Aleksejs Kolosovs

Aleksejs Kolosovs (1864. g. Cēsu apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1935. g. 2. martā Rīgā, Latvijas Republikā) – virspriesteris.

Aleksejs Kolosovs dzimis 1864. gadā Bučauskas muižā Cēsu apriņķī. Viņš beidza Rīgas Garīgo semināru un ieņēma psalmotāja–skolotāja amatu Alūksnē, vēlāk Suntažu draudzē. 1890. gada 14. oktobrī A. Kolosovu iesvētīja par garīdznieku un iecēla par jaunizveidotās Krapes draudzes priekšsēdētāju. Viņš ieguldīja lielu darbu Krapes draudzes dzīves izveidošanā: baznīcas, klēra mājas un draudzes skolas celtniecībā, kapsētas ierīkošanā. 1903. gadā A. Kolosovu pārcēla uz Limbažu baznīcu. 1906. gadā priesteris atbalstīja revolucinārās kustības dalībniekus. Pirmā pasaules kara laikā, kad valsts iestādes un daļa iedzīvotāju bija evakuēti, A. Kolosovs palika savā amatā, kopā ar saviem draudzes locekļiem pārciešot kara laika grūtības. Viņš vadīja Limbažu draudzi līdz 1930. gadam, kad, nosvinējis savas svētkalpošanas 40 gadu jubileju, veselības stāvokļa dēļ bija spiests to atstāt un doties pelnītā atpūtā.

Virspriesteris Aleksejs Kolosovs miris 1935. gada 2. martā Rīgā, apbedīts Limbažos.

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avoti:

Уход А. Колосова. Сегодня. 1930. № 285. С. 8;

Прот. А. Колосов. Сегодня вечером. 1935. № 53. С. 3;

Протоиерей А.Н. Колосов. Вера и жизнь. 1935. № 4. С. 92-93.

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis