Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Makedonskis

Nikolajs Makedonskis

Nikolajs Makedonskis (22.01.1865, Valkas apr. – 3.06.1954, Rīgā) – ar mitru apbalvotais protoijerejs, Ticības Mācības un latviešu valodas pasniedzējs.

Nikolajs Makedonskis ir dzimis 1865. gada 22. janvārī Valkas apriņķa Galgavas pagastā. Viņa tēvs Aleksandrs Makedonskis (1826 – 1896) kalpoja par psalmotāju (ķesteri) Galgavas Jāņa Priekšteča (Предтеченская) baznīcā. Šīs ģimenes četri dēli – Konstantīns, Platons, Aleksandrs un Nikolajs – veltīja savu mūžu kalpošanai Pareizticīgajā Baznīcā.

1887. gadā Nikolajs absolvēja Rīgas Garīgo semināru. Pēc semināra absolvēšanas viņš kalpoja par psalmotāju dažādās Vidzemes draudzēs (Grostonā, Nītaurē, Cēsīs). 1898. gada 14. decembrī Rīgas un Mītavas arhibīskaps  Agafangels (Preobraženskis) iesvētīja viņu par diakonu un norīkoja kalpot uz Tukuma draudzi. 1899. gada 30. decembrī Nikolajs Makedonskis tika iesvētīts par ijereju (mācītāju) un norīkots uz Pirisāras draudzi. 1906. gada 24. septembrī viņš tika pārcelts uz Sausnejas draudzi, bet 1912. gada 1. oktobrī – uz Ikšķiles draudzi. Pirmais pasaules karš piespieda tēvu Nikolaju izceļot no Dzimtenes. 1915. gada 6. oktobrī viņš tika iecelts par kapelānu, bet kopš 1918. gada oktobra kalpoja par mācītāju Jejskas ķieģeļu  rūpnīcas baznīcā Kubaņā.

Pēc atgriešanās Latvijā, no 1922. gada janvāra līdz 1945. gada maijam tēvs Nikolajs bija Rīgas Kristus Apskaidrošanās (Преображенская) baznīcas virspriesteris. 1922. gada beigās viņš tika iesvētīts par protoijereju. Tēvs Nikolajs kalpoja arī Ikšķīles draudzē, un kopš 1939. gada septembra kalpoja arī Baldones draudzē. 1936. gada 14. jūlijā notika Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vispārējā sapulce – tēvs Nikolajs Makedonskis tika ievēlēts par Sinodes locekli. Viņš bija garīdznieku grupas sastāvā, kurai tika uzticēts uzdevums izstrādāt jaunus LPB Statūtus.  

Visu savu mūžu tēvs Nikolajs Makedonskis darbojās tautas izglītības jomā  – viņš sāka strādāt par skolotāju jau tad, kad kalpoja par psalmotāju dievnamā.  Pirmā pasaules kara laikā, būdams evakuācijā, tēvs Nikolajs pasniedza Jejskas pilsētas skolā (Kubaņā). Kopš 1922. gada tēvs Nikolajs pasniedza Ticības Mācību un latviešu valodu dažādās Rīgas skolās. Skolotāja Nikolaja Makedonska personīgā lieta tiek glabāta LVVA Izglītības ministrijas Cenzu komisijas fondā. Tēvs Nikolajs bija skolotājs Natālijas Bogojavļenskas privātajā skolā, Sarkandaugavas 10. pamatskolā. Starp citu, Latvijas Izglītības ministrijas Krievu nodaļas fondā Sarkandaugavas 10. pamatskolas lietā (LVVA,  2125.f., 1.apr., 573 l.) iz saglabājies protoijereja Nikolaja Makedonska iesniegums, kurā mācītājs rakstīja: «Pazemīgi lūdzu apstiprināt mani par Sarkandaugavas krievu pamatskolas latviešu valodas pasniedzēju, jo Skolu departaments piešķīra man sešu klašu pamatskolas skolotāja tiesības. Termiņapliecība № 3974 tika izdota 1922. gada 11. septembrī. Nikolajs Makedonskis. Rīgā, 1923. g. 13. augustā.»

Tēvs Nikolajs skaitījās par skolotāju arī 3., 5. un 9. pamatskolās. No 1922. gada 1. septembra līdz 1937. gada augustam viņš strādāja par Ticības Mācības pasniedzēju Rīgas Valsts krievu ģimnāzijā. Grīdznieks pasniedza Ticības Mācību arī Rīgas baltkrievu 1. un 2. pamatskolās.  

Vairāk nekā desmit gadus par Kristus Apskaidrošanās dievnama aktīvu draudzes locekli bija Elpidifors Tihonickis (1875 – 1942) – pazīstamais pedagogs, kas strādāja Rīgas krievu, ebreju un latviešu skolās. Kopš  1930. gadu sākuma Elpidifors Tihoņickis bija šīs draudzes Revīzijas komisijas loceklis. Tihoņicki dzīvoja Debesbraukšanas ielā 19. Tihoņicku ģimeni saistīja ciešas draudzīgas attiecības ar tēvu Nikolaju, kurš bija laulājis Elpidiforu Tihoņicki un skolotāju Mariju Lange Kristus Apskaidrošanās dievnamā 1929. gada 30. oktobrī, tāpēc Tihoņicku ģimene pastāvīgi apmeklēja tieši dievnamu Sarkandaugavā un aktīvi piedalījās šā dievnama draudzes dzīvē.  

1944. gada 17. augustā Rīgas bīskaps Joans (Garklavs) izdeva rīkojumu par tēva Nikolaja Makedonska atstādināšanu no Rīgas Kristus Apskaidrošanās dievnama virspriestera amata un viņa pārcelšanu uz Sv. Ņevas Aleksandra dievnamu, tomēr saglabājot viņa pārziņā arī Apskaidrošanās draudzi. Vācu nacistu okupācijas laikā tēvs Nikolajs ieņēma Latvijas Eparhijas Eparhiālās Padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. 1944. gada septembrī, pirms savas došanās evakuācijā uz Rietumiem, bīskaps Joans (Garklavs) iecēla Nikolaju Makedonski par eparhijas pagaidu pārvaldnieku. Kopš 1945. gada 12. marta protoijerejs Nikolajs Makedonskis sāka izpildīt Eparhiālās Padomes priekšsēdētāja, tas ir, Latvijas Eparhijas lietu pārvaldnieka pienākumus.

Ilgus gadus kalpojot Pareizticīgajā Baznīcā, tēvs Nikolajs Makedonskis tika apbalvots ar visiem mācītāju apbalvojumiem, ieskaitot vāli (12.06.1931),  mitru (27.10.1942) un krūšu krustu no Krievijas Pareizticīgās Baznīcas  Sv. Sinodes (26.06.1917), kā arī viņš tika iesvētīts par protoijereju (02.01.1923).

Protoijerejs Nikolajs Makedonskis miris 1954. gada 3. jūnijā, apbedīts Rīgas Pokrova kapos.

Svetlana Kovaļčuka

Ilustrācijas tēmai