Autori

Jurijs Abizovs
Mihails Afremovičs
Jurijs Aleksejevs
Jūlija Aleksandrova
Maja Altemente
Tatjana Amosova
Tatjana Andrianova
P. Arhipovs
Anna Arkatova, Valērijs Blumenkrancs
Tatjana Aršavska
Viktors Avotiņš
Vera Bartoševska
Vasilijs Baranovskis
Vsevolods Birkenfelds
Marina Blumentāle
Valērijs Blumemkrancs
Aleksandrs Bogdanovs
Nadežda Boiko (Krievija)
Katerina Borščova
Marija Bulgakova
Itaīda Bundina (Krievija)
Irina Čaikovska
Georgijs Celms (Krievija)
Aleksejs Čertkovs
Jevgrafs Češihins
Sergejs Coja
Sergejs Čuhins
Elīna Čujanova
Vladimirs Dedkovs
Oksana Dementjeva
Ilja Dimenšteins
Nadežda Djomina
Roalds Dobrovenskis
Oksana Doniča
Olga Dorofejeva
Taisija Džolli (ASV)
Valdemārs Eihenbaums
Abiks Elkins
Fjodors Erns
Tatjana Feigmane
Nadežda Feldmane-Kravčenoka
Ludmila Flama (ASV)
Lāzars Fleišmans (ASV)
Helēna Francmane
Vladimirs Frenkels (Izrāela)
Konstantīns Gaivaronskis
Harijs Gailītis
Konstantīns Gaivoronskis, Pāvels Kirilovs
Jefims Gammers (Izrāela)
Aleksandrs Gaponenko
Anžela Gasparjana
Ala Gdaļina
Jeļena Gedjune
Aleksandrs Geniss (ASV)
Andrejs Ģērmanis
Andrejs Geričs (ASV)
Aleksandrs Ģiļmans
Andrejs Goļikovs
Boriss Golubevs
Jurijs Golubevs
Antons Gorodnickis
Viktors Grecovs
Viktors Geibkova-Maiskis (Krievija)
Henrihs Grossens (Šveice)
Boriss Grunduls
Anna Gruzdeva
Aleksandrs Gurins
Viktors Guščins
Svetlana Hajenko
Inna Harlanova
Boriss Infatjevs
Nadežda Iļjanoka
Aleksejs Ionovs (ASV)
Vladimirs Ivanovs
Aleksandrs Ivanovskis
Aleksejs Ivļevs
Aleksandra Jakovļeva
Irina Jevsikova (ASV)
Nikolajs Kabanovs
Imants Kalniņš
Irina Karkliņa-Goft
Ārija Karpova
Valērijs Karpuškins
Konstantīns Kazakovs
Ludmila Kēlere (ASV)
Tīna Kempele
Eižens Klimovs (Kanāda)
Tatjana Kolosova
Andrejs Koļesņikovs (Krievija)
Marina Kosteņecka
Marina Kosteņecka, Georgs Stražnovs
Svetlana Kovaļčuka
Julija Kozlova
Ņina Lapidusa
Rasma Lāce
Nataļja Ļebedeva
Dimitrijs Ļevickis (ASV)
Natans Levins (Krievija)
Iraīda Ļogkaja (ASV)
Fantins Lojuks
Aleksandrs Malnačs
Dmitrijs Marts
Ruta Marjaša
Ruta Marjaša, Eduards Aivars
Sergejs Mazurs
Igors Meidens
Agnese Meire
Deniss Mickēvičs (ASV)
Marina Mihaileca
Margarita Millere
Vladimirs Mirskijs
Miroslavs Mitrofanovs
Kirils Munkēvičs
Sergejs Nikolajevs
Tamara Ņikiforova
Nikolajs Nikuļins
Viktors Novikovs
Ludmila Nukņeviča
Konstantīns Oboznijs
Ina Oškaja
Ina Oškaja, Elīna Čujanova
Grigorijs Ostrovskis
Vera Pančenko
Natalija Passite (Lietuva)
Tatjana Pāvele
Olga Pavuka
Oļegs Peļevins
Gaļina Petrova-Matīsa
Valentina Petrova, Valerijs Potapovs
Gunārs Piesis
Pjotrs Piļskis
Viktors Podlubnijs
Rostislavs Polčaņinovs (ASV)
A. Preobraženska, A. Odincova
Anastasija Preobraženska
Ludmila Pribiļska
Artūrs Priedītis
Valentīna Prudņikova
Boriss Ravdins
Anatolijs Rakitjanskis
Gļebs Rārs (VFR)
Vladimirs Rešetovs
Valērijs Roitmans
Jana Rubinčika
Ksenija Rudzīte, Inna Pērkone
Anžela Ržiščeva
Irina Saburova (VFR)
Kristīna Sadovska
Sergejs Saharovs
Nikolajs Šaļins
Margarita Saltupe
Valērijs Smohvalovs
Jeļena Savina (Pokrovska)
Andrejs Šavrejs
Andrejs Sedihs (ASV)
Valērijs Sergejevs (Krievija)
Vladimirs Šestakovs
Nataļja Sevidova
Sergejs Sidjakovs
Natālija Sinajska (Beļģija)
Valentīna Sinkeviča (ASV)
Jeļena Sļusareva
Grigorijs Smirins
Kirils Soklakovs
Georgs Stražnovs
Georgs Stražnovs, Irīna Pogrebicka
Aleksandrs Strižovs (Krievija)
Tatjana Suta
Georgijs Tajlovs
Lidija Tiņanova
Sergejs Tiščenko
Pavels Tjurins
Mihails Tjurins
Nikanors Trubeckojs
Alfrēds Tuļčinskis (ASV)
Nīls Ušakovs
Jānis Vanags
Igors Vatolins
Tamāta Veļičkovska
Tamāra Veresova (Krievija)
Svetlana Vidjakina, Leonīds Lencs
Svetlana Vidjakina
Vintra Vilcāne
Tatjana Vlasova
Vladimirs Volkovs
Valērijs Voļts
Ksenija Zagorovska
Jēvgenija Zaiceva
Igors Zakke
Tatjana Zandersone
Jevgenija Žigļeviča (ASV)
Ludmila Žilvinska
Jurijs Žolkevičs

