Konstantīns Kuļejevs

Konstantīns Kuļejevs

Konstantīns Kuļejevs (1880. g. 3./15. jūnijā Kanskā  - ? ) – skolotājs, Daugavpils valsts krievu  ģimnāzijas direktors (1923 – 1935).

K. Kuļejevs dzimis Jeņisejas guberņas Kanskas pilsētā. Topošā pedagoga vecāki bija tirgotājs Stepans (Stefans) Kuļejevs un viņa dzīvesbiedre Darja.

1905. gadā K. Kuļejevs beidza Pēterburgas Garīgās akadēmijas rakstniecības nodaļas zinātnisko kursu ar teoloģijas kandidāta pakāpi. 1906. gadā noklausījās vidusskolas skolotāju kursus Sankt–Pēterburgas universitātē. No 1906. gada 1. novembra sāka strādāt par krievu valodas skolotāju (sākumā – pienākumu izpildītāju) Palangas proģimnāzijā (Kurzmes guberņā).

1910. gadā K. Kuļejevu pārcēla uz Mītavas (Jelgava) sieviešu ģimnāziju par krievu valodas pasniedzēju, bet 1912. gadā uz to pašu amatu Mītavas vīriešu ģimnāzijā. Līdztekus viņš strādāja arī  Vācu muižniecības ģimnāzijā un Kroņa reālskolā

Par nopelniem pedagoģiskajā darbībā K. Kuļejevs tika apbalvots ar Sv. Staņislava 3. pakāpes ordeni (1912) un Sv. Annas 3. pakāpes ordeni (1914).

Kara darbības zonai tuvojoties Mītavai, 1915. gada 13. augustā K. Kuļejevu nosūtīja uz Rēveles (tagad Tallina) Aleksandra ģimnāziju.

1917. gada 28. janvārī K. Kuļejevu pārcēla uz Jurjevas (tagad Tartu) reālskolu par krievu valodas skolotāju, uzliekot viņam arī inspektora pienākumus. Pēc tam, kad vācu karaspēks ieņēma Jurjevu (1918. gada 22. decembrī), K. Kuļejevs pameta pilsētu un pieslējās balto kustībai.

1919. gada  7. martā tika ievēlēts par Permas guberņas Osinskas skolotāju semināra direktoru.

1919. gada 28. jūnijā ar A. Kolčaka valdības tautas izglītības ministra pavēli ieņēma Akmoļinskas apgabala pilnvarotā ministra posteni. Pēc balto armijas atkāpšanās evakuējās uz Irkutsku, kur saglabāja ministra pilnvarotā palīga posteni un līdz 1920. gada 1. jūlijam strādāja par reālskolas vadītāju un krievu valodas skolotāju. Pēc Irkutskas nonākšanas boļševiku rokās K. Kuļejevs vadīja 2. pakāpes 10. skolu.

1921. gada vasarā K. Kuļejevs, īstens sibīrietis, nolēma pamest boļševiku Krieviju un atgriezties nu jau neatkarīgajā Latvijā, kas viņam bija kļuvusi mīļa.

No 1921. līdz 1923. gadam K. Kuļejevs bija Krievu universitātes kursu (KUK) pedagoģijas nodaļas lektors, kur lasīja pedagoģisko mācību vēstures kursu. Bija KUK valdes loceklis.

No 1921. līdz 1923. gadam viņš pasniedza krievu valodu Krievu Tautas universitātē.

No 1922. līdz 1923. gadam viņš bija krievu valodas pasniedzējs Rīgas pilsētas ebreju vidusskolā; psiholoģijas pasniedzējs O. Beateres krievu privātģimnāzijā; krievu valodas pasniedzējs N. Vinzarājas sieviešu ģimnāzijā.

No 1923. līdz 1925. gadam K. Kuļejevs pasniedza Skolotāju vasaras kursos.

1923. gada vasarā viņš piedāvāja savu kandidatūru Daugavpils krievu ģimnāzijas direktora amatam. 1923. gada 1. augustā Konstantīnu Kuļejevu apstiprināja par Daugavpils krievu ģimnāzijas direktoru. 1925. gadā viņš nokārtoja latviešu valodas zināšanu eksāmenu.

Daugavpils krievu ģimnāziju direktors Kuļejevs sekmīgi vadīja 12 gadus. Taču pēc K. Ulmaņa diktatūras nodibināšanās tika uzsākta nacionālo minoritāšu skolu likvidācijas politiku. Viena no pirmajām, kas no tās cieta, bija Daugavpils valsts krievu ģimnāzija. 1935. gadā Konstantīnu Kuļejevu atbrīvoja no direktora amata sakarā ar krievu, poļu un baltkrievu ģimnāziju apvienošanu.

Pēdējais arhīvā atrastais dokuments, kas liecina par K. Kuļejevu, attiecas uz 1940. gada decembri. No tā redzams, ka K. Kuļejevs  ir pretendējis uz pamata vai vidusskolas skolotāja vietu.

Autoru rīcībā šobrīd nav ziņu par K. Kuļejeva turpmāko likteni.

K. Kuļejevs pirmajā laulībā bija precējies ar Anastasiju Kovnacku (1879), ģenerālmajora meitu. 1929. gadā laulība tika šķirta.

Šajā pat gadā K. Kuļejevs stājās laulībā ar Idu – Zinaidu Nikanderi (dz. 1897, pirmās laulības uzvārds – Romanovska). No tās I.-Z. Kuļejevai bija 1911. gadā dzimis dēls Staņislavs Romanovskis.

Informācijas avoti: 

LVVA, 1632.f., 1.apr., 1124. l.

Юбилей К.С. Кулеева. – Сегодня, 1931, 17 ноября.

Konstantīna Kuļejeva foto no Daugavpils novadpētniecības muzeja fondiem. Inv. Nr. 41826.

                                                                                        

Sergejs Coja, Tatjana Feigmane

Ilustrācijas tēmai