Nikolajs Perehvaļskis

Nikolajs Perehvaļskis (1874. g. 12. martā Rjazaņas guberņā, Krievijas impērijā – 1966. g. 15. maijā Ņujorkā, ASV) – protopresbiters.

Nikolajs Perehvaļskis ir dzimis 1873. gada 12. martā. Viņa tēvs – Andrejs Perehvaļskis bija Rjazaņas eparhijas Skopinas apriņķa Jermolovas ciema baznīcas priesteris (no 1878. gada – Dankovas apriņķa Krugloje ciema).

1894. gadā Nikolajs Perehvaļskis absolvēja Rjazaņas Garīgo semināru un 1898. gadā – Kazaņas Garīgo Akadēmiju.

1899. gada 1. novembrī Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē Nikolajs Perehvaļskis tika iesvētīts par diakonu, dienu vēlāk Svētā Aleksija, Dieva cilvēka klosterī viņš tika iesvētīts par priesteri. Pēc tam t. Nikolajs norīkots kalpot Rīgas Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu serojošo Prieks” baznīcā. No 1904. gada viņš kalpoja Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcā Rīgā.

Pirms Pirmā pasaules kara t. Nikolajs Perehvaļskis bija Ticības mācības pasniedzējs Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kā arī Rīgas Garīgās Konsistorijas loceklis. Pirmā pasaules kara laikā, sākot no 1918. gada, tēvs Nikolajs Perehvaļskis dzīvoja evakuācijā Jaroslavļā, kur viņš kalpoja Visvētās Dievmātes Aizmigšanas katedrālē.

1916. gadā t. Nikolajs Perehvaļskis tika iecelts virspriestera garīgajā kārtā.

1920. gadā t. Nikolajs atgriezās Latvijā un turpināja kalpot iepriekšējā vietā – Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcā Rīgā. Kopš 1932. gada viņš bija Rīgas baznīcas apriņķa prāvests, pasniedza Rīgas Garīgajā seminārā (pēc semināra atjaunošanas), kā arī citās mācību iestādēs. No 1933. gada virspriesteris Nikolajs Perehvaļskis bija žurnāla «Вера и жизнь»/ „Ticība un dzīve” redaktors-izdevējs.

No 1935. gada virspriesteris bija Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) Sinodes loceklis.

1938. gadā, atzīmējot Latvijas neatkarības 20. gadadienu, t. Nikolajs tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu 4. šķiras ordeni.

1939. gada 5. novembrī Rīgas un Latvijas metropolīts Augustīns (Pētersons) atjaunotās Kristus Piedzimšanas katedrāles svinīgās iesvētīšanas dienā apbalvoja t. Nikolaju Perehvaļski ar mitru.

1944. gada rudenī virspriesteris Nikolajs Perehvaļskis pārcēlās uz Vācīju, pēc tam 1949. gadā – uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur viņš tika pieņemts kalpošanā Ziemeļamerikas metropolijā. Tēvs Nikolajs bija Lorensas pilsētas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcas pārzinis (Masačūsetsas štatā). No 1950. gada viņš kalpoja Ņujorkas Vissvētās Dievmātes Patvēruma katedrālē. 1961. gadā t. Nikolajs tika iecelts protopresbitera kārtā.

Protopresbiters Nikolajs Perehvaļskis ir miris 1966. gada 15. maijā Ņujorkā. Viņš tika apglabāts Svētā Vladimira pareizticīgo kapsētā Ņūdžersijas štatā.

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avoti:

Personīgās lietas materiāli – LVVA, 7469. f., 2. apr., 295. lietā;

kā arī: Протопресвитер Николай Перехвальский // Религиозные деятели русского зарубежья – http://zarubezhje.narod.ru/mp/P_300.htm;

Nikolajs Perehvaļskis (1873–1966), virspriesteris, baznīcas apriņķa prāvests, Ticības Mācības pasniedzējs, Ticības Mācības izdevumu krievu skolām redaktors, daudzu gadu laikā – Latvijas Pareizticīgās Baznīcas žurnāla «Вера и жизнь» redaktors.

1898. gadā N. Perehvaļskis absolvēja Kazaņas Garīgo Akadēmiju, iegūdams kandidāta diplomu. Garīgajā Akadēmijā viņš apguva pilnu teoloģijas zinātņu, kā arī krievu valodas kursu. 1898./99. mācību gadā viņš strādāja Vjazjmas Garīgajā skolā par repetiroru uzraugu, neilgu laiku strādāja Arhangeļskas Garīgajā seminārā.  1899. gadā Nikolajs Perehvaļskis tika iesvētīts par priesteri.  

No 1899. līdz 1918. gadam tēvs Nikolajs dzīvoja Rīgā un strādāja Rīgas ģimnāzijās – pilsētas, Aleksandra un Nikolaja, kā arī reālskolā.

Pirmā pasaules kara laikā, vācu karaspēkam tuvojoties, viņš kopā ar ģimeni neilgu laiku pavadīja evakuācijā Jaroslavļā.

No 1920. gada rudens līdz 1923. gada augustam N. Perehvaļskis pasniedza Olimpiādas Ļišinas ģimnāzijā. No 1923. līdz 1927. gadam viņš mācīja bērnus Lidijas Rubisovas-Sidjakovas pamatskolā, kas atradās Rīgā, Valdemāra ielā, un M. Borodičas pamatskolā. No 1929. līdz 1932. gadam viņš pasniedza L. Tailovas ģimnāzijā, no 1932. gada augusta – 6. pamatskolā un Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā. Kopš 1935. gada Nikolajs Perehvaļskis skaitījās Rīgas Valsts ģimnāzijas pedagou sastāvā. Līdz 1940. gada vasarai viņš nebija atstājis darbu skolā. Viņš pasniedza arī Valsts krievu pedagoģijas kursos.

Nikolajs Perehvaļskis bija laulājies ar Iraīdu Suškovu (1879–1975). Šajā laulībā piedzima divi bērni –dēls Andrejs (1907–1974) un meita Iraīda (1917–?).

Svetlana Kovaļčuka

Informācijas avots:

LVVA, 1632. f.,  1. apr., 16001. lietā.