Sākumlapa > Tēmas > Personas
Natālija Bogojavļenska

Natālija Bogojavļenska

Natālija Bogojavļenska (1870. gada 16./28. augustā Rīgā  - 1942.9.maijā Rīgā) (dzimusi Warrein, Vareins) - privātas  ģimnāzijas īpašniece. 

Natālja Bogojavļenska 1891. gadā absolvējusi Lomonosova ģimnāziju. Drīzumā Rīgas mācību apgabalā N. Bogojavļenska nokārtoja speciālo eksāmenu matemātikā. Eksāmena sekmīga nokārtošana 1893. gadā deva viņai iespēju iegūt aritmētikas, krievu valodas, glītrakstīšanas, ģeogrāfijas un vēstures mājskolotājas tiesības. 1891./92. macību gadā viņa strādāja par 3. kategorijas skolotāju  Olgas Glēzeres skolā Rīgā. No 1892. līdz 1896. gadam N. Bogojavļenska strādāja M. Kļima 1. kategorijas privātajā sieviešu mācību iestādē.

Kā pati par sevi rakstīja N. Bogojavļenska, 1896./97. macību gadā Rīgā viņa patstāvīgi atklāja vienas klases sieviešu skolu. No 1908. gada janvāra šī mācību iestāde tika pārveidota par N. Bogojavļenskas Privāto reālģimnāziju. 1914. gadā Rīgas mācību apgabala Aizgādnības Padome pieņēma lēmumu piešķirt N. Bogojavļenskas mācību iestādei valdības ģimnāzijas statusu  (mācību iestādes adrese bija: Elizabetes ielā 9-a, dz. 7/8, Rīgā). 

Sākās Pirmais pasaules karš, kas traucēja mācību iestādes darbībai, 1915. gadā tā bija jāslēdz.

Rīgā no evakuācijas Natalja Bogojavļenska atgriezās 1921. gada martā un tūlīt pat vērsās IzM Krievu nodaļā pēc atļaujas atklāt mācību iestādi ar klasēm krievu un latviešu valodā. N. Bogojavļenskas Rīgas reālģimnāzija darbojās Matīsa ielā, namā Nr. 11/13.  Drīzumā Natalja Bogojavļenska saņēma IzM atļauju organizēt pēcpusdienu mācību grupas vispārizglītojošos priekšmetos.

1920. gadu sākumā nemitīgi notika Latvijas valsts netkarības nostiprināšanas process, Vidzemes, Kurzemes un Rīgas iedzīvotāji pakāpeniski atgriezās Dzimtenē. Turklāt Ziemeļrietumu baltās armijas neveiksme un tās atkāpšanās no Pēterpils izsauca iespaidīgu bēgļu plūsmu - tie devās uz Igauniju un pēc tam uz Latviju. Potenciālo skolnieku liela skaita klātesamība piespieda skolu īpašniekus izjust izglītības tirgus konjunktūru. Radās nepieciešamība organizēt vecāko gadu gājuma cilvēku grupas izglītību, jo viņi nebija pabeiguši skolas izglītību, kas prasīja jaunu pieeju izglītības jomai. Tādēļ arī radās pieprasījums pēc zināma skaita vakarskolām (piemēram, pēc V. Bļūma skolas Kūrmaņa ielā, namā Nr. 9), un pēcpusdienas izglītojošām grupām.

Kopš 1922. gada rudens N. Bogojavļenskas reālģimnāzijā Ticības Mācību un latviešu valodu pasniedza protoijerejs Nikolajs Makedonskis; ģeometriju, algebru, trigonometriju pasniedza inženieris tehnologs Grigorijs Terners. Pēterpils Universitātes un Arheoloģijas institūta absolvents Georgijs Kņazevs pasniedza vēsturi, Maskavas Universitātes absolvents Fridrihs Martinsons pasniedza vācu valodu.

1925. gadā N. Bogojavļenskas mācību iestāde no LR IzM Krievu nodaļas tika pārcelta uz Ebreju nodaļu. No 1925. gada 1. augusta IzM Cenzu komisija pārcēla Natalju Bogojavļensku skolas direktora vietas izpildītājas amatā, jo viņai nebija augstākās izglītības diploma. 1927. gada 1. septembrī Latvijas izglītības ministrs Jānis Rainis parakstīja rīkojumu par Nataljas Bogojavļenskas atstādināšanu no skolas direktora izpildītājas amata, pamatojoties uz to ka viņai nav vidusskolas skolotājas tiesību. 1927. gada septembrī N. Bogojavļenskas ģimnāzija tika slēgta.  

Natalja Bogojavļenska bija precējusies, viņai bija dēls Anatolijs Bogojavļenskis (dzimis 1902. gadā) un  meita Ksenija (dzimusi 1905. gadā), kura arī strādāja par skolotāju Rīgas skolās.

N. Bogojavļenskas reālģimnāzijas 1921./22. mācību gada skolotāju saraksts (neskaitot jau iepriekšminētos pedagogus):

Natālija Bogojavļenska

Zinaīda Jefimova

Jeļena Ņikitina

Zinovja Jašina

Elza Šulce

Lili Kotkasa

Pēteris Platišenskis

Nikolajs Deksnis

Anna Deksne

Anna Porta 

Informācijas avoti:

 

LVVA, 2996. f., 2. s., 35173. l.;  1632. f., 1. s.,  2654. l.; 2125. f., 1. s., 821. l. 

Svetlana Kovaļčuka