Unikāla fotogrāfija

ARHEOLOĢEI TATJANAI PĀVELEI — 80

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1998, Nr.1

Ši gada 20. februārī Rīgas senvēstures pētnicce, ilggadējā Rīgas Vēstures un kuģ­niecības muzeja darbiniece Tatjana Pāvele atzīmēja savu 80. jubileju.

T.Pāvele dzimusi Latgalē Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Goliševa lauku skolotāju ģimenē. Līdzdarbojoties tēva Iljas Astaškeviča vadītajās stundās, viņa jau četru gadu vecumā apguva lasītprasmi. Pēc Pūdinavas pamatskolas beigšanas T.Pa­vēlē mācijās Ludzas, bet kopš 1935. gada Rīgas krievu ģimnāzijā, kuru absolvēja 1937. gadā.  

Ģimnāzijas gados T.Pāvelei radās interese par vēsturi, un 1938.gadā viņa iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas un filosofijas fakultātes Vēstures nodaļa. Tas bija gads, kad aizsākās pirmie arheoloģiskie izrakumi Vecrīgā. Jaunā studente toreiz pat nenojauta, ka ar savu vēlāko gadu darbu dos paliekošu ieguldījumu pilsētas arheolo­ģiskajā pētniecībā. Universitātē T.Pāvelei bija izdevība kļausities profesora F.Baloža lekcijas un apmeklēt izcilā latviešu arheologa vadītos seminārus. Sabiedriskā jauniete aktīvi iesaistījās ari korporācijas «Sororitas Tatiana» darbībā. Studiju gados notika pirmā iepazīšanās ar lauku darbu arheoloģiskajos izrakumos, 1939. gadā vasaras praksē strādājot E.Šņores vadītajos Dignājas pilskalna pētījumos. Savukārt iemaņas muzeja darbā T.Pāvele sāka apgūt prakses laikā Valsts Vēstures muzeja Arheoloģi­jas nodaļā. Šeit viņas acu priekša risinājās Latvijas vēsturei tik liktenīgie 1940. gada va­saras notikumi.

