Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vasilijs Kņazevs

Vasilijs Kņazevs

Virspriesteris  Vasilijs Kņazevs (1817. g. 22. janvārī Pleskavas guberņā – 1903. g. 21. maijā Rīgas jūrmalā) – Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles pirmais pārzinis.

Visilijs Kņazevs ir dzimis Pleskavas eparhijas lauku diakona ģimenē. Izglītību ieguva Pleskavas Garīgajā seminārā. 1843. gadā viņš beidza Sanktpēterburgas Garīgo akadēmiju, pēc trim gadiem viņam piešķīra teoloģijas maģistra grādu. Kopš 1843. gada Pleskavas Garīgajā seminārā viņš mācīja Baznīcas un Bībeles vēsturi, kanoniskās tiesības un baznīcas arheoloģiju.  1843. gadā viņu iesvētīja par mācītāju. 1849. gadā – iecēla par Porhovas pilsētas katedrāles pārzini un garīgās skolas rektoru, tolaik viņš sāka piedalīties Pleskavas eparhijas pārvaldē.

1852. gadā Vasilija Kņazeva garīgā darbība piesaistīja Rīgas arhibīskapa Platona (Gorodeckis, Rīgas un Jelgavas arhibīskaps 1848.–1867. gadā) uzmanību un viņš aicināja V. Kņazevu kļūt par Rīgas katedrāles (līdz 1884. gadam tā bija Rīgas Pētera un Pāvila baznīca, vēlāk – Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle) virsmācītāju.  1852. gada 28. augustā (visi datumi minēti pēc Jūlija kalendāra) saskaņā ar Svētākas Sinodes rīkojumu  tēvu Vasiliju apstiprināja par Rīgas garīgās konsistorijas locekli. Šo amatus viņš pildīja līdz 1899. gada 6. martam, kad pēc viņa lūguma daudzo gadu un sliktās veselības dēļ viņu  atskaitīja no konsistorijas, bet 1902. gada 7. septembrī viņu atbrīvoja no pienākumu pildīšanas.

Tēvs Vasilijs bez šiem minētajiem pildīja arī vēl  citus pienākumus: kopš 1865. gada viņš pārbaudīja, kā notiek Svēto Rakstu mācīšana Rīgas mācību iestādēs; bija Rīgas Garīgā semināra valdes loceklis; 1877. gadā bija Rīgas Garīgā semināra ēkas celtniecības pārraudzības komisijas loceklis; viņš vadīja komisiju, kas bija atbildīga par  veco skolas ēku un jaunu ēku celtniecību Rīgas eparhijā; bija Rīgas eparhijas ziņu un citu Baltijas novadā krievu valodā iznākošo baznīcas izdevumu cenzors un pildīja vēl citus pienākumus.

Vasilijs  Kņazevs bija apbalvots ar visiem garīgajiem apbalvojumiem, arī ar Sv. Annas 1. šķiras ordeni. 1884. gadā viņu apbalvoja ar krusta gredzenu, izrotātu ar dārgakmeņiem. Viņam bija piešķirts arī bronzas krusts uz Sv. Vladimira lentes un šī pati medaļa arī uz Annas lentes, šie apbalvojumi bija nodibināti Krimas kara piemiņai.

Vasilijs Kņazevs bija precējies, ģimenē auga meita.  Viņš nomira 1903. gada 21. maijā vasarnīcā Rīgas jūrmalā. Apglabāts Rīgas Pokrova kapos.

Informācijas avoti:

1)      Видякина С. Василий Сергеевич Князев, протоиерей// «Покровское кладбище. Слава и забвение». Сборник статей.  Видякина С., Ковальчук С. (сост.). Рига: Multicentrs, 2004. С. 55–57;

2)      Протоиерей Василий Сергеевич Князев// Рижские епархиальные ведомости, 1903 год, № 12–13, с. 570–575;

3)      Слово сказанное протоиереем В. Плиссом при отпевании бывшего кафедрального протоиерея Василия Сергеевича Князева 26 мая 1903 года// Рижские епархиальные ведомости, 1903 год, № 12–13, с. 576–581.

Tekstu sagatavoja  Sergejs Coja