Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Fjodorovs

Nikolajs Fjodorovs

Nikolajs Fjodorovs (Fedorovs) (1892.g. 2. aprilī Rīgā – 1954.g. 13. aprīlī Rīga) – jūras spēku virsnieks, skolotājs, Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijas direktors 1941.-1944. gados.

N. Fjodorovs dzimis Rīgā inženiera ģimenē. Kad tēvu pārcēla dienestā uz Vladimiru, kur viņš sāka strādāt par guberņas inženieri, arī ģimene mainīja dzīves vietu. 1910. gadā Nikolajs Fjodorovs beidza Vladimiras ģimnāziju un iestājās Jūras kadetu korpusa gardemarīnu klasē, ko pabeidza 1913. gadā.

Pirmā pasaules kara laikā dienēja kā virsnieks uz kara kuģa „Imperators Pāvels”. 1915. gadā pēc karā gūtā ievainojuma viņam amputēja vienu kāju. 1916. gadā N. Fjodorovs neilgu laiku strādāja par pasniedzēju Jūras kara skolā, tad izturēja konkursu un iestājās Mihailovskas artilērijas akadēmijas Arhangeļa/ercenģeļa Mihaila akadēmijā/в Академию Михаила Архангела Михайловская артиллерийская академия). 1918. gadā (pēc citiem datiem 1919. gadā) pabeidza divus kursus. Savā biogrāfijā N. Fjodorovs atzīmēja, ka „ vēl jāpabeidz tikai daži projekti, kurus neiesniedzu, jo, cerot uz drīzāku padomju varas krišanu, negribēju saņemt diplomu ar boļševiku varas zīmogu. 1921. gadā, kad man radās iespēja doties uz ārzemēm, nodevu visus projektus, kas gan bija pabeigti jau sen. Apzinoties, ka tur manu diplomu neviens neuztvers nopietni, izņēmu no augstskolas izziņu par to, kādus priekšmetus esmu apguvis un kādas atzīmes tajos saņēmis eksāmenos.”

1921. gadā N. Fjodorovs kopā ar dzīvesbiedri Lindu (dz. Pētersels) un dēlu Nikolaju (dz. 1920. gada 18. oktobrī) atgriezās Latvijā.

Ilgu laiku viņš nevarēja atrast piemērotu darbu. Strādāja a/s „Lini” tehniskajā birojā līdz pat tā slēgšanai. 1925. gada aprīlī pēc profesora S. Šimanska rekomendācijas sāka pasniegt dažas stundas N. Okolo-Kulaka privātajā krievu tehnikumā, augustā – A. Korti ģimnāzijā, bet vēlāk arī J. Landaua ģimnāzijā.

No 1925. gada līdz 1931. gadam N. Fjodorovs strādāja par pasniedzēju N. Okolo-Kulaka tehnikumā, 1931. gadā tika apstiprināts par tehnikuma Pedagoģiskās padomes priekšsēdētāju nelaiķa S. Šimanska vietā, bet 1933. gadā - par direktoru.

Šajā amatā viņš palika līdz pat tehnikuma slēgšanai 1936. gadā. (1935/36. mācību gadā – Inženieru biedrības privātais krievu tehnikums). No 1925. gada līdz 1928. gadam strādāja A. Korti ģimnāzijā, 1926./27. mācību gadā N. Fjodorovs bija tās pārzinis.

Inženiera – tehnologa Landaua ģimnāzijā nostrādāja no 1926. gada janvāra līdz 1932. gada augustam.

1927./28. un 1928./29. mācību gadā strādāja par pasniedzēju Krievu universitātes kursu pedagoģijas nodaļā. No 1932. gada 1. augusta pasniedza/mācīja arī S. Gorfunkeļa ebreju privātģimnāzijā, bet no 1934. gada līdz 1935. gadam bija tās pārzinis.

Kopš 1935. gada pasniedza Rīgas Valsts krievu ģimnāzijā.

N. Fjodorovam bija problēmas ar augstākās izglītības atzīšanu un attiecīgi tiesībām strādāt vidusskolā. 1933. gadā Latvijas Izglītības ministrijas Krievu nodaļa iesniedza Latvijas universitātē izskatīšanai Prāgas Kārļa universitātes absolventes Feoktistas Mihailovas diplomu un Jūras kadetu korpusa beidzēja Nikolaja Fjodorova atestātu, lai noteiktu, vai viņus var uzskatīt par augstākās izglītības ieguvējiem un attiecīgi tiesīgiem saņemt saņemt tādu pašu darba samaksu par slodzi kā skolotājiem ar augstāko izglītību. Diemžēl universitātes lēmumu nav izdevies atrast.

1937. gadā N. Fjodorovs saņem Latvijas izglītības ministrijas Cenzu komisijas apliecību par to, ka viņš ir pilntiesīgs vidusskolas skolotājs un var pasniegt kuģu projektēšanas mehāniku (skolās tāda priekšmeta nebija) un kosmogrāfiju  skolās ar krievu apmācības valodu.

Neilgu laiku viņš pasniedza matemātiku kā skolotājs bez augstākās izglītības, visbeidzot tomēr N. Fjodorova diploms tika oficiāli atzīts.

Nacistiskās okupācijas gados N. Fjodorovam nācās uzņemties grūtos Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijas (bijušās Rīgas Valsts krievu ģimnāzijas) direktora pienākumus. Skolas darbs noritēja ļoti sarežģītos apstākļos. Tomēr, daudzkārt tikai pateicoties direktoram, tai izdevās izdzīvot un neaptraipīt savu labo vārdu.

Pēc kara N. Fjodorovs turpināja  strādāt  izglītības jomā. Nikolajs Fjodorovs miris Rīgā 1954.gada 13.aprīlī.

Informācijas avots:

LVVA, 1632.f, 1.apr., 5628. l.

Tatjana Feigmane

No Segala grāmatas «Svētā piemiņa/Благословенна память» Rīga, 2006

«Jau pēc dažām dienām 1945. gadā es iestājos skolā, kas atradās Strēlnieku ielā.

Tā bija 71. nepilnā vidusskola, kurai, no šodienas skatījuma, es esmu pateicīgs par daudz ko, pirmkārt, jau cilvēcisko attieksmi un formālisma neatzīšanu. Toni šai ziņā acīmredzot, uzdeva skolas direktora Nikolajs Fjodorovs - bijušais virsnieks, krievu–japāņu karā zaudējis kāju (neprecīzi – Pirmā pasaules karā – T. F.). Viņš pasniedza matemātiku vecākajās klasēs, bet es te sāku mācīties no ceturtās klases, kur visus priekšmetus pasniedza viens un tas pats skolotājs. Tā kā ar skolotāju Fjodorovu tuvāk iepazinos tikai pēc gada, piektajā klasē, kad viņš vairs nebija skolas direktors. Un tas pat nedrīkstēja būt: baltgvardu virsnieks (nav ziņu par viņa dienestu baltgvardu armijā – T. F.) „ideoloģiskajā frontē”!? Tomēr mums paveicās - Antoņina Andrejeva-Tihomirova, kas nomainījusi viņu direktora postenī skolā, izrādījās lieliska literatūras skolotāja un jauks cilvēks.

Par 71. skolu: „Vēstures stundās, kuras vadīja Lidija Heifeca – viena no, manuprāt, spožākajām skolotājām, kādas man nācies dzīvē sastapt; pat PSRS Konstitūcijas stundas viņa mācēja novadīt tā, ka mēs, klausoties viņas stāstīto, visi sēdējām klusi un mutes pavēruši…”