Sākumlapa > Tēmas > Personas
Andrejs Petrovs

Andrejs Petrovs

Andrejs Petrovs (11.09.1958, Sahalīnas apgabals - 01.07.2014, Rīga) -  publicists un literatūrzinātnieks.

Andrejs Petrovs dzimis Sahalīnas apgabala Korsakovā. Kad zēnam bija divi gadi, ģimene pārcēlās uz Rīgu. Viņi dzīvoja līdzās Viesturdārzam, ko Andrejs vienmēr paturēja siltā atmiņā. Viņš beidza Rīgas 13. vidusskolu, pēc tam studēja Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, kur uzrādīja arī labus sportiskos rezultātus, un tika iekļauts augstskolas futbola izlases komandā. Pēc universitātes beigšanas mācīja krievu valodu un literatūru latviešu skolā, pasniedza antīko literatūru Krievijas augstskolas Latvijas filiālē, darbojās žurnālistikā. Strādāja par nedēļas izdevuma „Subota”/«Суббота» korespondentu un laikraksta „Vesti”/«Вести» redaktora vietnieku. Tika augstu vērtēts korektoru ģildē – kolēģi zināja, ka Petrova rediģētos rakstus vairs nevajadzēja labot, tos uzreiz droši varēja sūtīt uz tipogrāfiju.

Garīgā kultūra, vēsture un poēzija viņu interesēja vairāk par politiku un finanšu jautājumiem. Par Andreja Petrova mūza darbu pelnīti tiek uzskatīts tematiskais krājums divos sējumos „Tā nebija nejauša tikšanās. Krievu dzeja no Gavriila Deržavina līdz Dmitrijam Bikovam”, kas nāca klajā Rīgā 2011. gadā. Krājumam bija izveidota pārdomāta un uzskatāma struktūra: vienu lappusi aizņēma Andreja Petrova raksts par dzejnieku, otru – konkrētā autora dzejolis. Un tā – par vairākiem simtiem dzejdaru. Priekšvārdā Andrejs Petrovs rakstīja: „Veidot dzejas krājumu, ko lasītājs nu tur savās rokās, pamudināja.... laikraksta rubrika 2006. gada septembra sākumā uz nedēļas izdevumu „Rakurss”/«Ракурс» atnāca jūsu padevīgais kalps un piedāvājās kļūt par rubrikas „Krievu dzeja” autoru. Mana ideja bija šāda: katrā laikrakstā numurā nopublicēt vienu dzejoli no kāda autora – gan populāra, gan nepelnīti aizmirsta – radošā mantojuma. Pēc nelielas šaubīšanās (kurš gan mūsdienās lasa dzejoļus?) redakcija piekrita atklāt jauno rubriku. Tās parādīšanos laikraksta kultūras lappuses ievadraksts pamatoja šādi: „Jauno rubriku „Krievu dzeja” tās vadītājs rada ar nesatricināmu pārliecību par to, ka izvēlētajiem dzejoļiem nav nepieciešams skaidrojums par to, kāpēc tie nākuši klajā… Atlases galvenais kritērijs – autoru poētiskais talants un/vai viņu īpašā vieta tai kultūras vidē, ko dēvējam par krievu poēziju.”

Savukārt nelielajā izdevniecības priekšvārdā teikts: „Pat tad, ja jūs esat absolūti vienaldzīgs pret poēziju un pēdējoreiz dzeju lasījāt skolas laikā, šai grāmatai, vienalga, jāparādās jūsu mājās… Bet tiem, kuri jau sen un cieši iekļāvušies poētiskajā lasītāju pasaulē, noteikti nebūs garlaicīgi: krājuma sastādītājs Andrejs Petrovs garantē jums jaunus vārdus, dzejas rindas, detaļas.”

Andrejs Petrovs aizgāja no dzīves pēc smagas slimības 2014. gada 1. jūlijā. Apglabāts Pļavnieku kapos Rīgā.

Aleksandrs Gurins