Sākumlapa > Tēmas > Personas
Tatjana Pāvele

Tatjana Pāvele

Tatjana Pāvele (1918. g. 20. februārī Ludzas apriņķī - 2016. g. 27. decembrī, Rīgā) - vēsturniece, muzeja darbiniece, arheoloģe.

Tatjana Pāvele dzimusi Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Goliševas sādžā skolotāju ģimenē. Savas bērnības un jaunības tekas Latgalē Tatjana Pāvele aprakstīja mazbērniem veltītajās atmiņās.

Ģimnāzijas gados Tatjanai Pāvelei radās interese par vēsturi, un 1939. gadā viņa iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā. Veiksmīgi iesāktās, bet Otrā Pasaules kara laikā darba dēļ uz laiku pārtrauktās  studijas, viņa pabeidza 1949. gadā.

Studiju laikā Tatjanu Pāveli īpaši saistīja izcilā latviešu arheologa Franča Baloža lasītās lekcijas un viņa vadītie semināri. Pirmā prakstiskā iepažīšanās ar arheologu lauku darbu notika arheoloģes Elvīras Šnores vadītajos izrakumos Dignājas pilskalnā. Tajā pašā laikā T. Pāvelei bija izdevība vērot arī paša profesora F. Baloža vadītos izrakumus Jersikas pilskalnā turpat Daugavas pretējā krastā. Vēlāk profesors Tatjanu Pāveli kopā ar dažiem citiem semināra dalībniekiem nozīmēja praksē Valsts Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļā.

Tatjana Pāvele ir krievu studenšu korporācijas «Sororitas Tatiana» filistre.

Savā specialitātē Tatjana Pāvele sāka strādāt 1946. gadā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Toreiz tā nosaukums gan bija Valsts Doma muzejs. Līdz pat aiziešanai pensijā 1973. gadā šis muzejs bija vienīgā viņas darba vieta, kam bija atdota neizsīkstoša enerģija un sirds degsme. Saites ar šo muzeju nekad netika pārtrauktas un pastāv arī patlaban.

Tieši 1946. gads bija īpaši zīmīgs visu tā laika Rīgas muzeju dzīvē. 1946. gada februārī Rīga atguva nacistiskās Vācijas nolaupītos muzeju dārgumus. ( Doma muzejs vien bija zaudējis ap 20 000 eksponātu.) Pats pirmais Tatjanas Pāveles darbs Valsts Doma muzejā bija atgūto vērtību apzināšana, to pārbaude, sistematizēšana un inventarizācija. Tas bija smags, bet svētīgs darbs.

Pabeidzot atgūto muzeja vērtību uzskaiti, varēja ķerties pie pastāvīgās muzeja ekspozīcijas izveides. Tatjana Pāvele aktīvi piedalījās šajā darbā, vēlāk arī pie muzeja ekspozīcijas pilnveidošanas un daudzkārtējās pārkārtošanas. Ekspozīcija vispusīgi demonstrēja Rīgas pilsētas ekonomisko, sabiedriski politisko un kultūras dzīvi no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsu dienām. Tatjana Pāvele izstrādāja viduslaiku Rīgas tematikai veltīto muzeja ekspozīcijas daļu.

Muzeja darbinieki, tai skaitā arī Tatjana Pāvele, nemitīgi uzlabojot muzeja ekspozīcijas, rīkojot un iekārtojot interesantas izstādes, dažādojot izglītojošā darba formas, panāca to, ka  pieauga muzeja popularitāte un palielinājās tā apmeklētāju skaits. Tatjana Pāvele vadīja gan pārskata, gan tematiskās ekskursijas pa visu muzeja ekspozīciju, bet īpaši viņai patika vadīt ekskursijas pa viduslaiku Rīgai veltīto muzeja ekspozīcijas daļu. Viņa vadīja ekskursijas un lasīja lekcijas arī ārpus muzeja.

1970. gadā Mākslas darbinieku nams kopīgi ar muzeju organizēja Kultūras universitātes fakultāti „Pazīsim Rīgu”. Fakultātes lekciju cikls tika izveidots, pamatojoties uz muzeja zinātniski pētnieciskā darba bāzes. Fakultātes klausītāji iepazina galvaspilsētas vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. Šī  Kultūras universitātes fakultāte rīdzinieku vidū guva lielu popularitāti. No šo interesentu vidus ar laiku izveidojās „Muzeja draugu klubs”. Kluba biedri iepazinās ar svarīgākajiem muzeja darbības virzieniem un, uzzinot, kādi vēl materiāli būtu meklējami, ne tikai savāca daudz jaunu materiālu, bet arī veica to izpēti. Kluba aktīvisti paši strādāja pie patstāvīgām tēmām, kuras interesēja muzeju.

Tatjana Pāvele piedalījās arī skolu jaunatnes pulciņu darbībā. Tā Pionieru pils jauno gidu pulciņa dalībniekus viņa sagatavoja ekskursiju vadībai pa Rīgu.

