Oļegs Peka

Oļegs Peka (1966. g. 1. septembrī Rīgā, Latvijas PSR) – žurnālists, radio ētera vadītājs, vēsturnieks-arhīvists.

Oļega vectēvs – Pēteris Peka (1892–1965) bija sarkanais latviešu strēlnieks, pēc Pilsoņu kara beigām viņš kalpojis par ierēdni Padomju Krievijā un veidojot karjeru, kļuvis Irkutskā par kantora «Rezinosbit» vadītāju.1938. gada 5. septembrī, izvērsto staļinisko masu represiju laikā, viņš tika arestēts saskaņā ar Krimināllikuma 58. pantu, taču pēc gada lieta tika slēgta un Pēteris Peka atbrīvots. 1945. gadā viņš atgriezies Latvijā kopā ar savu sievu Aleksandru Peku (1905–1998), ar kuru bija iepazinies strādājot Sibīrijā. Viņa dēls – Valērijs Peka (1939–1985) – Oļega tēvs, strādājis par programmēšanas inženieri; Oļega māte – Judīte Peka (1949–2023) strādājusi bibliotēku kolektorā, pasūtot jaunas grāmatas un izplatot tās dažādās Latvijas kultūras iestādēs.

Oļegs Peka mācījies Rīgas 12. vidusskolā ar padziļinātu vācu valodas apguvi. Vēlāk šo skolu sāka saukt par Herderschule. Skolas izvēle bija saistīta ar to, ka Oļega vecāmāte mātes līnijā pēc izcelsmes bija vācbaltiete.

Vecākajās klasēs aizraušanās ar rokgrupas “The Beatles” daiļradi noveda pie tā, ka Oļegs patstāvīgi bija apguvis angļu valodu.

Oļegs Peka atceras, ka vecāku mājās vienmēr bija daudz grāmatu, tai skaitā arī vēsturē (tā bija tēva aizraušanās), un vēl viņam bija ļoti aizrāvusies ar šo priekšmetu skolotāja, Maskavas augstskolas absolvente. Tieši šī kombinācija noveda jaunekli pie lēmuma studēt Maskavas Valsts Vēstures un arhīvu institūtā, turklāt “nacionālajiem kadriem”, pie kuriem piederējis arī latviešu strēlnieka Pekas mazbērns, bija paredzēta iestājeksāmenu kārtošana republiku galvaspilsētās pēc dzīvesvietas, un Latvijai ik gadu tika piešķirtas divas vietas. Tāpēc konkurss nebija liels salīdzinājumā ar to, kādu nāktos izturēt abiturientam Maskavā.

1983. gadā Oļegs Peka tika uzņemts Maskavas Valsts Vēstures un arhīvu institūta pirmajā kursā, šeit liels uzsvars tika likts uz darbu ar arhīvu dokumentiem. Studiju gadi, kā parasti, kļuvuši viņam neaizmirstami daudzu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, viņš piedalījies zinātniskajos pulciņos, kurus vadījusi pazīstamā Viduslaiku vēstures pētniece Natālija Basovska un akadēmiķis Sigurds Šmits – slavenā polārpētnieka, “Lielās Padomju Enciklopēdijas” galvenā redaktora Oto Šmita dēls (kā arī pazīstamā Latvijas kardiologa Andreja Ērgļa tēvocis).

Otrkārt, tajos laikos Maskavā virmojusi vērienīga kultūras un sabiedriskā dzīve. Teātru apmeklējumi, kino klasikas baudīšana, virspriestera t. Aleksandra Meņa lekcijas piešķīrušas studentu dzīvei neparastu šarmu un paplašinājušas redzesloku.

Treškārt, kopā ar citiem studentiem viņš vērojis, kā Maskavas Valsts Vēstures un arhīvu institūts kļūst arvien populārāks jauniešu vidū tā rektora, viena no “pārbūves” iniciatoriem, Jurija Afanasjeva vadībā.

1988. gadā Oļegs Peka ar izcilību absolvējis institūtu un saņēmis uzaicinājumu uz klātienes doktorantūru, sagatavojis un aizstāvējis disertāciju tēmā “Arhīvi un arhīvu dokumenti padomju sabiedrības politiskajā dzīvē 1920. un 30. gados”. Viņa zinātniskais vadītājs bija Boriss Ilizarovs.

