J­ānis Namnieks

Jānis Namnieks (1881. g. 20. septembrī Madonas apriņķī, Krievijas impērijā – 1942. g. 8. maijā, Ziemeļurālu nometnā, Krievijas PFSR) – virspriesteris.  

Jānis Namnieks ir dzimis Madonas apriņķa Medzūlas pagastā, latviešu zemnieku ģimenē. 1905. gadā viņš absolvējis Rīgas Garīgo semināru.  

J. Namnieks pasniedzis Aderkašos, Jēkabpilī, Ilūkstes Garīgajā skolā. 1912. gadā viņš ticis iesvētīts par pareizticīgo priesteri un norīkots kalpot uz Ļaudonas pareizticīgo dievnamu.

1917.-1918. gadā tēvs Jānis bija Viskrievijas Baznīcas koncila delegāts no Rīgas eparhijas.

Starpkaru laikposmā tēvs Jānis kalpojis virknē dievnamu provincē. No 1938. gada viņš kalpojis Rīgas Katedrālē un vienlaicīgi bijis Rīgas garnizona mācītājs.  

1940. gada 25. septembrī padomju specdienestu spiediena ietekmē tēvs Jānis ticis atbrīvots no garīgās kalpošanas, pēc tam viņš dzīvojis vecāku mājās Madonas apriņķī.

1941. gada 16. jūnijā Jānis Namnieks tika arestēts, viņam izdevās bēgt, bet tomēr viņš tika notverts. Viņš miris no tuberkulozes 1942. gada 8. maijā  Ziemeļurālu labošanas darbu nometnē.       

Informācijas avots:

Священник Голиков Андрей и Фомин Сергей. Кровью убеленные: Мученики и исповедники Северо-Западной России и Прибалтики (1940-1955). Москва: Паломник, 1999. 95.-96. lpp.