Vairāku gadu laikā Tatjana Pāvele vadīja Latvijas Universitātes vēstures specialitātes studentu prakses darbus muzejā, jauno muzeja darbinieku un Rīgas Ekskursiju biroja jauno darbinieku kursus, tā dodot nozīmīgu ieguldījumu jauno kadru apmācībā. Visi šie darbības veidi prasīja plašas zināšanas un prasmi strādāt ar cilvēkiem.

Sākoties straujai celtniecībai Vecrīgas teritorijā kopš 1957. gada muzeja Arheoloģijas nodaļas darbinieki veica intensīvu arheoloģisko izpēti jaunceļamo ēku būvlaukumos. Tā, Tatjanas Pāveles vadībā Grēcinieku (toreizējā Imanta Sudmaļa) ielā tika atsegti 14.-15. gs. ielas koka un akmens klāji un koka ūdensvada paliekas, bet Daugavas krastmalā - 16.gs. Rīdzenes upes vārti un viduslaiku celtņu mūri. Kapos pie Svētā Pētera baznīcas tika konstatēti kuršu 13.-14. gadsimtu apbedījumi ar bagātu kapu inventāru.

1960.- 1963. gados Tatjanas Pāveles vadībā tika pētīta Doma baznīca, kurā atklāja 17.-18. gs. apbedījumus un akmens kapu plāksnes, bet 1961. gadā Daugavas ielā atklāja 13. gs. aizsargmūri un Rīgas upes krastu nostiprinājumus.

1962.-1963. g.g. Tatjanas  Pāveles vadībā tika uzsākti izrakumu darbi kvartālā starp Tirgoņu, Rozena un Krāmu ielām, kurus turpināja veikt 1968.-1970. g.g.. Tika iegūts bagātīgs materiāls par viduslaiku mūra ēkām. Atsegts un  izpētīts izcils viduslaiku celtniecības piemineklis - 14.-16. gs. Rīgas pilsētas vīna noliktava. No tās bija saglabājušās gotisko velvju paliekas un sienas nišas. Pilnībā visa kvartāla izpēti pabeidza 1983.-1985. g.g. un 1987. gadā Andra Celmiņa vadībā, kurš atsedza arī no akmens kvaderiem veidotu aku.

Īpaši atzīmējami būtu atradumi kapsētā pie Sv. Pētera baznīcas ar ļoti bagātīgu senlietu klāstu. Tie uzskatāmi demonstrē, ka Rīgā jau tās pastāvēšanas pirmajos gadsimtos bija jaukts iedzīvotaju sastāvs. 12.-13. gadsimtos Rīgā dzīvoja ne tikai Indriķa Livonijas hronikā pieminētie Daugavas lejteces lībieši, bet arī ieceļotāji no Ziemeļkurzemes. Šajā ziņā atradumi pie Sv. Pētera baznīcas papildina un lieliski ilustrē arī jaunākās arheologu atziņas. Ilgstoša rotu saglabāšanās kapu inventārā kapsētā pie kristīgās baznīcas liecina par seno pagānisko kultūras tradīciju noturību un turpinājumu, kā arī vispār par Rīgas vietējo iedzīvotāju lomu un stāvokli jaunajā, vāciskajā viduslaiku pilsētā. Bagāto vietējo iedzīvotāju apbedījumi pie pilsētas galvenās kristīgās baznīcas, ievērojot senās pagāniskās parašas, liecina par šo pilsētnieku īpatsvaru Rīgā šajā laika posmā.


Tatjanas Pāveles Rīgas arheoloģiskās izpētes materiāli tika publicēti:                             

Pāvele T. Arheoloģiskie izrakumi Rīgā, Daugavas ielā 25/27. – Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1961. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 1962., 18.-19. lpp.;

Pāvele T. Arheoloģiskie izrakumi Rīgā, Ļeņina ielā 1. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1962. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 1963.,11.-12. lpp.;

Pāvele T. Latvijas 11.-13. gs. bronzas bļodas. Arheoloģija un etnogrāfija. VI, Rīga, 127.-134. lpp.;

Pāvele T.  Meistars Bernds Bodekers un viņa darbi Rīgas Domā. – Muzeji un kultūras pieminekļi. Rīga, 1973., 46.- 98. lpp.;

Pāvele T.  No Rīgas XIV gs. civilceltniecības vēstures. – Par tehnikas vēsturi Latvijas PSR, VI. R. 1964., 109.-115. lpp.;

Pāvele T. Pārskats par arheoloģiskiem izrakumiem Rīgā 1957. gadā. Rīga, 1959., 48.lpp.;

Pāvele T. Arheoloģiskie pētījumi pie Pētera baznīcas 1957. gadā. Pētera baznīcas atdzimšana. Rīga, „Avots”, 1994., 52.-55. lpp.  

Tatjana Pāvele. Manas bērnības un jaunības tekas 

Fotogrāfijas no Tatjanas Pāveles (dz.Astašķevičas) albumā.

Arheoloģei Tatjanai Pāvelei - 80

Ilustrācijas tēmai