Aleksijs Kolosovs

Aleksijs (Aleksejs) Kolosovs (1864. g. Cēsu apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1935. g. 2. martā Rīgā, Latvijas Republikā) – virspriesteris.

Aleksejs Kolosovs ir dzimis 1864. gadā Vendenes/ Cēsu apriņķa Bučauskas muižā, Nikolaja Kolosova ģimenē. A. Kolosovs absolvēja Rīgas Garīgo semināru, pēc tam kalpoja par psalmotāju un ieņēma skolotāja amatu Alūksnēs Svētās Dzīvudarošās Trijādības baznīcas draudzē, vēlāk - Suntažu Kristus Apskaidrošanās baznīcas draudzē (kopš Otrā pasaules kara šī baznīca nedarbojas, un mūsdienās Ogres novada Suntažu pagasta Suntažos ir saglabājušās tikai tās drupas – tulk. piez.)

1890. gada 14. oktobrī Aleksiju Kolosovu iesvētīja par priesteri un iecēla par jaunizveidotās Krapes Svētā sirdsskaidrā Arsēnija Lielā baznīcas pārzini. Viņš ieguldīja lielu darbu Krapes baznīcas draudzes dzīves izveidošanā: dievnama ēkas, klēra mājas un draudzes skolas celtniecībā, kapsētas ierīkošanā. 1903. gadā tēvu Aleksiju Kolosovu pārcēla kalpot uz Limbažu Kristus Apskaidrošanās baznīcu.

1906. gadā pareizticīgais priesteris t. Aleksijs atbalstīja revolucinārās kustības dalībniekus. Pirmā pasaules kara laikā, kad valsts iestādes un daļa iedzīvotāju bija evakuēti, t. Aleksijs Kolosovs palika kopā ar saviem draudzes locekļiem, pārciešot kara laika grūtības.

Tēvs Aleksijs vadīja Limbažu Kristus Apskaidrošanās baznīcas draudzi līdz 1930. gadam, kad, nosvinējis savas svētkalpošanas 40 gadu jubileju, veselības stāvokļa dēļ bija spiests to atstāt un doties pelnītā atpūtā.

Virspriesteris Aleksijs Kolosovs ir miris 1935. gada 2. martā Rīgā, apbedīts Limbažos.

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avoti:

Уход А. Колосова. Сегодня. 1930. № 285. С. 8;

Прот. А. Колосов. Сегодня вечером. 1935. № 53. С. 3;

Протоиерей А.Н. Колосов. Вера и жизнь. 1935. № 4. С. 92–93.

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis