Iļja Astaškevičs
Iļja Astaškevičs (1891. g. 20. jūlijā Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā – 1972. g. 15. aprīlī Rīgā, Latvijas PSR ) – skolotājs, no 1925. līdz 1935. gadam Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Pudinavas sešgadīgās krievu pamatskolas pārzinis.
Iļja Astaškevičs ir dzimis Vitebskas guberņas Lepeļas apriņķa Bočeikovas pagasta Promislu sādžā. Iļjas vecāki bija zemnieki, pareizticīgie. Jaundzimušais tika nokristīts vietējā Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīcā.
1912. gadā Iļja Astaškevičs sekmīgi absolvējis kursu Bočeikovas divgadīgajā lauku skolā. 1914. gadā Vitebskas Garīgā semināra Valdē viņš izturējis pilnu pārbaudījumu un ticis atzīts par derīgu baznīcas draudzes skolas skolotāja amatam. Tajā pašā gadā viņš sāka strādāt par skolotāju Goliševas vīriešu baznīcas draudzes skolā (toreizējā Ļucinas jeb vēlāk – Ludzas apriņķī).
Tomēr deviņus mēnešus vēlāk Iļja Astaškevičs tika mobilizēts aktīvajā armijā un nosūtīts uz fronti, jo bija sācies Pirmais pasaules karš. 1917. gada beigās, pēc lielinieku īstenotā apvērsuma Krievijā un tam sekojošā armijas sabrukuma, Iļja Astaškevičs atgriezies mājās un turpinājis strādāt par skolotāju Goliševas skolā, kur viņš strādājis līdz pat 1924. gada septembrim.
No 1924. gada 1. septembra līdz 1925. g. 1. oktobrim viņš strādājis par skolotāju Ludzas apriņķa Degļovas pamatskolā. No 1925. gada 1. oktobra līdz 1935. gada 28. oktobrim viņš bija Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Pudinavas sešu klašu krievu pamatskolas pārzinis.
1933. gadā skolotājs Iļja Astaškevičs sekmīgi izturējis latviešu valodas prasmes pārbaudījumu tajā apjomā, ko tolaik bija noteikusi LR Izglītības ministrija.
1929. gadā Iļja Astaškevičs apmeklējis Krievu skolotāju vasaras kursus un ieguvis tiesības strādāt par skolotāju krievu pamatskolās. 1935. gada 26. oktobrī Izglītības ministrijas Cenzu komisija apstiprinājusi to, ka I. Astaškēvičs var strādāt par pilntiesīgu skolotāju krievu pamatskolās.
1935. gada rudenī Iļja Astaškevičs saņēmis norīkojumu strādāt Rīgā, kur kopš 1935. gada 4. novembra viņš strādājis par skolotāju Rīgas 3. krievu pamatskolā (Ludzas ielā 13/15) (1940./41. mācību gadā šī skola tika pārdēvēta par 71. nepilno vidusskolu; vācu okupācijas laikos skolai tika atgriezts iepriekšējais numurs, tomēr tā tika dēvēta nevis par pamatskolu, bet par tautas skolu).
Pēc tam, kad Rīgu ieņēma Sarkanas armijas daļas, Iļja Astaškevičs līdz 1945. gada 24. janvārim strādājis par matemātikas skolotāju Rīgas 7. krievu pamatskolā, kas vēlāk tika pārdēvēta par 89. septiņgadīgo skolu (Maskavas ielā 140а; tagad – Latgales ielā 166) .
1945. gada 25. janvārī skolotāju Iļju Astaškeviču arestējuši PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta represīvie orgāni, viņam tika piespriesti 5 gadi ieslodzījuma GULAGa nometnēs. 1950. gadā viņš ticis izsūtīts trimdā uz Krasnojarskas novadu. 1954. gadā Iļja Astaškevičs tika atbrīvots no trimdas un atgriezās Rīgā.
1955. gadā Baltijas kara apgabala Kara prokuratūra pārtraukusi lietu pret Iļju Astaškeviču pierādījumu vainas apstiprināšanai trūkuma dēļ.
Iļja Astaškevičs bija precējies – Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada 26. aprīlī viņš apprecējās ar Lepeļas sīkpilsoni Aleksandru Petrovu. Laulību ceremonija notikusi Pleskavas pilsētas Butirku Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcā.
Šajā laulībā ir dzimuši divi bērni: meita Tatjana (20.02.1918–27.12.2016) un dēls Laonīds (17.08.1922–1944 ?).
Iļja Astaškevičs ir miris 1972. gada 15. aprīlī Rīgā. Apbedīts Rīgas Ivana kapos.
Tatjana Feigmane
Informācijas avoti:
Meitas Tatjanas Pāveles (dz. Astakevičas) atmiņas
