Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Abrjutins

Vladimirs Abrjutins

Vladimirs Abrjutins (1872. g. 5./17. maijā Rīgā – 1944. g. 20. oktobrī Rīgā) – skolotājs, Rīgas Krievu universitātes zinību institūta lektors.

1897. gadā Vladimirs Abrjutins absolvējis Garīgo akadēmiju Maskavā. 1897.- 98. gadā viņš studējis Pēterpils Arheoloģijas institūtā. Dažus gadus V. Abrjutins bija dzīvojis Itālijā un apmeklējis lekcijas Romas Universitātē. 1902. gadā viņš atgriezās Krievijā.

No 1902. līdz 1905. gadam Vladimirs Abrjutins pasniedzis Samāras guberņas Sizraņas Garīgajā seminārā. No 1906. līdz 1916. gadam viņš strādājis par skolotāju  un inspektoru Ašhabadas pilsētas vīriešu ģimnāzijā, Vidusāzijā. 1917. gada aprīlī viņš saņēmis norīkojumu ieņemt Buhārā būvētās ģimnāzijas pārziņa amatu. Tomēr V. Abrjutins izvēlējās citu dzīves ceļu: viņš apprecējās ar Mariju Lerhu (dzim.21.10.1885) un apmetās uz dzīvi Maskavā, kur viņa dzīvesbiedrei piederēja privātā ģimnāzija. Gandrīz 5 gadus skolotājs dzīvoja un strādāja Maskavā.  

Kā zināms, tolaik Krievijā, pēc lielinieku 1917. gada Oktobra apvērsuma, bija izveidojusies inteliģencei visai naidīga politiskā situācija, kas piespieda dzīvesbiedrus meklēt sev citu, piemērotāku dzīvesvietu. Par šādu dzīvesvietu izrādījās Latvija, jo saskaņā ar tā laika Latvijas pavalstniecības likumu, gan Vladimiram Abrjutinam, gan viņa dzīvesbiedrei Marijai bija likumīgas tiesības iegūt Latvijas pavalstniecību.

Rīgā Marija Lerha-Abrjutina tulīt pat atklāja privāto pamatskolu (Meža ielā 4, netālu no Svētās Trijādības Pārdaugavas dievnama), šī skola darbojās līdz pat  1933./34. mācību gadam, bet nespēja pārdzīvot ekonomisko krīzi. Šīs skolas pārzinis bija Vladimirs Abrjutins.

Tomēr krievu sabiedrībai Vladimira Abrjutina vārds ir vairāk pazīstams saistībā ar to, ka viņš bijis Krievu universitātes kursu pasniedzējs - vēlāk šie kursi tika pārveidoti par Krievu universitātes zinību institūtu. Šajā mācību iestādē viņš ieņēmis lektora amatu. Viņš lasīja šādus kursus: „Bērnu psiholoģija”, „Krievu literatūras vēsture” («История русской литературы»); kā arī vadīja nodarbības grieķu, krievu un baznīcslāvu valodās. 1930. gadu vidū viņš aizgāja pensijā.

Vladimirs Abrjutins ir miris 1944. gada 20. oktobrī Rīgā.

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apr., 6509. l.;

LVVA, 2996. f., 1. apr., 3159. l.

С. Цоя. Русский институт университетских знаний в межвоенной Латвии. – Seminarium Hortus Humanitatis. – Альманах XXXII. – Рига, 2013.