagogs novators.  

1920.-30. gados Latvijas krievu skolu audzēkņi aplūkoja atlantus, Eiropas kultūrģeogrāfijas krājumu, studēja dzimtenes zinību grāmatu un dažādas ģeogrāfijas nozares pēc Jurija Novosjolova sarakstītajām mācību grāmatām.  

Kopš 1922. gada augusta Novosjolovs strādāja par pasniedzēju Rīgas Valsts ģimnāzijā, bet no 1924. līdz 1926. gadam bija šīs mācību iestādes. Atstādams šīs ģimnāzijas direktora amatu, viņš bija palicis par tās pedagogu. Dažādu gadu laikā viņš pasniedza stundas arī Rīgas privātajās ģimnāzijās – N. Vīnzarājas-Verškanskas, Emīlijas Lihtarovičas, kā arī ebreju ģimnāzijās – Jakova Landaua un Īzaka Rauhvargera.  Novosjolovs bija pasniedzis arī Valsts Krievu pedagoģijas kursos.

1927. gadā Jurija Novosjolova redakcijā klajā nāca vienīgais ”Krievu pedagoģiskās gadagrāmatas” numurs («Русский педагогический ежегодник»), kas tika veltīts draugam, pazīstamajam skolotājam Fjodoram Ernam. Gadagrāmatas sastādīšanā piedalījās profesori Konstantīns Arabažins, Roberts Vipers, Boriss Vipers, Maksis Lāzersons, privātdocents Marks Vaintrobs, kā arī izcilie krievu skolotāji Genādijs Tupicins, Nikolajs Sļetovs, Nikolajs Bordonoss.

Daudzu gadu laikā J. Novosjolovs sadarbojās ar Latvijā pazīstamo pedagogu, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vēsturnieku, etnogrāfu un publicistu Sergeju Saharovu, piedaloties Latgales novada un pareizticības vēstures pētījumos. Jurijs Novosjolovs bija Latvijas Ģeogrāfiskās biedrības goda loceklis. 1927. gadā Rīgas apgāds “Salamandra” izdeva viņa bagātīgi ilustrētu grāmatu par Latviju.

1928. gada vasarā viņš devās uz Prāgu, uz Starptautisko zīmēšanas kongresu, lai organizētu krievu tautas ornamentu paraugu un krievu mākslinieku zīmējumu  izstādi. Speciāli šim pasākumam apgāds “Salamandra” laida klajā nelielu Jurija Novosjolova grāmatu “Krievu tautas ornaments” («Русский народный орнамент»).

1931. gada 18. novembrī pedagogs un etnogrāfs tika apbalvots ar 5. pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni (Nr. 2665).

1936. gada rudenī Jurijs Novosjolovs aizgāja pensijā. Pēdējos sava mūža gadus viņš pavadījis, dzīvojot Krāslavā.

Jurija Novosjolova dzīvesbiedri sauca Emma (meitas uzvārds – Fārenbruha), viņa ir dzimusi 1879. gada 17. janvarī. Laulībā ir dzimuši divi bērni: dēls Dmitrijs (1908. g. 9. aprīli – ?), meita Jevgēņija (1911. g. 26. maijā – ?).

Par dēlu Dmitriju ir zināms, ka viņš bija Rīgas pilsētas Krievu vidusskolas absolvents, studējis Latvijas Universitātes Inženieru fakultāte, pēc tam – Juridiskajā fakultātē. Ieguvis tiesību zinātņu maģistra diplomu. Pēc Otrā pasaules kara beigām Dmitrijs Novosjolovs strādāja par juriskonsultu Izglītības ministrijā.

Par meitu Jevgēņiju ir saglabājušās ziņas, ka viņa bija mācījusies N. Vīnzarājas-Verškanskas ģimnāzijā.


Informācijas avoti:

LVVA, 1632. fonds, 1. apraksts, 15018. lieta.

Lapiņš L. Latvijas  Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļas absolventu dzīves un darba gaitas (1919 – 1944). Rīga, 1999.  - 286. lpp.

 

Svetlana Kovaļčuka

Ilustrācijas tēmai