“Disertācijā es centos parādīt, kā arhīvu dokumenti tika izmantoti politiskajā cīņā par varu, kā ar Staļina uzvaru piekļuve arhīviem praktiski tika slēgta (tie tika nodoti IeTK jeb NKVD pārziņā),” skaidro Oļegs.

1991. gadā O. Pekam tika piešķirts vēstures zinātņu kandidāta grāds, un tajā pašā gadā viņš atgriezies dzimtenē, Rīgā.

Jauno vēsturnieku pieņēma darbā par nodaļas vadītāju Latvijas PSR Valsts arhīvā, kas tajā pašā gadā kļuva par Latvijas Republikas Valsts arhīvu. Šajā laikā sadzīvē strauji ienāca datortehnika, un O. Peka pārliecinājis vadību iegādāties pirmos datorus arhīva darbiniekiem. Pabeidzis darbu pie Arhīva fondu īsā ceļveža, viņš iniciējis to digitalizāciju. Tādējādi 1993. gadā Latvija bija viena no pirmajām, kas arhīva iestādē izveidoja programmu, kas nodrošina vienotu bāzi par fondu krājumiem. Oļegs nožēlo, ka nav sagatavojis doktora disertāciju šajā tēmā, taču... No arhīva viņam nācās aiziet principiālu apsvērumu dēļ.

1990. gados Oļegs Peka atklāja sevī žurnālista-kinokritiķa talantu. Noderēja Maskavas kinoteātra “Iļļuzion” skola, kur Peka iepazinis visu pasaules kinoklasiku un ieguvis nenovērtējamas iespējas salīdzināt kinomākslas stilus, scenārijus un dažādu autoru mākslinieciskos paņēmienus. Sākumā viņš šīs prasmes pielietojis žurnālā “VideoRevju”, bet pēc tam – laikrakstā “Ekran”, kas kļuva par topošās legālās kinofilmu iznomāšanas flagmani. Kad tika nolemts izmantot radiopārraides kinolaikraksta popularizēšanai, MIX FM ēterā tapa programma par kinomākslu “Cinema”. Tā tika raidīta ar pārtraukumiem 27 gadu laikā un varētu pretendēt uz ilgmūžības rekordu, lai gan tas nav oficiāli fiksēts.

2000. gadā Oļegs Peka kļuva par štata radio darbinieku, ieņemot programmu direktora un rīta ētera vadītāja amatu. Vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu viņš ir veltījis šai Latvijas žurnālistikas nozarei un turpina savu profesionālo darbību, neskatoties uz sociālo tīklu, podkāstu un mākslīgā intelekta parādīšanos.

No 2024. gada viņš gatavo arī apskatus par jaunizdotajiem literāriem darbiem krievu grāmatu tīklā “Polaris” un kā vadītājs piedalās lasītāju klubā, lasot lekcijas par labākām grāmatām un izcilākiem rakstniekiem.

Iecienītākais:

Kino: “Man patīk Čaplina filmas, esmu apburts ar Hičkoku, sajūsminos par Antonioni un mans kultūras kods ir [..] Tarkovska filma “Solāris”.”

Daiļliteratūra: “No autoriem-klasiķiem tie ir Gogolis un Dikenss, no fantastiem – Staņislavs Lems un brāļi Strugacki, no garīgi tuviem – Dimā un Igo, īpaši viņa romāns “Nožēlojamie” – kliedziens par netaisnību. Ļoti patīk Romēna Garī “Solījums rītausmā”.”

Apbalvojumi:

Aleksandra Popova prēmija;

Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes balva par programmu «Peredelkino», kurā stāstīts par kaverversijām un veco dziesmu jauno dzīvi;

Prēmija «Jantarnoje pero» par interviju sēriju radio «Baltkom».

Ludmila Pribiļska

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Informācijas avoti:

Biogrāfija: https://mixnews.lv/author/pekaoleg/

Oļega Pekas intervija radio «Baltkom» programmā «Ļičnoje utro», 2015. gada 10. aprīlī. https://www.youtube.com/watch?v=e7QLitYhmbk

Bezmaksas lekcijas: https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/hobbi-i-uvlechenija/21.03.2023-v-rige-ustraivayut-besplatnuyu-lekciyu-o-serloke-xolmse.a501744/ 

“Polaris” tīkla grāmatu klubs:  https://www.youtube.com/c/polarislvknigalv/videos