Ludmila Pribiļska

Ludmila Pribiļska (1960. g. 27. jūnijā Hantimansijskā, Krievijas PFSR) – žurnāliste un izdevēja.

Ludmila Pribiļska ir dzimusi ģimenē, kura bija iesakņojusies Sibīrijā. Ir zināms, ka pirmais no identificētajiem priekštečiem tēva līnijā bija Andrejs Pribiļskis (Andžejs Pršibiļskis), kurš, saskaņā ar Sv. Sinodes arhīva dokumentiem, 1772. gadā lūdzis atļauju pāriet pareizticībā. Iespējams, viņš bija konfederātu kustības dalībnieks, kuri aizstāvējuši Polijas neatkarību, par ko arī tika izsūtīts uz mūžīgo nometinājumu Sibīrijā.

Ludmilas vecaistēvs – Panteleimons Pribiļskis (1898–1966) bijis pazīstams ekonomists; tēvs – Boriss Pribiļskis (1919–1972) – Otrā pasaules kara dalībnieks, visu turpmāko dzīvi strādājis žurnālistikā, tostarp radiožurnālistikā. Māte – Zinaīda Pribiļska (1926–1985) arī bija žurnāliste.

No agrīnas bērnības Ludmila augusi radošajā atmosfērā, kas valdījusi ģimenē. Mācības skolā viņai padevās viegli. Nav brīnums, ka vidusskolu viņa absolvējusi ar zelta medaļu. Kad radās jautājums, kur tad turpināt mācības, izvēle krita par labu žurnālistikai un Maskavas Valsts universitātei (MVU). Daudzi neticēja, ka jauniete no nelielas Sibīrijas pilsētas spēs konkurēt ar Maskavas elites bērniem. Tomēr Ludmila spoži nokārtoja eksāmenus, izturēja konkursu un kļuva par M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātes studenti. Turklāt atklājies arī viņas augstais angļu valodas prasmes līmenis, kas tika iegūts mācoties Hantimansijskā. Tas devis viņai iespēju nokļūt augstākajā valodas prasmju pilnveidošanas grupā. Būdama studente, Ludmila Pribiļska specializējās televīzijas žurnālistikas jomā. 1982. gadā Ludmila Pribiļska ar sarkano diplomu absolvējusi Maskavas Valsts universitāti.

Tad radās jautājums par iekārtošanos darbā. Tajā laikā Ludmilas brālis – Jurijs Pribiļskis studējis Rīgā, Rīgas Civilās Aviācijas inženieru institūtā, un pēc studiju beigšanas viņš tika atstāts Aviācijas tehnikas remonta tehnoloģijas katedrā, kuru vadījis Haims Kordonskis. Ludmila ne reizi vien bija braukusi pie brāļa. Rīga viņai iepatikusies. Laikā, kad viņa absolvēja universitāti, brālim jau bija dzīvoklis, t.i. jautājums par dzīvesvietu bija atrisināts. Tādējādi 1982. gadā Ludmila Pribiļska saistīja savu likteni ar Rīgu.

Rīgā viņa atrada arī savu personīgo laimi, apprecoties ar savu novadnieku Rafaelu Agiševu, kurš studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad – Rīgas Tehniskā universitāte).

Pirmais mēģinājums iekārtoties darbā Latvijas Televīzijā bijis neveiksmīgs – viņai tika atteikts latviešu valodas nezināšanas dēļ. Taču otrais mēģinājums bija veiksmīgs. Ludmila Pribiļska tika pieņemta darbā laikraksta "Советская Латвия"/ «Sovetskaja Latvija» Lauksaimniecības nodaļā. Ludmilas kā žurnālistes izsmalcinātais stils un spēja ātri uztvert informāciju patikuši galvenajam redaktoram, un viņš nolēmis pieņemt darbā jauno speciālisti, neskatoties uz pastāvošo praksi – pieņemt tikai tos, kas jau sevi apliecinājuši citos preses izdevumos.

Nenovērtējamo palīdzību Ludmilas tapsanā par žurnālisti sniedzis Lauksaimniecības nodaļas vadītājs Pjotrs Antropovs. Pēc pāris gadiem L. Pribiļska tika iecelta korespondenta amatā un nostrādāja šajā laikrakstā gandrīz vai 20 gadus, līdz tas tika slēgts 1991. gada rudenī.

No 1991. gada vasaras līdz 1992. gada sākumam Ludmila Pribiļska strādājusi jaunizveidotajā avīzē «Baltijskij obozrevateļ». Viņa rakstījusi aprakstus arī ilustrētajiem žurnāliem, tostarp, žurnālam «Lilit». No 1992. līdz 1995. gadam viņa bija avīzes «Biznes&Baltija» redaktora vietniece. Tajā pašā laikā Ludmila kopā ar dzīvesbiedru Rafaelu Agiševu izveidoja iknedēļas laikrakstu «Biznes-Šans», kuram viņi veltīja 10 gadus no sava mūža.

No 2003. gada un līdz pat šai dienai (2025. g.) Ludmila Pribiļska ir žurnāla «Biznes Klass!» galvenā redaktore. No 2019. līdz 2022. gadam viņa vadījusi pārraides «Radio Baltkom». 

Ludmila Pribiļska ir politiskās partijas «Suverēnā Vara» biedre. 

Ludmilas Pribiļskas kredo: «Vārdam “neiespējami” nav vietas manā leksikonā.»

(Napoleons Bonaparts)

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Vecāki un ģimenes locekļi:

Tēvs – Boriss Pribiļskis (1919–1972) – žurnālists, redaktors, viens no Hantimansijskas novada radio un televīzijas dibinātājiem.

Māte – Zinaīda Pribiļska (1926–1985) – žurnāliste un redaktore, Omskas upju kuģniecības skolas Hantimansijskas vakara un neklātienes filiāles vadītāja.

Vīrs – Rafaels Agiševs (dz. 1959. g.) – uzņēmējs un izdevējs.

Dēls – Dmitrijs Agiševs (dz. 1988. g.) – Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvents, vokālists. 

Meita – Jevgeņija (dz. 1984. g.) – juveliermāksliniece. 

Meita – Aļona Agiševa (dz. 2000. g.) – Latvijas Mākslas akadēmijas studente. 

Māsa – Marija Svetļičnaja – ārste Hantimansijskā, KF.

Brālis – Jurijs Pribiļskis (dz. 1948. g.) – aviokonstruktors, daudzu vieglo lidaparātu, lidaparātu uz gaisa spilvena un bezpilota lidaparātu konstrukciju izgudrotājs. Dzīvo Žukovskā (Maskavas apgabals, KF). 

Tēvocis – Jurijs Pribiļskis (1926–2010) – profesors, vēstures zinātņu doktors. Toboļskas pilsētas Goda pilsonis (1987. g.), dzīves laikā viņa vārdā nosaukta iela šajā pilsētā.