Kara gados nepieciešamība pelnīt iztiku spieda uz laiku pārtraukt sekmīgi iesāktās studijas. Tomēr jau 1946. gadā T.Pāvele sāka strādāt savā izvēlētajā profesijā toreizē­ja Valsts vēsturiskajā Doma muzejā par zinātnisko līdzstrādnieci. Paralēli darbam muzejā tika turpinātas mācības universitātē, kuru T.Pāvele pabeidza 1949. gadā. Ie­vērojamā viduslaiku vēsturnieka T.Zeida vadībā viņa rūpīgi izstrādāja un teicami aiz­stāvēja diplomdarbu par Rīgas un Polockas sakariem viduslaikos.

Darbs muzejā T.Pāvelei palika vienīgais līdz pat aiziešanai pensijā 1973. gadā. Pirmie pēckara gadi šeit aizritēja, kārtojot un sistematizējot no Vācijas atgrieztās ko­lekcijas. Piecdesmitajos gadās, pateicoties perfektajām svešvalodu un viduslaiku vēs­tures zināšanām, T.Pāvele sekmīgi veidoja viduslaiku Rīgas tematikai veltītās muzeja ekspozīcijas nodaļas.

Kā īpašs notikums pētnieces mūžā jāatzīmē pirmie patstāvīgi veiktie arheoloģiskie izpētes darbi kapsētā pie Pētera baznīcas. Šeit tika atsegti vairāki 13. gadsimta apbedī­jumi ar bagātīgām kapu piedevām — Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem raksturīgām rotām, kas būtiski papildināja informāciju par rīdzinieku etnisko vēsturi pilsētas pastā­vēšanas sākumposmā. Kopumā 1957.—1970. gadā T. Pāveles vadībā veikti izrakumi un uzraudzības darbi septiņos Vecrīgas objektos. To skaitā ari plaši pētījumi Rīgas rātes vīna noliktavā, atsedzot nozīmīgu viduslaiku būvmākslas pieminekli. Fiksējot senās mūra konstrukcijas, arheoloģei darbā lieti noderēja dzīvesbiedra arhitekta E. Slavieša padoms un praktiskā palīdzība.

T.Pāveles izrakumu pārskati ir ļoti rūpīgi izstrādāti, laukumu fiksācijas materiāls papildināts ar rakstīto avotu datiem un analoģiju meklējumiem. Izrakumos gūtās atzi­ņas par apbedījumiem pie Pētera baznīcas un par rātes vīna noliktavu viņa apkopojusi vairākās publikācijās (1959, 1964, 1970, 1995). Raksti veltīti ari Latvijā atrastajiem importētajiem bronzas traukiem — t.s. Hanzas bļodām (1964) un Doma baznīcas epitāfijām (1973). Ar Doma baznīcas vēstures pētniecību saistās T.Pāveles pēdējie darba gadi muzejā.

Apbrīnojamas ir T.Pāveles vispusīgās zināšanas. Arī tagad viņa tās dāsni dāvā sa­viem kolēģiem un palīdz sistematizēt kolekciju priekšmetus. Ar lielisku atmiņu apveltīta un asprātīga stāstniece T.Pāvele labprāt kavējas pie aizgājušo gadu notikumiem. Viņas stāstījumu vienmēr caurstrāvo labestība, dvēseles gaišums un patiesa inteliģence.

Daudz saulainu pavasaru un veselību jubilārei vēl muzejnieku un arheologu saime.

 

Andris Celmiņš